Kāpēc es, ilgus gadus darbojoties par grāmatvedi un lektori, esmu ieguvusi profesionāla kouča sertifikātu? Tāpēc, ka koučings ir loģisks manu iemaņu, prasmju, spēju un pieredzes apvienojums. Man ļoti patīk strādāt ar cilvēkiem, patīk gandarījuma sajūta, kad esmu palīdzējusi atrisināt kādu iestrēgušu jautājumu, devusi cilvēkam cerību, ka viss būs labi, vajag tikai izdarīt to un to. Jā, grāmatveža, finanšu konsultanta un lektora darbs ir vairāk saistīts ar padomu došanu, praktisku palīdzību, atbildības uzņemšanos par to, ko iesaka, par sniegtajiem praktiskajiem padomiem.

Koučingā palīdzu citādi — iedvesmojot, atverot cilvēkā labo un spēcīgo, ceļot pašapziņu, nesmejoties par viņa domām un jautājumiem, neaudzinot un nesalīdzinot! Un fantastisks ir rezultāts un lēmumi, ko cilvēks pieņem pats ar savām domām, pārdomām, saviem iekšējiem resursiem! Gandarījums ir gan koučam, gan cilvēkam, kas atnāca pie kouča pēc palīdzības.

Mani klienti ir gan fiziskas personas, gan arī uzņēmumi. Tiek uzskatīts, ka koučings vairāk piemērots individuālām sarunām.

Šajā rakstā vēlos parādīt, cik noderīgs tas ir biznesa vidē, kad vajadzētu meklēt profesionāla kouča palīdzību, kā arī kāds varētu būt sagaidāmais rezultāts. 

Koučings (coaching — no angļu valodas) un koučs (coach — no angļu valodas) vairs nav svešvārdi Latvijā. Koučings ienācis mūsu ikdienā lieliem soļiem — gan individuāli (personīgais koučings), gan biznesa vidē (biznesa un korporatīvais koučings). Tiek uzskatīts, ka Latvijā koučings reāli darbojas kopš 2008. gada. 

Koučinga definīcija tiek interpretēta dažādi, jo katrs koučs to cenšas pateikt saviem vārdiem, pieliekot savas emocijas un pieredzi. Bet, skatoties uz profesionālo organizāciju skaidrojumu, koučinga definīcija iegūst konkrētu skaidrojumu par procesu un rezultātu.

Profesionālo kouču asociācija (Association of Professional Coaches — APC) koučingu definē šādi:

Koučings ir psiholoģiskā atbalsta veids, kas virzīts uz klienta apziņas un potenciāla paaugstināšanu viņa personīgajā ceļā uz mērķa sasniegšanu.

Starptautiskās koučinga federācijas (ICF) formulējums:

Koučings — tā ir nepārtraukta sadarbība, kas palīdz klientam sasniegt reālus rezultātus personīgajā un profesionālajā dzīvē. Koučinga procesa rezultātā klienti padziļina zināšanas, uzlabo savu lietderības koeficientu un paaugstina dzīves kvalitāti.

Koučings ir mācība, kas radusies psiholoģijas, menedžmenta, filozofijas, loģikas un dzīves pieredzes krustpunktā.

No minētajām divām definīcijām var secināt, ka koučings sevī apvieno dažādus atbalsta veidus, bet nav konsultācija. Tas, šķiet, ir izplatītākais mīts, ka koučs ir konsultants, kurš iedos recepti, kā dzīvot tālāk. Tā nav! Koučs ir speciālists, kurš palīdz saskatīt pašam sevī esošos resursus, iespējamos piesaistāmos resursus, savus plusus un mīnusus, ieraudzīt savas patiesās vēlmes un vajadzības, lai sasniegtu mērķi. 

Skatoties profesionālas asociācijas definīciju, koučs ir personīgais panākumu treneris, kas palīdz nokļūt no punkta A — esošās situācijas — uz punktu B — vēlamo stāvokli — ar vismazāko pretestību un iespējami īsā laika periodā. (APC)

MetaCoach mācību centrs kouča darbības principus raksturo šādi:

Profesionāls koučs:

• palīdz klientiem noteikt svarīgākos mērķus un pēc tam tos sasniegt ar vismazāko pretestību;
• palīdz klientiem sasniegt lielākus rezultātus dažādās dzīves jomās, kā viņiem izdotos patstāvīgi;
• fokusē klientus uz to mērķiem, ātrāka rezultāta sasniegšanai;
• pielieto optimālu darbības struktūru, profesionālas metodes un sniedz atbalstu augstas rezultativitātes sasniegšanai.

Koučs palīdzēs izvirzīt jaunus mērķus, kā arī mainīt vai koriģēt esošos. Jo gadās tā, ka cenšamies sasniegt citu vai situācijas uzspiestus mērķus, lai gan to īstenošana nesniedz ne panākumus, ne gandarījumu. Saprast, ko patiesi vēlaties un kādi ir galvenie mērķi, — tas ir sarežģīts katra cilvēka personisks uzdevums un viens no koučinga pamata mērķiem. Turklāt koučam nav būtiski, kādā dzīves jomā tiek uzstādīti šie mērķi (ir dažādi koučinga veidi): biznesa, karjeras, personīgās dzīves, interešu vai kādā citā.

Latvijā koučus dēvē arī par izaugsmes treneriem. Kaut arī koučings nav jauns darbības virziens, profesiju klasifikatorā nav profesijas koučs vai izaugsmes treneris, bet ir izaugsmes veicinātājs (NACE klasifikators 2423 16), un saimnieciskās darbības klasifikatorā nav darbības veida koučinga pakalpojumi. Līdz ar to reālu statistiku par to, cik Latvijā ir kouču, būs grūti iegūt. Pie tam jāņem vērā, ka kouči, kas darbojas Latvijā, nav tikai mūsu valsts pilsoņi un darbība var būt reģistrēta arī citās valstīs.

Ko var iegūt uzņēmējs, veidojot sadarbību ar kouču? Kādā gadījumā lūgt kouča palīdzību uzņēmumā?

Iemesli var būt dažādi, un var definēt trīs būtiskākos virzienus:

1. Darbs ar vadītājiem.
2. Darbs ar komandu (ar visu komandu vienlaikus vai ar katru individuāli).
3. Darbs ar uzņēmuma darbības virzību.

Jebkura virziena efektivitāte būs redzama tikai tad, ja uzņēmums būs gatavs pārmaiņām — gan vadītājs, gan komanda. Ir jābūt skaidram mērķim, ko uzņēmums vēlas sa≠sniegt, tad arī būs rezultāti. Biznesa koučingā primārās vienmēr būs uzņēmuma intereses, bet darbs notiks ne tikai ar vadītājiem, bet arī ar darbiniekiem. Kā zināms, apmierināts darbinieks ir produktīvs un lojāls. 

Darbs ar vadītāju, protams, notiek visos minētajos virzienos, bet šajā gadījumā fokuss ir uz paša vadītāja vēlmēm un vajadzībām. Biežāk sastopamie jautājumi, ko vēlas risināt vadītājs: 

• kā neizdegt, 
• kā sabalansēt darbu un personīgo dzīvi, 
• kā efektīvi vadīt biznesu un komandu, 
• kā sagatavoties pārmaiņām, un kā motivēt citus šīm pārmaiņām, 
• kā iemācīties nodot atbildību un darbus citiem, 
• kā tikt galā ar stresu, 
• kā organizēt jēgpilnu kontroles procesu, 
• kā plānot savu laiku, 
• kā saglabāt veselo saprātu u.c. 

Katram vadītājam pienāk brīdis, kad vajadzīga palīdzība no malas, kad šķiet, ka viss ir apstājies, iestrēdzis rutīnā, nenotiek ne paša, ne uzņēmuma izaugsme un ir pilnīgs strupceļš domās, emocijās un savās darbībās, stresa līmenis ir augstākajā pakāpē un pats ar to vairs nespēj tikt galā.

Kā šādās situācijās var palīdzēt koučs?

Kouča svarīgākais un galvenais instruments — pareizie jautājumi pareizā formā un laikā

Ar jautājumu palīdzību koučs virza cilvēku uz to, lai viņš pats ieraudzītu savus resursus, saliktu pa plauktiņiem savas stiprās un vājās puses, iespējas un riskus. Ļoti svarīgs faktors ir ekoloģija — ja vadītājs piepilda savus mērķus, vai tas kaut kādā mērā nekaitē pašam, darbiniekiem, ģimenei vai kādām trešajām personām. Vai, sasniedzot izvirzītos mērķus, citas dzīves un profesionālās jomas netiks sāpīgi skartas? Šie ekoloģijas jautājumi ir būtiski svarīgi jebkurā sfērā, jebkuram cilvēkam. Latviešiem ir labs teiciens — lai vilks paēdis un kaza dzīva. Šī metafora labi izskaidro ekoloģiju lēmumu pieņemšanā. 

Vadītāji atzīst, ka pēc sadarbības ar kouču, ir raduši daudzas atbildes, kuras ļāvušas paskatīties no malas uz savu vadības stilu, savām spējām un saviem trūkumiem. Kopīgais darbs vainagojies ar dažādām spējām un kompetencēm, piemēram, spēju pielāgoties jaunām situācijām, neuztvert jebkuru jaunu un nezināmu situāciju kā draudu, spēt mainīties un iedvesmot savus darbiniekus. Daudzi vadītāji ir tikuši pāri bailēm būt par līderi, pārvarējuši bailes vadīt efektīvas un produktīvas sanāksmes, dzirdēt un sadzirdēt gan konstruktīvu kritiku, gan darbinieku pateicību par uzticēšanos un atbalstīšanu.

Darbs ar komandu ir otrs virziens, kā darboties uzņēmumā kopā ar kouču vai vairākiem koučiem. Galvenais uzdevums ir izveidot komandu. Kāpēc?

Kādā intervijā stratēģiju un līderības koučs Tomass Boti (Thomas Bothe) teicis: «Komandai piemīt noteiktas īpašības. Pirmā — visi komandas dalībnieki ir vienojušies par kopīgu mērķi, un ikviens komandas dalībnieks ir personīgi identificējies ar piederību komandai šā mērķa sasniegšanai. Otrā — komandas dalībnieki uzticas un paļaujas viens uz otru. Trešā — katrs komandas dalībnieks apzinās un uzņemas atbildību sasniegt mērķi, ceturtā — komanda ir orientēta uz projektiem. Piektā — komanda ir salīdzinoši neliela un tai ir viens līderis.»

Kā komanda atšķiras no cilvēku grupas vai kolektīva organizācijās?

Tomass Boti: «Ar to, ka katrs komandas dalībnieks uzņemas atbildību par savas un komandas darbības sekām. Metaforiski to varētu aprakstīt tā, ka katram komandas dalībniekam ir teorētiska iespēja vadīt automašīnu un komandā visi kaut reizi grib būt procesa lokomotīves, nevis vagoniņi. Savukārt grupā cilvēki sēž automašīnas aizmugurējā sēdeklī un brauc, paļaujoties, ka kāds cits uzņemsies iniciatīvu, vadību un atbildību. Komandai raksturīgā sadarbība, koordinācija, enerģija lielākoties tiek gūta no komandas gara, proti, no iekšējiem resursiem. Kolektīvam enerģija nemitīgi jāpiegādā no ārpuses.»

Tātad, ja ir komanda, tad katrs komandā zina savus pienākumus, atbildību un uzdevumus, prot un grib sastrādāties ar pārējiem komandas locekļiem. Komanda kopīgi virzās uz definēto mērķi, ieklausoties un cienot katru komandas locekli. Ja tas tā nav, tā ir vienkārši cilvēku grupa, kuru izveidojis darba devējs. Komandu saliedē un motivē skaidri definēts mērķis, kur katrs komandas loceklis zina un apzinās, ko darīt tā sasniegšanai, un ir skaidrs, kāds ir termiņš mērķa sasniegšanai. Ir svarīgi, lai katrs justos piederīgs šai komandai, lai viņam būtu sava loma, pienākumi un uzdevumi, kas būtu pielāgoti tieši viņa spējām un būtībai. Tas ļauj darbiniekam justies novērtētam, viņš ļaujas radošai izpausmei un izprot mērķa svarīgumu.

Koučings darbiniekam palīdz ieraudzīt savas personīgās spējas, ļauj tam kļūt pārliecinātākam, nebaidīties paust savu viedokli, bet tai pašā laikā arī cienīt citu komandas biedru viedokļus. Darbinieks ierauga kopīgo mērķi un atrod iespējas, kā uz to nokļūt. Šis process nav ātrs un viegls. Arī darbiniekam ir jābūt gatavam pārmaiņām, jābūt gatavam tam, ka ieraudzīs sevi ne tik gaišās krāsās, ne tik baltu un pūkainu, kā viņš pats, iespējams, sevi redzēja līdz šim. Iespējamas gan asaras, gan aizvainojumi, gan pārpratumi, gan arī šo visu negāciju atrisinājumi.

Komandas koučings sevī ietver gan individuālu darbu ar vadītāju un katru komandas locekli, gan arī kopīgas komandas koučinga sesijas, kurās savas atklāsmes var izmantot praksē, rast risinājumus iepriekšējām konflikta situācijām, «izspēlēt» dažādas situācijas, sagatavot darbības plānus turpmākajam laika periodam. Komandas locekļiem jājūt psiholoģisks komforts, jājūt, ka viņa iniciatīva tiek ņemta vērā, tas rada savstarpēju cieņu, uzticēšanos un atbalstu. Jebkurā gadījumā būs rezultāts! Un rezultāts var būt arī tāds, ka konkrētā cilvēku grupa nevar izveidot produktīvu komandu, bet, pamainot vienu vai divus komandas locekļus, tiek izveidota jaudīga, produktīva komanda, kuras darbība dod fantastiskus rezultātus. Būtiski komandai izvirzīt līderi, kuram seko visa komanda, kura viedoklis un lēmumi komandai ir pieņemami, sadzirdami un izpildāmi. Līderim papildus ir svarīgi apgūt dažādas metodes sapulču vadīšanai. Koučinga metodes ir efektīvas, un komandas sapulces vienmēr būs produktīvas.

Domājot par to, vai uzņēmumā darbs notiek produktīvi, var atbildēt uz šiem jautājumiem:

1. Vai ir definēti un skaidri kopīgie mērķi, to izpildes termiņi un sasniegšanas iespējas? 
2. Vai komandas locekļu saziņa ir efektīva un produktīva, atklāta un nenovēlota?
3. Vai kolēģu starpā pastāv savstarpēja cieņa un uzticēšanās?
4. Kāda ir darbinieku attieksme pret uzņēmumu, uzņēmuma lēmumiem un stratēģiju, pret saviem tiešajiem pienākumiem?
5. Vai darbs tiek saplānots un realizēts plānotajos termiņos?
6. Vai komanda ir saliedēta?

Ja uz visiem jautājumiem nav pārliecinošas pozitīvas atbildes, iespējams, nepieciešams darbs pie komandas veidošanas, kurā koučs var būt neatsverams palīgs.

Trešais pieminētais virziens biznesa koučingā ir biznesa stratēģiskā plānošana.

Kouča darbs ar klientu var būt par šādiem jautājumiem:

1. Misija — kāda ir uzņēmuma jēga, mērķis? Kāpēc mēs darām to, ko darām?
2. Vīzija — kādi mēs esam, kādi vēlamies kļūt pēc konkrēta perioda?
3. Vērtības — kas mums kā organizācijai ir svarīgi? Vai darbinieku un uzņēmuma vērtības sakrīt? Vai darbinieki saprot uzņēmuma vērtības?
4. Stratēģiskais plāns — kāda ir ilgtermiņa stratēģija mūsu mērķu sasniegšanai? Kā mūsu mērķi ir sasniedzami, ņemot vērā mūsu vērtības? Cik ekoloģisks ir mūsu ilgtermiņa plāns? Kāda veida plāns tiek izstrādāts — apgrozījuma palielināšana, jaunu tirgu apgūšana, pārmaiņu ieviešana, jauna produkta virzība, krīzes pārvarēšana utt.? Kādas ir iespējas, pieejamie resursi, lai šo plānu realizētu, kādi resursi jāpiesaista? Kādi kritēriji tiks noteikti, lai saprastu, ka mērķis ir sasniegts?
5. Mārketings, komunikācija — kā veidot veiksmīgu mārketinga stratēģiju, kura virza mūs uz mērķu sasniegšanu? Kāda veida un ar ko jāveido komunikācija, ar ko komunikācija neveidojas un kāpēc? Nesakrīt vadības un mārketinga cilvēku redzējums — ceļš, kā sasniegt mērķi?
6. Kontroles jautājumi — kas un kā kontrolēs procesus, rezultātu? Kā veikt kontroli, neaizvainojot darbiniekus? Kontrole ir palīgs vai drauds, kā ieraudzīt rezultātu? Kādi kritēriji tiks noteikti, lai saprastu, ka mērķis ir sasniegts, ka plāns bijis veiksmīgs? Plāna koriģēšana, mainīšana.
7. Rezultāts — atgriezeniskā saite. Kā saņemt vērtīgu atgriezenisko saiti? Kas ir vērtīga atgriezeniskā saite? Kā panākt, lai darbinieki sniegtu konstruktīvu un jēgpilnu rezultāta interpretējumu?

RIGHT metode

Nobeigumā vēlos padalīties ar kādu metodi, kuru var izmantot ikviens. Tas nozīmē, ka obligāti nav nepieciešama kouča līdzdalība, bet rezultāts noteikti būs labāks, ja to izrunāsi ar profesionālu kouču. 

Tā kā koučings ir par nākotni, par to, ko vēlos sasniegt, tad ir nepieciešams noskaidrot, kas ir vēlamie mērķi. Bieži vien nākas dzirdēt, ka cilvēki saka — man nav sapņu, man nav mērķu. Ļoti iespējams, ka tas sapnis vai mērķis ir vienkārši dziļi noslēpts zemapziņā, jo ir tik daudz «gudru labvēļu», kuri zina, kas citiem ir labāk, un jau pašā sākumā domu ir vienkārši «norakuši». Jānotic sev un savām sajūtām! Šī metode palīdzēs fokusēties uz to, ko patiešām cilvēks vēlas.

Metodi sauc RIGHT, un tās autore ir izaugsmes trenere Laila Snidzāne no mācību centra MetaCoach. 

Autores ieteikums: neaizmirsti arī pierakstīt un salikt vismaz pirmos soļus, lai jaunais mērķis jau ienāktu realitātē.¹

Publicēts žurnāla “Bilance” 2022. gada novembra (491.) numurā.