0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

TIESĪBASJURIDISKIE PADOMIKopīpašnieku strīdu risināšanai ievieš izmaiņas Civillikumā

Kopīpašnieku strīdu risināšanai ievieš izmaiņas Civillikumā

Pēc Tieslietu ministrijas informācijas

Foto: Cottonbro from Pexels

Saeima 3. februārī galīgajā lasījumā pieņēma Tieslietu ministrijas un citu iesaistīto iestāžu un ekspertu izstrādātos grozījumus Civillikumā, kas paredz uzlabot kopīpašuma dalīšanas tiesisko regulējumu un ieviest jaunus mehānismus kopīpašnieku starpā radušos strīdu risināšanai, tajā skaitā arī kopīpašuma dalīšanas gadījumā.

Likums paredz trīs būtiskas lietas:

  • Ierobežojumus prasīt kopīpašuma dalīšanu.

Grozījumi likumā paredz ierobežojumu prasīt tiesā kopīpašuma dalīšanu bez svarīga iemesla piecus gadus no dzīvojamās mājas domājamo daļu iegūšanas īpašumā. Par svarīgu iemeslu, piemēram, būtu uzskatāmi gadījumi, kad vienam kopīpašniekam no pārējo kopīpašnieku puses tiek liegta iespēja izmantot savas kopīpašnieka tiesības. Vai arī apstāklis, ka pārējie kopīpašnieki nepilda Civillikumā noteiktos kopīpašnieka pienākumus un visa kopīpašuma uzturēšanas nasta gulstas uz šo vienu kopīpašnieku, kā arī citi apstākļi, kas tiesas ieskatā būs atzīstami par pietiekami svarīgiem. Svarīgi atzīmēt, ka šis regulējums attieksies tikai uz tām personām, kas domājamās daļas iegūs īpašumā pēc šī regulējuma spēkā stāšanās.

  • Ļaunprātīgā kopīpašnieka izslēgšanu.

Likums paredz iespēju kopīpašnieku vairākumam prasīt tāda kopīpašnieka domājamās daļas atsavināšanu, kurš ļaunprātīgi lieto savas kopīpašnieka tiesības vai nepilda kopīpašnieka pienākumus kā krietnam un rūpīgam saimniekam pienāktos, radot pārējiem kopīpašniekiem vai trešajām personām būtisku kaitējumu. Prasīt viena kopīpašnieka izslēgšanu no kopīpašuma iespējams tad, ja to vēlas kopīpašnieki, kuriem kopā pieder vairāk nekā puse no kopīpašuma domājamām daļām.

  • Kopīpašuma dalīšanas veidus un nosacījumus.

Ar likumu tiek radītas plašākas iespējas, kā tiesai risināt kopīpašnieku strīdus. Ja šobrīd praksē kā primārais kopīpašuma strīdu risināšanas veids ir kopīpašuma pārdošana izsolē, tad ar plānotajām izmaiņām tiesai tiks radīta iespēja risināt strīdus, pēc iespējas samērojot atšķirīgās kopīpašnieku intereses. Proti, saskaņā ar izstrādātajiem grozījumiem tiesa varēs lemt par kopīpašnieka daļas atsavināšanu iepretim visas lietas atsavināšanai gadījumos, kad šāds dalīšanas veids pēc taisnības apziņas, ņemot vērā vispārīgos tiesību principus, ir vispiemērotākais dalīšanas veids. Tāpat likums arī paredz papildināt Civillikumu ar regulējumu par dzīvojamo māju sadalīšanu dzīvokļu īpašumos kā primāro (bet ne vienīgo) kopīpašuma dalīšanas veidu attiecībā uz kopīpašumā esošām dzīvojamām mājām.

Likums paredz arī citas izmaiņas kopīpašuma tiesiskā regulējuma pilnveidošanā.

Ar grozījumiem Civillikumā atvieglots arī laulības šķiršanas process gadījumos, kad tam piekrīt tikai viens no laulātajiem. Noteikts, ka laulības šķiršana ir iespējama tad, ja laulātie dzīvo šķirti vismaz vienu gadu iepriekš noteikto trīs gadu vietā. Tāpat atceltas tiesas tiesības lemt par papildu termiņiem, lai nodrošinātu samierināšanos, kā arī tiesības laulību nešķirt, pamatojoties ar laulāto kopīgā nepilngadīgā bērna interesēm.

Likums stāsies spēkā 2022. gada 1. maijā.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Foto: Cottonbro from Pexels

Saeima 3. februārī galīgajā lasījumā pieņēma Tieslietu ministrijas un citu iesaistīto iestāžu un ekspertu izstrādātos grozījumus Civillikumā, kas paredz uzlabot kopīpašuma dalīšanas tiesisko regulējumu un ieviest jaunus mehānismus kopīpašnieku starpā radušos strīdu risināšanai, tajā skaitā arī kopīpašuma dalīšanas gadījumā.

Likums paredz trīs būtiskas lietas:

  • Ierobežojumus prasīt kopīpašuma dalīšanu.

Grozījumi likumā paredz ierobežojumu prasīt tiesā kopīpašuma dalīšanu bez svarīga iemesla piecus gadus no dzīvojamās mājas domājamo daļu iegūšanas īpašumā. Par svarīgu iemeslu, piemēram, būtu uzskatāmi gadījumi, kad vienam kopīpašniekam no pārējo kopīpašnieku puses tiek liegta iespēja izmantot savas kopīpašnieka tiesības. Vai arī apstāklis, ka pārējie kopīpašnieki nepilda Civillikumā noteiktos kopīpašnieka pienākumus un visa kopīpašuma uzturēšanas nasta gulstas uz šo vienu kopīpašnieku, kā arī citi apstākļi, kas tiesas ieskatā būs atzīstami par pietiekami svarīgiem. Svarīgi atzīmēt, ka šis regulējums attieksies tikai uz tām personām, kas domājamās daļas iegūs īpašumā pēc šī regulējuma spēkā stāšanās.

  • Ļaunprātīgā kopīpašnieka izslēgšanu.

Likums paredz iespēju kopīpašnieku vairākumam prasīt tāda kopīpašnieka domājamās daļas atsavināšanu, kurš ļaunprātīgi lieto savas kopīpašnieka tiesības vai nepilda kopīpašnieka pienākumus kā krietnam un rūpīgam saimniekam pienāktos, radot pārējiem kopīpašniekiem vai trešajām personām būtisku kaitējumu. Prasīt viena kopīpašnieka izslēgšanu no kopīpašuma iespējams tad, ja to vēlas kopīpašnieki, kuriem kopā pieder vairāk nekā puse no kopīpašuma domājamām daļām.

  • Kopīpašuma dalīšanas veidus un nosacījumus.

Ar likumu tiek radītas plašākas iespējas, kā tiesai risināt kopīpašnieku strīdus. Ja šobrīd praksē kā primārais kopīpašuma strīdu risināšanas veids ir kopīpašuma pārdošana izsolē, tad ar plānotajām izmaiņām tiesai tiks radīta iespēja risināt strīdus, pēc iespējas samērojot atšķirīgās kopīpašnieku intereses. Proti, saskaņā ar izstrādātajiem grozījumiem tiesa varēs lemt par kopīpašnieka daļas atsavināšanu iepretim visas lietas atsavināšanai gadījumos, kad šāds dalīšanas veids pēc taisnības apziņas, ņemot vērā vispārīgos tiesību principus, ir vispiemērotākais dalīšanas veids. Tāpat likums arī paredz papildināt Civillikumu ar regulējumu par dzīvojamo māju sadalīšanu dzīvokļu īpašumos kā primāro (bet ne vienīgo) kopīpašuma dalīšanas veidu attiecībā uz kopīpašumā esošām dzīvojamām mājām.

Likums paredz arī citas izmaiņas kopīpašuma tiesiskā regulējuma pilnveidošanā.

Ar grozījumiem Civillikumā atvieglots arī laulības šķiršanas process gadījumos, kad tam piekrīt tikai viens no laulātajiem. Noteikts, ka laulības šķiršana ir iespējama tad, ja laulātie dzīvo šķirti vismaz vienu gadu iepriekš noteikto trīs gadu vietā. Tāpat atceltas tiesas tiesības lemt par papildu termiņiem, lai nodrošinātu samierināšanos, kā arī tiesības laulību nešķirt, pamatojoties ar laulāto kopīgā nepilngadīgā bērna interesēm.

Likums stāsies spēkā 2022. gada 1. maijā.

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: