Eiropas Komisijas publicētajā 2020. gada Eiropas inovācijas reitinga(EIS) rezultātu pārskatā atzinīgi novērtēts Latvijas progress inovāciju veicināšanā. Latvija Eiropas Savienības (ES) valstu vidū uzrādījusi otro augstāko sniegumu uzņēmējdarbības aktivitātē, tādējādi vairāk kā divas reizes pārsniedzot ES vidējo rādītāju. 2019. gadā Latvija ierindota 23. vietā ES dalībvalstu konkurencē, pakāpjoties par vienu vietu, salīdzinot ar 2018. gada pārskata rezultātiem, vienlaikus saglabājot vietu “mēreno inovatoru” valstu grupā, kuru sniegums inovācijas jomā ir no 50 – 95% no ES-27 vidējā līmeņa.
Latvija 2019. gadā ir uzlabojusi sniegumu septiņās no kopumā 10 inovāciju reitingu ietekmējošām rādītāju grupām.
Eiropas Komisijas eksperti īpaši atzinīgi novērtējuši Latvijas sniegumu trīs inovāciju dimensijās – finanses un atbalsts, inovācijas ietekme uz nodarbinātību, kā arī inovācijām labvēlīgas uzņēmējdarbības vides nodrošināšana. Salīdzinot ar ES vidējiem rādītājiem, Latvijai ir visaugstākie rezultāti uzņēmējdarbības aktivitātē, pēdējos trīs gados vidējās iekšzemes kopprodukta izmaiņās un jaunu uzņēmumu dibināšanā.
Latvija uzlabojusi sniegumu vairākos rādītājos, kas kalpo kā priekšnoteikums inovatīvas un konkurētspējīgas uzņēmējdarbības izaugsmei. Piemēram, uzņēmējdarbības aktivitāte ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vidū par 221% pārsniedz ES vidējo rādītāju. Kopš iepriekšējā pārskata gada pieaugušas investīcijas inovācijām nozīmīgās jomās – publiskā sektora investīcijas pētniecībā un attīstībā pieaugušas par 18%, riska kapitāla investīciju apjoms pieaudzis par 24%. Latvijas ekonomikā pieaudzis uzņēmumu, kas investē nodarbināto apmācībās informācijas un komunikācijas prasmju uzlabošanai, īpatsvars – par 35%. Tāpat Latvijas starptautisko patentu pieteikumu skaits ir pieaudzis par 30%.
Latvijai zemākie rādītāji joprojām saglabājas privātajās investīcijās pētniecībā un attīstībā, mazajos un vidējos uzņēmumos, kas iekšēji veic inovācijas, un doktora grādu ieguvušo skaitā, tādēļ uzsvērta nozīmība turpināt un attīstīt pasākumus pētniecības, attīstības un inovācijas aktivitātes veicināšanai un līdz ar to šo rādītāju uzlabošanai.
Eiropas Komisijas veidotais EIS ietver 10 dimensijas, ņemot vērā 27 inovāciju ietekmējošus indikatorus tādās jomās kā cilvēkresursi, pievilcīga pētniecības sistēma, inovācijai labvēlīga vide, finanses un atbalsts, uzņēmumu investīcijas, uzņēmumu inovētspēja, sadarbība starp zinātni un uzņēmējdarbību, intelektuālie aktīvi, inovācijas ietekme uz nodarbinātību un inovācijas ietekme uz pārdošanu.
Ikgadējais Eiropas Inovācijas rezultātu pārskats sniedz salīdzinošo novērtējumu par ES dalībvalstu un atsevišķu trešo valstu sniegumu pētniecībā un inovācijā, kā arī par šo valstu pētniecības un inovācijas sistēmu relatīvajām priekšrocībām un trūkumiem. Tas palīdz valstīm apzināt jomas, kurās inovācijas rezultātu uzlabošanai ir jāpieliek vairāk pūļu.
Kā norādīts pētījumā, ES savā sniegumā ir apsteigusi ASV, bet arvien atpaliek no Austrālijas, Japānas un Dienvidkorejas.
Kopš 2012. gada inovācijas rādītāji 24 ES dalībvalstīs ir uzlabojušies un tikai 3 valstīs – pasliktinājušies. Vislielākais snieguma uzlabojums bija vērojams Lietuvā, Latvijā, Portugālē un Grieķijā, bet visizteiktākais kritums – Slovēnijā un Rumānijā.
Vidējos inovācijas rezultātus aprēķina, izmantojot saliktu rādītāju – inovācijas summāro indeksu, un dalībvalstis tiek iedalītas četrās dažādās snieguma grupās. Dānija, Luksemburga, Nīderlande, Somija un Zviedrija ir inovācijas līderes, jo to inovācijas rezultāti krietni pārsniedz ES vidējos rādītājus. Austrija, Beļģija, Francija, Igaunija, Īrija, Portugāle un Vācija ir spēcīgās novatores, jo to rezultāti ir virs ES vidējiem rezultātiem vai tuvu tiem. Čehija, Grieķija, Horvātija, Itālija, Kipra, Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Slovākija, Slovēnija, Spānija un Ungārija ir mērenās novatores, jo to rezultāti ir zem ES vidējiem rezultātiem. Bulgārija un Rumānija ir pieticīgās novatores: to inovācijas sniegums ievērojami atpaliek no ES vidējiem rādītājiem.
