0,00 EUR

Grozā nav nevienas preces.

NODOKĻI Kopbudžeta ieņēmumi samazinājušies zemāku nodokļu ieņēmumu dēļ

Kopbudžeta ieņēmumi samazinājušies zemāku nodokļu ieņēmumu dēļ

Pēc Finanšu ministrijas informācijas

(0)

Foto: Kevin Schneider from Pixabay

Šā gada pirmajos deviņos mēnešos konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija par 22,7 miljoniem eiro jeb 0,3% mazāki nekā 2019. gada attiecīgajā periodā, veidojot 8 418,4 miljonus eiro, ziņo Finanšu ministrija. Kopbudžeta ieņēmumi samazinājušies zemāku nodokļu ieņēmumu dēļ, COVID-19 pandēmijai ietekmējot ekonomisko situāciju Latvijā un pasaulē. Savukārt kopbudžeta izdevumi, salīdzinot ar 2019. gada janvāri-septembri, pieauga par 669 miljoniem eiro jeb 8,4% un veido 8 588,6 miljonus eiro. Izdevumu pieaugumu noteica gan budžetā jau šim gadam plānotie papildu izdevumi tādiem mērķiem kā pensijām un citiem sociālajiem pabalstiem, atalgojuma celšanai veselības nozarei un citiem sektoriem, gan arī COVID-19 seku mazināšanai valdības apstiprinātie atbalsta pasākumi tautsaimniecībai. Tādējādi kopbudžetā deviņos mēnešos veidojies 170,1 miljona eiro deficīts, un situācija būtiski atšķiras no 2019. gada, kad kopbudžetā attiecīgajā periodā bija 521,6 miljonu eiro pārpalikums.

Darbaspēka nodokļu samazinājums šogad bijis mazāks nekā patēriņa nodokļiem, kas skaidrojams ar to, ka uzņēmumi darbinieku atbrīvošanu, arī algu samazināšanu nereti uzskata par pēdējo līdzekli grūtību pārvarēšanai, vispirms samazinot citas izdevumu pozīcijas, kas attiecīgi ietekmē citu uzņēmumu darbību. Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem, sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumi visstraujāk samazinājās maijā, norēķinoties par aprīļa darba algām, bet turpmākajos mēnešos ik mēnesi vērojamas atgūšanās pazīmes. Savukārt, piemēram, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi pēc pieauguma salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu jūlijā-augustā pieauga, bet septembrī atkal ir zem 2019. gada attiecīgā mēneša ieņēmumu līmeņa. Jāatzīmē, ka gada turpmākajos mēnešos COVID-19 ietekmē situācija atkal var pasliktināties un ieņēmumu apmērs kristies.

Kopumā 2020. gada deviņos mēnešos, ekonomiskajai aktivitātei krītoties, kopbudžeta nodokļu ieņēmumi par 573,7 miljoniem eiro jeb 8% atpalika no deviņu mēnešu plāna.  Lielākais nodokļu ieņēmumu samazinājums kopumā ir tādās nozarēs kā izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi, transports un uzglabāšana, māksla, izklaide un atpūta. Tāpat arī būvniecības nozarē, kur ieņēmumu samazināšanās skaidrojama ar PVN atmaksu pieaugumu, no šā gada atceļot reverso PVN maksāšanas kārtību būvizstrādājumiem.

Nodokļu ieņēmumus šogad ietekmē arī apstiprinātais atbalsts uzņēmumiem un privātpersonām, kas izpaužas aprēķināto nodokļu samaksas termiņu pagarinājumos ar atmaksas termiņu līdz pat trim gadiem. Valsts ieņēmumu dienests septembra beigās bija apstiprinājis termiņu pagarinājumus saskaņā ar likumu “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” vairāk kā 140 miljonu eiro apmērā. Nozīmīgāko apmēru veidojot sociālās apdrošināšanas iemaksu, PVN un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksāšanas termiņu pagarinājumiem.

No plāna atpaliek faktiski visu nodokļu ieņēmumi, izņemot IIN, kas saņemti 41,5 miljonus eiro jeb 3,3% virs plānotā.

Tas skaidrojams ar augsto plāna pārpildi janvārī-februārī, ko veidoja augošais darba ienākumu līmenis 2020. gada sākumā, kad vēl COVID-19 situācija nebija attīstījusies, tāpat arī norēķini gada sākumā par 2019. gada decembrī veiktajiem dividenžu maksājumiem. Jāatzīmē, ka IIN ieņēmumi kopbudžetā salīdzinājumā ar 2019. gada deviņiem mēnešiem samazinājušies par 50,4 miljoniem eiro jeb 3,7% un tas bija iepriekš plānots. Ieņēmumi sarukuši, ņemot vērā ar IIN neapliekamā minimuma celšanu nodarbinātajiem un pensionāriem, tāpat šogad pieauguši atvieglojumi par apgādībā esošām personām, attiecīgi samazinot ar IIN apliekamo bāzi. Tāpat ir būtiski samazinājušies ieņēmumi no dividendēm.

Lielākā plāna neizpilde kopbudžetā ir PVN, ieņēmumos saņemot par 284,3 miljoniem eiro jeb 13,5% mazāk nekā plānots.

PVN ieņēmumiem bijis arī vislielākais kritums, salīdzinot ar 2019. gada deviņiem mēnešiem, par 105,8 miljoniem eiro jeb 5,5%. Lielākais PVN ieņēmumu samazinājums bijis būvniecības, nekustamo īpašumu, kā arī izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarēs.

Akcīzes nodokļa ieņēmumi, samazinoties akcizēto preču patēriņam, bija par 109,6 miljoniem eiro jeb 12,2% mazāki nekā plānots, tāpat tie samazinājušies par 14,3 miljoniem eiro jeb 1,8%, salīdzinot ar 2019. gada deviņiem mēnešiem. Lielākais samazinājums bija akcīzes nodokļa ieņēmumiem no alkoholiskajiem dzērieniem par 10,9 miljoniem eiro, ko lielā mērā ietekmēja ārkārtējās situācijas laikā pilnībā pārtrauktā alkoholisko dzērienu tirdzniecība pierobežā. Savukārt ieņēmumi no akcīzes nodokļa naftas produktiem palielinājušies par 5,5 miljoniem eiro, ko sekmēja likmju palielināšana degvielai. Samazinājušies arī sociālo apdrošināšanas iemaksu ieņēmumi, kas saistīts ar situāciju darba tirgū, kur bezdarba līmenis šogad būtiski pārsniedz 2019. gada līmeni. Sociālās apdrošināšanas iemaksas kopbudžetā saņemtas 138,6 miljonu eiro apmērā jeb 6,2% zem plānotā un bija arī par 19,8 miljoniem eiro jeb 0,9% zemākas nekā pērn deviņos mēnešos. Atbilstoši Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datiem reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā COVID-19 pandēmijas ietekmē palielinājās no 6,3% februārī  līdz 8,6% jūnijā, bet līdz septembra beigām, ekonomiskajai situācijai uzlabojoties, kā arī sezonālu faktoru ietekmē saruka līdz 7,7%. Pērn reģistrētā bezdarba līmenis bija krietni zemāks, piemēram, septembrī 5,7%.

Valsts pamatbudžetā pārskata periodā veidojies nozīmīgs deficīts (335,3 miljoni eiro), kamēr pērn attiecīgajā periodā bija 128,6 miljonu eiro pārpalikums.

Visos pārējos kopbudžeta apakšlīmeņos deviņos mēnešos bijis pārpalikums. Valsts pamatbudžeta ieņēmumi deviņos mēnešos palielinājās par 60,7 miljoniem eiro jeb 1,3%, bet izdevumi pieauga par 524,6 miljoniem eiro jeb 11,2%. Valsts pamatbudžeta nodokļu ieņēmumi janvārī-septembrī bija pagājušā gada līmeni, savukārt par 70 miljoniem eiro jeb 7,3% palielinājušies ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi. Valsts pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumi par 8,3 miljoniem eiro jeb 1,8% pārsniedza deviņu mēnešu ieņēmumu līmeni pērn, bet kopumā tie saņemti par 20,7 miljoniem eiro jeb 4,7% virs plānotā. Virsplāna ieņēmumus kopumā nodrošināja pamatā vienas valsts kapitālsabiedrības lielāki dividenžu maksājumi, tomēr atsevišķu nodevu ieņēmumi būtiski atpalika no plānotā. Piemēram, valsts nodevas par valsts sniegto nodrošinājumu un juridiskajiem un citiem pakalpojumiem saņemtas par 10,7 miljoniem eiro jeb 17,3% mazākā apmērā nekā plānots pavasarī noteikto ierobežojumu dēļ, pagarinot personu apliecinošo dokumentu derīguma termiņus un tādējādi izsniedzot mazāk dokumentu, kā arī samazinot konsulāros pakalpojumus.

Valsts pamatbudžetā izdevumu pieaugums bijis pamatfunkciju īstenošanai, kamēr ārvalstu finanšu palīdzības projektu īstenošanai izdevumi samazinājušies par 7,2%. Šajā Eiropas Savienības (ES) fondu ciklā nozīmīgs izdevumu pieaugums vairs nav sagaidāms un kā šogad, tā arī nākamgad izdevumi kopumā būs tuvu 2019. gada līmenim. Galvenokārt izdevumu pieaugumu valsts pamatbudžetā nodrošināja subsīdiju un dotāciju kāpums par 343,2 miljoniem eiro jeb 26,9%, lielā mērā novirzot līdzekļus finanšu institūcijai ALTUM un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai, lai īstenotu valdības apstiprinātos COVID-19 seku mazināšanas pasākumus aizdevumu, garantiju un subsidēto darbavietu formā. Nozīmīgi pieaugušas subsīdijas un dotācijas veselības nozares finansēšanai, tostarp algu celšanai mediķiem un COVID-19 sakarā. Valsts pamatbudžetā straujš pieaugums bijis arī sociālo pabalstu izdevumos par 97,5 miljoniem eiro jeb 31,4%, kas saistīts ar dīkstāves pabalstu izmaksu 53,6 miljonu eiro apmērā un izmaksām bezdarbnieka pabalstiem jūlijā to nepārtrauktības nodrošināšanai.

Valsts speciālajā budžetā pārskata periodā ieņēmumi saņemti aptuveni iepriekšējā gada līmenī (-0,2%), bet izdevumi palielinājušies par 225,3 miljoniem eiro jeb 11,3%.

Pašvaldību budžetā šā gada deviņos mēnešos izdevumi samazinājās par 52,1 miljonu eiro un līdzīgā apmērā saruka arī ieņēmumi (par 54,5 miljoniem eiro), nodrošinot 111,1 miljona eiro pārpalikumu.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Novērtējiet šo rakstu
(0)
Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Foto: Kevin Schneider from Pixabay

Šā gada pirmajos deviņos mēnešos konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija par 22,7 miljoniem eiro jeb 0,3% mazāki nekā 2019. gada attiecīgajā periodā, veidojot 8 418,4 miljonus eiro, ziņo Finanšu ministrija. Kopbudžeta ieņēmumi samazinājušies zemāku nodokļu ieņēmumu dēļ, COVID-19 pandēmijai ietekmējot ekonomisko situāciju Latvijā un pasaulē. Savukārt kopbudžeta izdevumi, salīdzinot ar 2019. gada janvāri-septembri, pieauga par 669 miljoniem eiro jeb 8,4% un veido 8 588,6 miljonus eiro. Izdevumu pieaugumu noteica gan budžetā jau šim gadam plānotie papildu izdevumi tādiem mērķiem kā pensijām un citiem sociālajiem pabalstiem, atalgojuma celšanai veselības nozarei un citiem sektoriem, gan arī COVID-19 seku mazināšanai valdības apstiprinātie atbalsta pasākumi tautsaimniecībai. Tādējādi kopbudžetā deviņos mēnešos veidojies 170,1 miljona eiro deficīts, un situācija būtiski atšķiras no 2019. gada, kad kopbudžetā attiecīgajā periodā bija 521,6 miljonu eiro pārpalikums.

Darbaspēka nodokļu samazinājums šogad bijis mazāks nekā patēriņa nodokļiem, kas skaidrojams ar to, ka uzņēmumi darbinieku atbrīvošanu, arī algu samazināšanu nereti uzskata par pēdējo līdzekli grūtību pārvarēšanai, vispirms samazinot citas izdevumu pozīcijas, kas attiecīgi ietekmē citu uzņēmumu darbību. Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem, sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumi visstraujāk samazinājās maijā, norēķinoties par aprīļa darba algām, bet turpmākajos mēnešos ik mēnesi vērojamas atgūšanās pazīmes. Savukārt, piemēram, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi pēc pieauguma salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu jūlijā-augustā pieauga, bet septembrī atkal ir zem 2019. gada attiecīgā mēneša ieņēmumu līmeņa. Jāatzīmē, ka gada turpmākajos mēnešos COVID-19 ietekmē situācija atkal var pasliktināties un ieņēmumu apmērs kristies.

Kopumā 2020. gada deviņos mēnešos, ekonomiskajai aktivitātei krītoties, kopbudžeta nodokļu ieņēmumi par 573,7 miljoniem eiro jeb 8% atpalika no deviņu mēnešu plāna.  Lielākais nodokļu ieņēmumu samazinājums kopumā ir tādās nozarēs kā izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi, transports un uzglabāšana, māksla, izklaide un atpūta. Tāpat arī būvniecības nozarē, kur ieņēmumu samazināšanās skaidrojama ar PVN atmaksu pieaugumu, no šā gada atceļot reverso PVN maksāšanas kārtību būvizstrādājumiem.

Nodokļu ieņēmumus šogad ietekmē arī apstiprinātais atbalsts uzņēmumiem un privātpersonām, kas izpaužas aprēķināto nodokļu samaksas termiņu pagarinājumos ar atmaksas termiņu līdz pat trim gadiem. Valsts ieņēmumu dienests septembra beigās bija apstiprinājis termiņu pagarinājumus saskaņā ar likumu “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” vairāk kā 140 miljonu eiro apmērā. Nozīmīgāko apmēru veidojot sociālās apdrošināšanas iemaksu, PVN un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksāšanas termiņu pagarinājumiem.

No plāna atpaliek faktiski visu nodokļu ieņēmumi, izņemot IIN, kas saņemti 41,5 miljonus eiro jeb 3,3% virs plānotā.

Tas skaidrojams ar augsto plāna pārpildi janvārī-februārī, ko veidoja augošais darba ienākumu līmenis 2020. gada sākumā, kad vēl COVID-19 situācija nebija attīstījusies, tāpat arī norēķini gada sākumā par 2019. gada decembrī veiktajiem dividenžu maksājumiem. Jāatzīmē, ka IIN ieņēmumi kopbudžetā salīdzinājumā ar 2019. gada deviņiem mēnešiem samazinājušies par 50,4 miljoniem eiro jeb 3,7% un tas bija iepriekš plānots. Ieņēmumi sarukuši, ņemot vērā ar IIN neapliekamā minimuma celšanu nodarbinātajiem un pensionāriem, tāpat šogad pieauguši atvieglojumi par apgādībā esošām personām, attiecīgi samazinot ar IIN apliekamo bāzi. Tāpat ir būtiski samazinājušies ieņēmumi no dividendēm.

Lielākā plāna neizpilde kopbudžetā ir PVN, ieņēmumos saņemot par 284,3 miljoniem eiro jeb 13,5% mazāk nekā plānots.

PVN ieņēmumiem bijis arī vislielākais kritums, salīdzinot ar 2019. gada deviņiem mēnešiem, par 105,8 miljoniem eiro jeb 5,5%. Lielākais PVN ieņēmumu samazinājums bijis būvniecības, nekustamo īpašumu, kā arī izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarēs.

Akcīzes nodokļa ieņēmumi, samazinoties akcizēto preču patēriņam, bija par 109,6 miljoniem eiro jeb 12,2% mazāki nekā plānots, tāpat tie samazinājušies par 14,3 miljoniem eiro jeb 1,8%, salīdzinot ar 2019. gada deviņiem mēnešiem. Lielākais samazinājums bija akcīzes nodokļa ieņēmumiem no alkoholiskajiem dzērieniem par 10,9 miljoniem eiro, ko lielā mērā ietekmēja ārkārtējās situācijas laikā pilnībā pārtrauktā alkoholisko dzērienu tirdzniecība pierobežā. Savukārt ieņēmumi no akcīzes nodokļa naftas produktiem palielinājušies par 5,5 miljoniem eiro, ko sekmēja likmju palielināšana degvielai. Samazinājušies arī sociālo apdrošināšanas iemaksu ieņēmumi, kas saistīts ar situāciju darba tirgū, kur bezdarba līmenis šogad būtiski pārsniedz 2019. gada līmeni. Sociālās apdrošināšanas iemaksas kopbudžetā saņemtas 138,6 miljonu eiro apmērā jeb 6,2% zem plānotā un bija arī par 19,8 miljoniem eiro jeb 0,9% zemākas nekā pērn deviņos mēnešos. Atbilstoši Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datiem reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā COVID-19 pandēmijas ietekmē palielinājās no 6,3% februārī  līdz 8,6% jūnijā, bet līdz septembra beigām, ekonomiskajai situācijai uzlabojoties, kā arī sezonālu faktoru ietekmē saruka līdz 7,7%. Pērn reģistrētā bezdarba līmenis bija krietni zemāks, piemēram, septembrī 5,7%.

Valsts pamatbudžetā pārskata periodā veidojies nozīmīgs deficīts (335,3 miljoni eiro), kamēr pērn attiecīgajā periodā bija 128,6 miljonu eiro pārpalikums.

Visos pārējos kopbudžeta apakšlīmeņos deviņos mēnešos bijis pārpalikums. Valsts pamatbudžeta ieņēmumi deviņos mēnešos palielinājās par 60,7 miljoniem eiro jeb 1,3%, bet izdevumi pieauga par 524,6 miljoniem eiro jeb 11,2%. Valsts pamatbudžeta nodokļu ieņēmumi janvārī-septembrī bija pagājušā gada līmeni, savukārt par 70 miljoniem eiro jeb 7,3% palielinājušies ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi. Valsts pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumi par 8,3 miljoniem eiro jeb 1,8% pārsniedza deviņu mēnešu ieņēmumu līmeni pērn, bet kopumā tie saņemti par 20,7 miljoniem eiro jeb 4,7% virs plānotā. Virsplāna ieņēmumus kopumā nodrošināja pamatā vienas valsts kapitālsabiedrības lielāki dividenžu maksājumi, tomēr atsevišķu nodevu ieņēmumi būtiski atpalika no plānotā. Piemēram, valsts nodevas par valsts sniegto nodrošinājumu un juridiskajiem un citiem pakalpojumiem saņemtas par 10,7 miljoniem eiro jeb 17,3% mazākā apmērā nekā plānots pavasarī noteikto ierobežojumu dēļ, pagarinot personu apliecinošo dokumentu derīguma termiņus un tādējādi izsniedzot mazāk dokumentu, kā arī samazinot konsulāros pakalpojumus.

Valsts pamatbudžetā izdevumu pieaugums bijis pamatfunkciju īstenošanai, kamēr ārvalstu finanšu palīdzības projektu īstenošanai izdevumi samazinājušies par 7,2%. Šajā Eiropas Savienības (ES) fondu ciklā nozīmīgs izdevumu pieaugums vairs nav sagaidāms un kā šogad, tā arī nākamgad izdevumi kopumā būs tuvu 2019. gada līmenim. Galvenokārt izdevumu pieaugumu valsts pamatbudžetā nodrošināja subsīdiju un dotāciju kāpums par 343,2 miljoniem eiro jeb 26,9%, lielā mērā novirzot līdzekļus finanšu institūcijai ALTUM un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai, lai īstenotu valdības apstiprinātos COVID-19 seku mazināšanas pasākumus aizdevumu, garantiju un subsidēto darbavietu formā. Nozīmīgi pieaugušas subsīdijas un dotācijas veselības nozares finansēšanai, tostarp algu celšanai mediķiem un COVID-19 sakarā. Valsts pamatbudžetā straujš pieaugums bijis arī sociālo pabalstu izdevumos par 97,5 miljoniem eiro jeb 31,4%, kas saistīts ar dīkstāves pabalstu izmaksu 53,6 miljonu eiro apmērā un izmaksām bezdarbnieka pabalstiem jūlijā to nepārtrauktības nodrošināšanai.

Valsts speciālajā budžetā pārskata periodā ieņēmumi saņemti aptuveni iepriekšējā gada līmenī (-0,2%), bet izdevumi palielinājušies par 225,3 miljoniem eiro jeb 11,3%.

Pašvaldību budžetā šā gada deviņos mēnešos izdevumi samazinājās par 52,1 miljonu eiro un līdzīgā apmērā saruka arī ieņēmumi (par 54,5 miljoniem eiro), nodrošinot 111,1 miljona eiro pārpalikumu.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: