Latvijā patlaban ir viens no straujākajiem bezdarba pieauguma rādītājiem Eiropas Savienībā, kas liecina par to, ka daudzi uzņēmumi Covid-19 krīzes apstākļos nespēj saglabāt darbavietas, turklāt dīkstāves pabalsta izmaksas termiņš beidzās 30.jūnijā. Tādēļ Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), balstoties uz daudzu ES valstu pieredzi, aicina Latvijā ieviest saīsinātā darba laika shēmu kā īslaicīgās nodarbinātības risinājumu krīzes apstākļiem un seku pārvarēšanai, kas ietver sevī saīsināto darbalaiku (angļu val. short time work) un pagaidu atlaišanu (angļu val. temporary layoff), un paredz darba attiecību uzturēšanu.
LDDK aicina izveidot īslaicīgās nodarbinātības risinājumu sistēmu nākotnes krīzes situācijām vai gadījumiem, kad uzņēmumi citu iemeslu dēļ nonāk īslaicīgās grūtībās. Šādi īslaicīgās nodarbinātības atbalsta instrumenti darba devējiem un darba ņēmējiem krīzes apstākļos palīdz vieglāk pārdzīvot ekonomisko lejupslīdi un izvairīties no pārmērīga bezdarba pieauguma valstī.
LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone: “Krīzes apstākļos vai situācijā, kad samazinās uzņēmuma apgrozījums, šādi atbalsta risinājumi sniedz ieguvumus gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem, gan visai sabiedrībai. Uzņēmumiem ir nodrošināta lielāka elastība un iespēja samazināt darbaspēka izmaksas, saglabājot cilvēkkapitālu. Darba ņēmējiem ir drošība par darba attiecībām, mazāks bezdarba risks, vienlīdzīgi dalīta slodze un noturīgi ienākumi, savukārt valstī kopumā ir zemāks bezdarba līmenis, nepārtraukts patēriņš un nodrošināta ātrāka saimnieciskās darbības atsākšana.”
LDDK aicina valdību iespējami tuvākā laikā, ņemot vērā sociālo partneru priekšlikumus un Eiropas valstu ilggadējo praksi krīzes situāciju risināšanai ekonomikā, ieviest saīsinātā darbalaika shēmu Latvijā, papildinot Darba likumu, rūpīgi izstrādājot atbalsta piešķiršanas kritērijus un izmantojot dažādus finansēšanas avotus, piemēram, Eiropas pagaidu atbalsta instrumentu bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācijās (SURE).
LDDK ir apzinājusi citu ES valstu labo pieredzi saīsinātā darbalaika risinājumu ieviešanā, kas liecina, ka, ieviešot saīsinātā darbalaika shēmas krīzes apstākļos, izdodas izvairīties no pārmērīgas darba vietu likvidēšanas, samazinoties uzņēmumu apgrozījumam, jo uz noteiktu laiku tiek subsidēta darba laika samazināšana. Saīsinātā darba laika (short time work) un pagaidu atlaišana (temporary layoff) atbalsta sistēmas gadījumā saglabājas darba attiecības.
Saīsinātā darba laika shēmu lomu COVID-19 sociālekonomisko seku mazināšanai šobrīd ir aktualizējusi Eiropas Komisija, analizējot valstu pieredzi un par saviem secinājumiem informējot arī Eiropas sociālos partnerus: Eiropas Biznesa konfederācijas BusinessEurope Sociālo lietu komitejas un Eiropas Sociālā dialoga komitejas ietvaros, kuru darbā piedalās arī LDDK.
Kā liecina Eiropas Komisijas sniegtā informācija, 2020.gada aprīļa beigās 20-25% darbinieku ES bija saīsināts darbalaiks un ir novērojama lielas atšķirības starp dalībvalstīm, piemēram, Čehijā tie bija mazāk par 3%, bet Francijā un Itālijā – vairāk par 40%.
Valstīs, kurās saīsinātā darbalaika shēma jau pastāvēja pirms COVID-19 krīzes (Beļģija, Vācija, Francija, Itālija, Luksemburga, Austrija, Portugāle, Spānija, Somija, Zviedrija, u.c.), tika vienkāršotas nodarbinātības atbalsta saņemšanas administratīvās procedūras, paplašināts tās tvērums, vēl vairāk samazinātas darba devēju izmaksas, pagarināts atbalsta termiņš un palielināts publiskā ieguldījuma apmērs.
Valstīs, kurās saīsinātā darbalaika shēma tika ieviesta Covid-19 krīzes rezultātā (Bulgārija, Čehija, Dānija, Igaunija, Īrija, Horvātija, Kipra, Latvija, Lietuva, Ungārija, Malta, Nīderlande, Polija, Rumānija, Slovēnija, Slovākija), tā tika strikti noteikta kā pagaidu risinājums, aptvēra vismaz tās nozares, kuru darbība tika apturēta un atbalsts tika sniegts darba devējiem.
Tādās valstīs kā Austrija, Beļģija, Francija un Vācija saīsinātā darblaika shēmas kā instruments ekonomisko krīžu pārvarēšanai darbojas pastāvīgi jau aptuveni 100 gadus. Jau kopš Covid-19 krīzes sākuma priekšlikumus saīsinātā darba laika sistēmas izveidei Latvijā LDDK ir aktīvi paudusi atbildīgo ministriju darba grupās un Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē.
Lai samazinātu Covid-19 uzliesmojuma ietekmi un reaģētu uz tā sociālekonomiskajām sekām, Eiropas Padome 2020. gada 19. maijā pieņēmusi regulu Nr. 2020/672, ar ko izveido Eiropas pagaidu atbalsta instrumentu bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE) pēc Covid-19 uzliesmojuma. Instruments papildina valsts pasākumus, ko veikušas skartās dalībvalstis, tas sniedz finansiālu palīdzību, lai palīdzētu minētajām dalībvalstīm tikt galā ar tādu faktisko un, iespējams, arī plānoto publisko izdevumu pēkšņo un būtisko pieaugumu, kuri paredzēti, lai mazinātu Covid-19 uzliesmojuma izraisītās ārkārtas situācijas tiešās ekonomiskās, sociālās un ar veselību saistītās sekas.
Kopējais apjoms no šī instrumenta, kas pieejams ES dalībvalstīm, būs 100 miljardi eiro. Šo aizdevumu garantēs ES dalībvalstu sniegtas garantijas un Latvijas Republikas finanšu ministrs ir 2020.gada 16.jūnijā parakstījis galvojuma līgumu ES atbalsta instrumenta SURE sākšanai.
Lai Latvija varētu izmantot SURE instrumenta finansējumu, atbilstoši ES padomes regulai, tā var lūgt ES finansiālo palīdzību, ja faktiskie un, iespējams, arī plānotie publiskie izdevumi sākot no 2020. gada 1. februāra ir pēkšņi un būtiski palielinājušies tādu valsts pasākumu dēļ, kuri ir tieši saistīti ar saīsināta darbalaika shēmām un līdzīgiem pasākumiem, kas paredzēti, lai novērstu Covid-19 uzliesmojuma izraisītās ārkārtas situācijas sociālekonomiskās sekas.
LDDK infogramma “Saīsinātā darbalaika shēmas ES valstīs”
