0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

VISI RAKSTIKPMG pētījums: Latvija ir otra sekmīgākā ES fondu apguvēja Centrālās un Austrumeiropas reģionā

KPMG pētījums: Latvija ir otra sekmīgākā ES fondu apguvēja Centrālās un Austrumeiropas reģionā

Baltijas valstis ir līderes Eiropas Savienības (ES) fondu apguvē. Latvija ir bijusi otra veiksmīgākā Centrālās un Austrumeiropas reģionā, atpaliekot tikai no Igaunijas un nodrošinot 87% apguvi no pieejamā ES fondu finansējuma (Igaunijā – 94%). Par to liecina KPMG pētījums par struktūrfondu finansējuma izlietojumu Centrālās un Austrumeiropas reģionā, kas aptver Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), Kohēzijas fonda (KF) un Eiropas Sociālo fonda (ESF) budžeta plānošanas ietvaru laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam. Edgars Voļskis, SIA KPMG Baltics: "Starp desmit reģiona valstīm Latvija procentuāli ir otrajā vietā pēc noslēgto līgumu īpatsvara un kopā ar Igauniju dala pirmo vietu pēc saņemtā finansējuma apjoma.…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Baltijas valstis ir līderes Eiropas Savienības (ES) fondu apguvē. Latvija ir bijusi otra veiksmīgākā Centrālās un Austrumeiropas reģionā, atpaliekot tikai no Igaunijas un nodrošinot 87% apguvi no pieejamā ES fondu finansējuma (Igaunijā – 94%). Par to liecina KPMG pētījums par struktūrfondu finansējuma izlietojumu Centrālās un Austrumeiropas reģionā, kas aptver Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), Kohēzijas fonda (KF) un Eiropas Sociālo fonda (ESF) budžeta plānošanas ietvaru laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam. Edgars Voļskis, SIA KPMG Baltics: "Starp desmit reģiona valstīm Latvija procentuāli ir otrajā vietā pēc noslēgto līgumu īpatsvara un kopā ar Igauniju dala pirmo vietu pēc saņemtā finansējuma apjoma. Latvijā līdz 2011. gada nogalei bija noslēgti 87% paredzēto līgumu (Igaunijā – 94%, Lietuvā – 78%), savukārt jau saņemtā finansējuma apmērs veidoja 44% (Igaunijā – 44%, Lietuvā – 43%)". Latvijā lielākā daļa ES finansējuma ir novirzīta transporta (noslēgti līgumi par 1,3 miljardiem eiro), enerģētikas (noslēgti līgumi par 809 miljoniem eiro) un veselības aprūpes (noslēgti līgumi par 804 miljoniem eiro) nozarēm, savukārt salīdzinoši neliels atbalsts ir bijis valsts pārvaldes sektorā. Līdzīgi arī Centrālās un Austrumeiropas valstīs kopumā lielākā daļa noslēgto līgumu ir transporta nozarē (42,2 miljardi eiro), cilvēkresursu attīstībā (22,1 miljards eiro) un ekonomikas attīstībā (19,7 miljardi eiro). Savukārt vismazāk dotāciju ir ieguldīts enerģētikā un veselības aprūpē (attiecīgi 3,7 un 3 miljardi eiro). Desmit Centrālās un Austrumeiropas reģiona valstīs līdz 2011. gada beigām pavisam bija noslēgti līgumi par kopējo summu 140 miljardi eiro, kas ir apmēram 67% no kopējā plānotā apjoma septiņu gadu finansējuma periodā. Laika periodā no 2007. līdz 2013. gadam Centrālās un Austrumeiropas valstīm ir pieejami gandrīz 210 miljardi eiro no ERAF, KF un ESF. Katru gadu šis valstīm pieejamo dotāciju apjoms veido 3,2% no reģiona IKP (saskaņā ar Eurostat datiem par 2011. gadu). Plašāk ar pētījumu iespējams iepazīties šeit: http://www.kpmg.com/LV/lv/IssuesAndInsights/ArticlesPublications/PresesRel%C4%ABzes/Lapas/ES-fondi.aspx