0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

E-BILANCES JURIDISKIE PADOMIBJP RAKSTIKredītattiecību risinājumi var būt vairāki

Kredītattiecību risinājumi var būt vairāki

Ikars Kubliņš

Eiropas Centrālās bankas stratēģija cīņai ar inflāciju – starpbanku aizdevumu likmes celšana – pēdējā gada laikā sadārdzinājusi kredītu izmaksas, kā dēļ strauji pieauguši kredītu maksājumi gan privātpersonu, gan uzņēmumu sektorā. Kādi ir tiesiskie aspekti un kredītņēmēju iespējas šajā situācijā? Kā ir regulētas juridiskās attiecības starp kredītdevējiem un kredītņēmējiem, cik tās ir līdzsvarotas? Saruna par šiem jautājumiem ar Edgaru Lodziņu, Zvērinātu advokātu biroja Cobalt partneri, zvērinātu advokātu. Kādas ir kredītņēmēju tiesības situācijā, kad strauji un neparedzēti pieaug kredītu ikmēneša maksājumi gan privātpersonu, gan korporatīvajā sektorā? Vai…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

E-BILANCES JURIDISKIE PADOMI par 12 € / mēnesī



ABONĒT


Izmēģini 30 dienas tikai par 1€ vai pērc komplektu esošā abonementa papildināšanai

Jau ir E-BJP abonements?

Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Edgars Lodziņš, Zvērinātu advokātu biroja Cobalt partneris, zvērināts advokāts
Edgars Lodziņš, Zvērinātu advokātu biroja Cobalt partneris, zvērināts advokāts
Foto: Aivars Siliņš

Eiropas Centrālās bankas stratēģija cīņai ar inflāciju – starpbanku aizdevumu likmes celšana – pēdējā gada laikā sadārdzinājusi kredītu izmaksas, kā dēļ strauji pieauguši kredītu maksājumi gan privātpersonu, gan uzņēmumu sektorā. Kādi ir tiesiskie aspekti un kredītņēmēju iespējas šajā situācijā? Kā ir regulētas juridiskās attiecības starp kredītdevējiem un kredītņēmējiem, cik tās ir līdzsvarotas? Saruna par šiem jautājumiem ar Edgaru Lodziņu, Zvērinātu advokātu biroja Cobalt partneri, zvērinātu advokātu.

Kādas ir kredītņēmēju tiesības situācijā, kad strauji un neparedzēti pieaug kredītu ikmēneša maksājumi gan privātpersonu, gan korporatīvajā sektorā? Vai tiesiskās paļāvības princips nespēlē nekādu lomu? Vai kredītņēmējs ir pilnībā neaizsargāts pret strauju kredītmaksājumu pieaugumu gadījumā, ja kredītam ir mainīgā procentu likme?

Jāņem vērā, ka ilgus gadus pastāvējusī situācija, kad Euribor (starpbanku aizņemšanās likme Eiropas Savienības tirgū) bija negatīva, arī nebija īsti normāla. Dažiem hipotekārie kredīti bija pavisam lēti – kopējā procentu likme veidoja tikai pāris desmitdaļas aiz komata. Tiesiskā ziņā īpašu manevru iespēju nav, jo likums to faktiski neregulē. Vienīgais, ko likums nosaka – patērētājiem (fiziskām personām) kredīta kopējās izmaksas nevar pārsniegt 0,07% dienā. Taču tas ir diezgan augsts slieksnis – aptuveni 25% gadā, kas vairāk attiecas uz situācijām ar nebanku kreditētājiem, kuru procentu likmes mēdz būt augstākas. Visu pārējo nosaka patērētāja vai uzņēmuma ar kredītdevēju noslēgtā līguma nosacījumi. 

Edgars Lodziņš, Zvērinātu advokātu biroja Cobalt partneris, zvērināts advokāts
Edgars Lodziņš, Zvērinātu advokātu biroja Cobalt partneris, zvērināts advokāts
Foto: Aivars Siliņš

Protams, arī līgumos iespējams vienoties par dažādiem noteikumiem. Piemēram, ja Euribor negatīvās likmes periodā kredītņēmējam minimālā mainīgā likme parasti bija nulle procentu, es pieļauju, ka tagad līgumos jau varētu parādīties pretējais variants – proti, tiek noteikta maksimālā iespējamā likme. Tomēr skaidrs, ka tā tiks noteikta ar uzviju esošajai realitātei. Piemēram, ja patlaban mainīgā likme ir 3,75%, labam kredītņēmējam pievienotā likme vēl plus divi (kopējā 5,75%), tad maksimālā likme šādā gadījumā varētu tikt noteikta, piemēram, 7–8% robežās. Otrs variants, protams, ir fiksētās likmes. Ja ir fiksētā likme, tas atrisina šo problēmu. Tomēr jāatceras, ka fiksētās likmes vienmēr būs dārgākas par mainīgajām.

Vai patlaban tie, kas vēl pirms kredītu sadārdzinājuma izvēlējās fiksēto likmi, noteikti ir ieguvēji? 

Jā, viņi noteikti ir ieguvēji. Taču absolūtajam vairumam kredītņēmēju, protams, ir kredīti ar mainīgajām likmēm – gan privātpersonu, gan uzņēmumu sektorā.

Jautājums par jūsu pieminētajām situācijām, kad Euribor likmes pat bija negatīvas, bet kredītņēmējam tās tika noteiktas 0% apmērā. Vai līgumā nebūtu iespējams un pat loģiski noteikt, ka šādā gadījumā Euribor negatīvo likmju un pozitīvo likmju procenti tiek summēti, aprēķinot kaut kādu kopējo bilanci? Respektīvi, ja banka kādu laiku ir profitējusi ar negatīvām Euribor likmēm, tad tas pēc tam vismaz kādu laiku tiek atrēķināts nost no pozitīvajām, tādējādi atvieglojot kredītņēmēja situāciju. 

Teorētiski tas tā varētu būt, lai gan izrādītos visai sarežģīti menedžējams. Taču no juridiskā viedokļa tas ir iespējams, vienīgi tam jābūt skaidri definētam līgumā – kāda ir formula, kad tiek veikts pārrēķins, un tā tālāk.

Vai un kā šī situācija atšķiras starp kredītņēmējiem – fiziskām personām un kredītņēmējiem – juridiskām personām? Vai vienīgā atšķirība ir jūsu minētais dienas kopējo izmaksu slieksnis?
Edgars Lodziņš, Zvērinātu advokātu biroja Cobalt partneris, zvērināts advokāts
Edgars Lodziņš, Zvērinātu advokātu biroja Cobalt partneris, zvērināts advokāts
Foto: Aivars Siliņš

Pastāv juridiskas nianses. Patēriņa kredītus un hipotekāros kredītus patērētājiem regulē Patērētāju tiesību aizsardzības likums, kurā ir virkne ar prasībām attiecībā uz to, kā jābūt noformētiem līgumiem, kā jāpārliecinās, ka patērētājs ir sapratis līguma nosacījumus, ka tie ir apspriesti. Šie nosacījumi, protams, nav attiecināmi uz kredītiem, kas tiek izsniegti uzņēmumiem vai saimnieciskās darbības veicējiem. Patērētājs ir pietiekami aizsargāts ar likumu un tā izvirzītajām prasībām. Mūsdienās arī grūti atrast gadījumus, kad tās tiktu pārkāptas, īpaši banku praksē. Līgumi ir kodolīgi, saprotami noformēti, tur pārmest kaut ko ir diezgan grūti. Arī nebanku kredītdevēju nozare pamazām sakārtojas, un sūdzības par viņu darbību kļūst aizvien mazāk. Varbūt reizēm gadās problēmas ar kredītu kopējo izmaksu ierobežojumu ievērošanu. Ir arī situācijas, kad klienti nav sapratuši kādus līguma noteikumus. 

Cik no tiesiskā viedokļa svarīga ir korekta informēšana, ja runājam tieši par mainīgās procentu likmes darbību un iespējamo ietekmi uz ikmēneša kredītmaksājumu? Vai tiešām kredītņēmēji šo aspektu perfekti izprot, vai visi kredītdevēji pirms līguma slēgšanas precīzi izskaidro Euribor ietverto risku? Pieļauju, ka daudziem kredītņēmējiem ikmēneša maksājumu pieaugums tomēr bija nepatīkams pārsteigums, kas līguma slēgšanas brīdī nemaz netika īsti izprasts. Īpaši, ja runājam par fiziskajām personām, ne korporatīvajiem kredītņēmējiem, kam droši vien ir pašiem savi profesionāli juristi, finansisti. 

Patērētāju tiesību aizsardzības likums paredz, ka klientam jātiek izsniegtai īpašai veidlapai, kur kodolīgi aprakstīti visi kredīta nosacījumi – gan tas, kādas ir likmes, kad tās mainīsies, kādi ir līgumsodi un tā tālāk. Protams, bankai ir pienākums skaidrot līguma nosacījumus, apspriest tos, taču līdz tiesai šādi gadījumi pēdējā laikā nav nonākuši. Tā drīzāk bija problēma pirms vairākiem gadiem un vairāk saistīta ar „ātrajiem” kredītiem. 

Tomēr, ja kāds no klientiem – kredītņēmējiem pašreizējā situācijā, kad kredīti strauji sadārdzinājušies, vēlētos – pamatoti vai nepamatoti – „piekasīties” pie šī nepilnīgas izskaidrošanas kritērija, iespējams, izmantojot to kā argumentu tiesā, vai bankai ir kādi pierādījumi, piemēram, ierakstītas telefonsarunas, kurās klientam tiek izskaidrota mainīgās procentu likmes būtība, vai klienta parakstīts apliecinājums, ka tam ir izskaidrots un tas saprot šo būtību?

Savā ziņā tas ir bankas pienākums pierādīt, ka līgums ir bijis apspriests. Bet pamatā ir jautājums par to, vai šis līgums ir taisnīgs vai netaisnīgs. Ja līgums ir netaisnīgs un nav apspriests, tad ir problēmas. Tomēr arī tā, ka jebkurā gadījumā būtu jāizdiskutē katrs līguma punkts un tas kādā veidā arī jāprotokolē – tā tas nav.

Kā tiek panākta vienošanās ar banku situācijā, ja klients nevar samaksāt pieaugumu? 
Edgars Lodziņš, Zvērinātu advokātu biroja Cobalt partneris, zvērināts advokāts
Edgars Lodziņš, Zvērinātu advokātu biroja Cobalt partneris, zvērināts advokāts
Foto: Aivars Siliņš

Risinājumi ir vairāki. Viens no tiem ir atmaksas termiņa pagarināšana, līdz ar to ikmēneša maksājumi kļūst mazāki. Tomēr jārēķinās, ka šādā veidā procentos kopumā tiks samaksāts vairāk. Otra iespēja – bankas piešķir kredītbrīvdienas. Tas nozīmē, ka pamatsummas maksājumi tiek atlikti uz pusgadu, varbūt gadu. Tie ir divi populārākie instrumenti. Kopumā bankas noteikti būs gatavas nākt pretī un restrukturizēt saistības, jo pārdot ķīlas objektu – tās ir papildus izmaksas un neērtības.

Vai procentus kredītbrīvdienu periodā tomēr ir jāmaksā?

Atkarīgs no katras konkrētās bankas un situācijas. Ir bankas, kuras prasa, lai procenti tiktu maksāti pilnībā, ir bankas, kuras gatavas tos pieņemt samazinātā apmērā, atliekot uz nākamajiem maksājumiem. Ja kredītņēmējs bijis apzinīgs un nav kavējis maksājumus iepriekš, banka noteikti var piešķirt labvēlības periodu. Taču kredītņēmējam jāprot pamatot, kas ir iemesls pašreizējām grūtībām un, pats būtiskākais, ka tās ir pārejošas. Jāspēj demonstrēt, ka pēc pusgada vai cita termiņa saistības spēsit pildīt.

Kā to var demonstrēt, ja ekonomisti jau vairāk nekā gadu runā par to, ka ekonomika atrodas nenoteiktības stāvoklī un karam Ukrainā beigas aizvien nav paredzamas? 

Jā un nē. Varbūt, ka tad patiešām jāatzīst – es šo vairs nespēšu samaksāt, ņemiet visu, kas man ir. Tāds variants arī pastāv.

Kas ir aktuālākās problēmas banku un klientu attiecībās jūsu un biroja praksē? Vai nespēja nomaksāt kredītus kā problēma jau ir saasinājusies?

Mēs vēl neesam nonākuši tādā situācijā, kāda bija 2008. gada krīzes seku periodā, kad daudzi domāja par to, kā izvairīties no kredītu atmaksas, meklējot līgumos kādas „utis”. Neredzam, ka strauji pieaugtu maksātnespējas lietas vai tamlīdzīgi. Taču viens no iemesliem ir tas, ka, kopš 2008. gada krīzes bankas ir īstenojušas ļoti piesardzīgu kreditēšanas politiku. 

Kā tiesas vērtē situācijas, kad tiek iesniegti kredītu atmaksas piedziņas pieprasījumi – tehnokrātiski, neiedziļinoties, sak, līgums ir – jāmaksā, vai tomēr ir gadījumi, kad tiek vērtētas kādas kompromisu iespējas? 
Edgars Lodziņš, Zvērinātu advokātu biroja Cobalt partneris, zvērināts advokāts
Edgars Lodziņš, Zvērinātu advokātu biroja Cobalt partneris, zvērināts advokāts
Foto: Aivars Siliņš

Saistību neizpildes gadījumus var iedalīt divās kategorijās. Pirmais, protams, ir maksājumu kavēšana, ja kavējums pārsniedz līgumā noteikto laika periodu (parasti tās ir piecas līdz desmit dienas). Šajā gadījumā variantu nav – ja aizdotā nauda netiek atmaksāta, aizdevējs drīkst veikt piedziņu. Otrs gadījums – tādu apstākļu iestāšanās, kas potenciāli var apdraudēt kredītņēmēja maksātspēju. Uzņēmumiem, piemēram, tā ir finanšu kovenanšu (kapitāla attiecības rādītājs – redakcijas piezīme) neizpilde, kas norāda, ka kaut kas nav kārtībā. Šajās situācijās vērtēšana ir sarežģītāka. Jāspēj pierādīt, ka konkrētais saistību neizpildes gadījums tiešām ir iestājies. 

Tātad par saistību neizpildi var tikt dēvēta arī situācija, kad maksājumi aizvien tiek laikus veikti?

Jā! Tās ir situācijas, kad kredītņēmēja maksātspēja tiek apdraudēta, un kredītdevējs proaktīvi paredz, ka tūlīt, tūlīt tas vairs nespēs veikt maksājumus. Piemēram, jau minētās finanšu kovenantes, kur noteikti konkrēti uzņēmuma rādītāji – kādai jābūt kapitāla attiecībai, parādsaistībām pret kapitālu un tā tālāk. Cita saistību neizpildes situācija ir nepatiesas informācijas sniegšana bankai. Ļoti klasisks gadījums ir situācija, kad kredītņēmējam ir radušās atmaksas problēmas ar kādu citu aizņēmumu – tas izraisa saistību neizpildes gadījumu arī paralēlos aizņēmumos. Tāpat nodokļu parādi, tiesu lēmumu neizpilde.

Vai finanšu kovenantes tiek izvērtētas pēc uzņēmuma gada pārskatiem?

Parasti tie ir ceturkšņu pārskati, taču līgumā var vienoties arī par pusgada pārskatiem vai gada pārskatiem, kurus sagatavo uzņēmuma grāmatvedība. 

Interesanti – kas ir galvenie finanšu pārskatu rādītāji, kam kredītdevēji pievērš uzmanību un iekļauj šādos līgumos kā iespējamos saistību neizpildes gadījumus?

Tie var būt dažādi, atkarībā no konkrētā uzņēmuma darbības specifikas. Visbiežāk sastopamie ir konkrēti EBITDA (ieņēmumi pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem) rādītāji, neto parādsaistības pret EBITDA, pašu kapitāla attiecība pret aktīviem un DSCR (naudas plūsmas seguma rādītājs). 

Raugoties no aizņēmēja puses, šķiet netaisnīgi, ka par saistību neizpildi tiek dēvētas situācijas, kas nav saistītas ar aizdevēja un aizņēmēja tiešajām finanšu attiecībām. Kamēr aizņēmējs laikus veic maksājumus, kāda aizdevējam var būt daļa gar to, ka klientam citur radušās kādas grūtības?
Edgars Lodziņš, Zvērinātu advokātu biroja Cobalt partneris, zvērināts advokāts
Edgars Lodziņš, Zvērinātu advokātu biroja Cobalt partneris, zvērināts advokāts
Foto: Aivars Siliņš

Tas ir klasiskais aizņēmēju arguments – kamēr es maksāju, ko jūs gribat no manis? Savā ziņā taisnība. Tomēr no aizdevēja puses tas ir liels risks. Vienā brīdī aizņēmējs maksā, bet tad vairs ne. Šie saistību neizpildes punkti tomēr liecina, ka uzņēmumā radušās jau lielas problēmas.

Kad līgums tiek slēgts starp divām spēkos līdzvērtīgām pusēm, tā ir kā vienošanās. Vai kredītdevēju un kredītņēmēju attiecībās, jo īpaši, ja runājam par banku un privātpersonu, bet varbūt arī bankas un uzņēmuma gadījumā, līgumi ir kā vienošanās, vai drīzāk kā kredītdevēja diktāts? Vai kredītņēmēji banku piedāvātajos standarta līgumos var ieviest kādas savas, būtiskas korekcijas? 

Noteikti, tas ir iespējams. Tās ir situācijas, ar ko mēs ikdienā nodarbojamies, pārstāvot aizņēmējus. 

Ko klientam, piemēram, ir izdevies ierosināt izmainīt līgumā ar banku?

Parasti tā ir soda naudu samazināšana. Tāpat pārvērtēts reizēm tiek arī process, kādā banka var pasludināt atkāpšanos no līguma. Mēģinām panākt termiņu pagarināšanu, ja klientam neizdotos veikt maksājumu līgumā noteiktajā periodā. Tāpat var atrunāt, lai citu pārkāpumu iestāšanās gadījumā kredītdevējs vispirms atsūta brīdinājumu un kredītņēmējam tiek dota iespēja pārkāpumus novērst. 

Minējāt, ka privātpersonu jomā Patērētāju tiesību aizsardzības likuma regulējums kredītdevēju un kredītņēmēju attiecībās ir pietiekams. Taču, kā ir ar juridiskajām personām, uzņēmumiem? Vai, pārstāvot klientus, redzat, ka Latvijas normatīvajā regulējumā kaut kā pietrūkst? Vai ir kaut kas, ko varam pārņemt no ārzemju regulējuma, vai arī šie jautājumi visā Eiropas Savienībā ir apmēram vienādi regulēti?
Edgars Lodziņš, Zvērinātu advokātu biroja Cobalt partneris, zvērināts advokāts
Edgars Lodziņš, Zvērinātu advokātu biroja Cobalt partneris, zvērināts advokāts
Foto: Aivars Siliņš

Patērētāju kreditēšana tiešām ir noregulēta centralizēti visā Eiropas Savienībā. Uzņēmumu jomā gan process netiek regulēts, tā ir banku prakse, kas gadu gaitā attīstījusies. Taču es neuzskatu, ka šāda regulācija būtu nepieciešama. Konkurence starp bankām mums ir pietiekami laba. Manuprāt, pietiek ar to, kas rakstīts Civillikumā. Pēc papildu regulējuma nav vajadzības.

Pirms vairākiem gadiem bija diezgan liels publisks troksnis saistībā ar „nolikto atslēgu principa” ieviešanu hipotekāro kredītu darījumos. Ar ko tas īsti beidzies? Kā šis princips ieviesies dzīvē?

Patērētāju tiesību aizsardzības likums paredz, ka kredīta devējam, kas saņēmis no patērētāja kredīta pieprasījumu, ir pienākums piedāvāt viņam izvēlei vismaz divus atšķirīgus patērētāja kreditēšanas līguma noteikumus, no kuriem viens paredz, ka nekustamais īpašums, kura iegādei tiek ņemts kredīts, kalpo par pietiekamu nodrošinājumu tam, lai saistības pret kredīta devēju varētu dzēst pilnā apjomā. Citiem vārdiem, kredītdevējam ir jāpiedāvā klientam divi kredīta varianti – standarta variants un „nolikto atslēgu principa” variants. Taču, līdzīgi kā ar mainīgo un fiksēto likmi, „nolikto atslēgu” variantā procentu likme noteikti ir krietni augstāka, tāpēc šī iespēja kredītņēmēju vidū nav populāra.

Ar Edgaru Lodziņu sarunājās Ikars Kubliņš

Publicēts žurnāla “Bilances Juridiskie Padomi” 2023. gada jūnija (120.) numurā.