Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji var iesniegt pieteikumus darbības atļaujas saņemšanai

Eiropas Savienības (ES) Padome 2023. gada maijā pieņēma Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1114 (2023. gada 31. maijs) par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 un Direktīvas 2013/36/ES un (ES) 2019/1937 par kriptoaktīvu tirgiem (Markets in Crypto-Assets Regulation, MiCA), ieviešot vienotu ES līmeņa tiesisko regulējumu šai nozarei. Regula pilnībā tiek piemērota no 2024. gada 30. decembra.

Latvijā 2024. gada 13. jūlijā pieņemts Kriptoaktīvu pakalpojumu likums, kas papildina MiCA regulu un nosaka Latvijas Banku par kriptoaktīvu segmenta atbildīgo uzraugošo iestādi. Likumā noteikta licencēšanas un uzraudzības maksa kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, uzraugāmo tirgus dalībnieku pienākumi un tiesības u.c.

MiCA regulējums nodrošinās juridisko skaidrību un noteiktību kriptoaktīvu emitentiem un pakalpojumu sniedzējiem, nosakot:

• pārredzamības un informācijas atklāšanas prasības attiecībā uz kriptoaktīvu emisiju (issuance), publisko piedāvājumu sabiedrībai (offer to the public) un pielaidi tirdzniecībai (admission to trading);
• kriptoaktīvu emitentu un pakalpojumu sniedzēju atļauju saņemšanas un to uzraudzības kārtību;
• kriptoaktīvu emitentu un pakalpojumu sniedzēju darbības, organizācijas un pārvaldības prasības.

MiCA regulējums nosaka prasības un pasākumus, kas nodrošinās aizsardzību kriptoaktīvu turētājiem un pakalpojumu sniedzēju klientiem (kapitāla prasības, aktīvu glabāšanu, ieguldītājiem pieejamu obligātu sūdzību glabāšanas procedūru un ieguldītāja tiesības pret emitentu).

Var iesniegt pieteikumus Latvijas Bankā

Latvijas Banka no 2. janvāra pieņem kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju pieteikumus darbības atļaujas saņemšanai atbilstoši jaunās Eiropas Savienības (ES) regulas prasībām.

MiCA regula stājās spēkā 2024. gada 30. decembrī, ieviešot ES vienotu kriptoaktīvu nozares tiesisko regulējumu, tostarp prasību, ka kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem ir jāsaņem darbības atļauja.

MiCA regulējums nodrošina kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem līdzvērtīgas iespējas ES valstīs neatkarīgi no tā, kurā valstī uzņēmums saņēmis darbības atļauju. Tātad – saņemot darbības atļauju Latvijā, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs varēs sniegt pakalpojumus visā ES saskaņā ar pārrobežu darbības paziņošanas mehānismu.

"Latvijas Bankas izsniegta licence ir kvalitātes zīme. Latvijā esam sasnieguši izcilību atbilstības jomā un esam labi sagatavoti, lai atbalstītu uzņēmumus, kas saskaras ar izaicinājumu orientēties MiCA regulējuma sarežģītajās prasībās. Turklāt uzraudzības izmaksas pēc licences iegūšanas ir konkurētspējīgas," uzsver Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile.

Lai uzņēmumi varētu kvalitatīvi sagatavot savus pieteikumus darbības atļaujas saņemšanai un pieteikumu izskatīšana noritētu raiti, Latvijas Banka aicina uzņēmumus izmantot pirmslicencēšanas posmā piedāvātās bezmaksas konsultācijas. Šajā iepazīšanās posmā Latvijas Bankas eksperti konsultē uzņēmumus par piemērojamo regulējumu un iesniedzamajiem dokumentiem un sākotnēji novērtē uzņēmuma atbilstību regulējuma prasībām.

Latvijas Bankas eksperti 2024. gadā snieguši ap 35 konsultācijas Eiropas valstu uzņēmumiem, kas plāno Eiropā sniegt kriptoaktīvu pakalpojumus saskaņā ar jauno MiCA regulējumu un izskata iespēju izvēlēties Latviju kā mītnes zemi sava biznesa veikšanai.

MiCA regulējums attiecas uz juridiskām un fiziskām personām un uzņēmumiem, kas ir iesaistīti kriptoaktīvu emisijā, publiskajā piedāvājumā, pielaidē tirdzniecībai vai sniedz pakalpojumus, kas saistīti ar kriptoaktīviem ES, un jebkādiem darījumiem vai darbībām, kas saistītas ar kriptoaktīviem.

MiCA regulējums attiecas uz visiem kriptoaktīvu veidiem, kas nav iekļauti kādā no ES valsts spēkā esošajiem tiesību aktiem, kas regulē finanšu pakalpojumus, tostarp: aktīviem piesaistītie žetoni (asset – referenced tokens), elektroniskās naudas žetoni (e-money tokens) un citi kriptoaktīvi, kas nav aktīviem piesaistītie vai elektroniskās naudas žetoni.

Uzņēmēju ērtībai Latvijas Banka izveidojusi izsmeļošus ceļvežus par darbības atļaujas saņemšanu kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanai un žetonu emisijai. Ceļveži sniedz saprotamu pārskatu, kā sagatavot un iesniegt pieteikumu Latvijas Bankai, kādi dokumenti jāiesniedz, cik ilgā laikā Latvijas Banka izvērtē pieteikumu un pieņem lēmumu.

Nozares uzņēmējiem noderēs arī Latvijas Bankas sagatavotais pārskats par kriptoaktīvu klasifikāciju atbilstoši MiCA un skaidrojums, uz kuriem kriptoaktīviem attiecas MiCA regulējums, bet uz kuriem – cita veida tiesību akti.

Uz ko neattiecas MiCa regulējums?

MiCA regulējums neattiecas uz kriptoaktīviem, kas ir unikāli un nav aizvietojami (non fungible tokens), kā arī kriptoaktīviem, kas tiek klasificēti kā:

• finanšu instrumenti, kurus regulē direktīva Nr. 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem (MiFID II);
• noguldījumi (MiFID II);
• noguldījumi, kas kvalificējami kā fondi, izņemot elektroniskās naudas žetonus (Maksājumu pakalpojumu direktīva);
• vērtspapīrošanas pozīcijas kontekstā ar vērspapīrošanu;
• nedzīvības/dzīvības apdrošināšanas produkts;
• pārapdrošināšanas un retrocesijas līgumi;
• atsevišķi pensiju produkti un arodpensiju shēmas;
• sociālā nodrošinājuma sistēmas;
• kriptoaktīvi, kurus emitē valsts iestādes, centrālās bankas, Eiropas investīciju banka un citas starptautiskas organizācijas (centrālo banku digitālā valūta);
• pilnīgi decentralizēti finanšu protokoli;
• līdzekļi, kas nav klasificējami kā elektroniskās naudas žetoni un kurus regulē direktīva Nr. 2015/2366 par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū (PSD2).

MiCA regulējums neattiecas uz Eiropas Centrālo banku, ES nacionālajām bankām.

Lasiet arī:

• Kā darījumos ar virtuālajiem aktīviem nodrošināt starptautisko sankciju ievērošanu
• Kā iegrāmatot un kādus nodokļus piemērot darījumiem ar virtuālo valūtu?