Lai veicinātu augstas kvalifikācijas personu ieceļošanu Latvijā, Saeima 2. jūnijā trešajā gala lasījumā pieņēma grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz ieviest attālinātā darba vīzas.

Likuma grozījumi paredz tiesības ārzemniekam pieprasīt ilgtermiņa vīzu uz vienu gadu, ja viņš vēlas uzturēties Latvijā, esot darba attiecībās ar darba devēju, kas reģistrēts citā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī (OECD), vai esot OECD dalībvalstī reģistrēta pašnodarbināta persona.

Pēc vīzas termiņa beigām vīzu saistībā ar attālinātā darba veikšanu var pieprasīt atkārtoti vēl uz vienu gadu. Šāds regulējums pieļaus iespēju uzturēties Latvijā vienu gadu, bet nākamās ilgtermiņa vīzas derīguma termiņa laikā, ja persona būtu nolēmusi uzsākt komercdarbību vai nodarbinātību Latvijā, veikt nepieciešamās procedūras sava uzņēmuma reģistrācijai vai procedūru veikšanai, kas saistītas ar termiņuzturēšanās atļaujas vai vīzas saņemšanu saistībā ar nodarbinātību, skaidrots likumprojekta anotācijā.

Pēc šo divu gadu termiņa beigām persona vismaz turpmākos sešus mēnešus nebūs tiesīga saņemt vīzu saistībā ar to pašu iemeslu - attālinātā darba veikšanu OECD dalībvalstī reģistrētā uzņēmumā vai lai strādātu attālināti kā pašnodarbināta persona.

Līdz šim trešo valstu pilsoņiem, kuru darba specifika ļauj veikt darba pienākumus attālināti, bija ierobežotas iespējas saņemt uzturēšanās tiesības Latvijā.

Likuma Pārejas noteikumos tiks iekļauts nosacījums, ka Ministru kabinetam līdz 2022. gada 1. septembrim jāiesniedz Saeimai grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām” un likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, ar kuriem paredz samazinātu iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi uz vienu gadu ārzemniekam, kas saņēmis ilgtermiņa vīzu, pamatojoties uz šā likuma 11. panta piekto daļu, un ir pārcēlis savu nodokļu rezidenci uz Latvijas Republiku.

Kā norādīts likumprojekta anotācijā, pamatojoties uz Starptautiskās Darba organizācijas aplēsēm, pēdējo 10 gadu laikā pakāpeniski ir audzis attālināti nodarbināto īpatsvars darba tirgū. Eiropas Savienībā (ES) pirms pandēmijas regulārs vai daļējais attālināti nodarbināto īpatsvars svārstījās 10% – 30% apmērā, ar izteiktu īpatsvaru tādās jomās kā informācijas tehnoloģijas (40%), izglītība (33%) un telekomunikācijas (22%). Covid-19 pandēmija būtiski kāpināja attālināti nodarbināto īpatsvaru, un no katriem 10 nodarbinātajiem ES četri strādāja attālināti. Rezultātā 24% nodarbināto, kuri nekad nebija strādājuši attālināti, pilnībā pārgāja uz attālināto darbu. Pasaules Ekonomikas foruma prognozes lēš, ka 84% darba devēju plāno būtiski digitalizēt darba procesu un sagaidāms apjomīgs attālināti nodarbināto kāpums tuvākajā periodā, ar potenciālu novirzīt līdz pat 44% darbaspēka uz pilnīgu attālināto darbu.

Izvēloties vietu, kur strādāt attālināti, personas nereti dod priekšroku iespējai nevis palikt savā pilsonības/ nodarbinātības valstī, bet doties uz citu valsti, pastāvot dažādiem apsvērumiem - tīrāka vide, labi klimatiskie apstākļi, plaša diaspora vai draugu loks, attīstīta infrastruktūra, konkurētspējīgs interneta ātrums. Atsevišķas valstis, sekojot šīm tendencēm, savos normatīvajos aktos jau ir paredzējušas iespēju trešo valstu pilsoņiem, kuru darba specifika pieļauj darbu veikt attālināti, saņemt ilgtermiņa vīzu uz vienu gadu, uzturoties valstī, kas izsniegusi vīzu, un saglabājot darba attiecības ar ārvalstī reģistrētu darba devēju vai turpinot attālināti veikt pašnodarbinātas personas aktivitātes. No ES dalībvalstīm šāds regulējums ieviests Horvātijā un Igaunijā. Valstis, kas ieviesušas vai plāno ieviest šādu regulējumu, norāda, ka šāds risinājums veicinās augstas kvalifikācijas ārzemnieku ieceļošanu, kas varētu rezultēties komercdarbības uzsākšanā, tādējādi dodot pienesumu tautsaimniecības attīstībai. Pēc The New York Times datiem, Igaunijas premjerministre norāda, ka šādā veidā Igaunija valsts budžetā papildus ir iekasējusi ap 50 miljoniem eiro, Saeimas sēdē iepriekš uzsvēra Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāts Reinis Znotiņš.

Trešās valsts pilsonim, kurš pieprasa šādu vīzu, jābūt pietiekamam iztikas nodrošinājumam (darba samaksai).

Horvātijā šāds iztikas nodrošinājums noteikts 2200 EUR mēnesī apmērā (2,5 vidējās algas), bet Igaunijā - 3500 EUR (arī 2,5 vidējās algas regulējuma ieviešanas brīdī - 2020.gada jūlijā).

Imigrācijas likumam pakārtotajos Ministru kabineta noteikumos būtu jāparedz, ka personai jāpierāda nodarbinātība pie ārvalstī reģistrēta darba devēja, kas ilgusi vismaz sešus mēnešus, turklāt darba samaksai jābūt vismaz 2,5 vidējo algu apmērā (2021. gadā – 2857,50 EUR), jo vīzas saņēmējam netiktu piešķirtas tiesības uz nodarbinātību Latvijas Republikā, kā arī šādām personām nav tiesību saņemt sociālo palīdzību, un tās nav sociāli apdrošinātas Latvijas Republikā. Darba samaksas pierādījums tiktu uzskatīts par pietiekamu gan tad, ja šī darba samaksa būtu nodrošināta ik mēnesi, gan tad, ja pēdējo sešu mēnešu laikā tā tiktu izmaksāta vienā vai dažos maksājumos (piemēram, autoratlīdzība), maksājumiem kopā sasniedzot atbilstošo summu. Nodarbinātības un darba samaksas apmēra apliecināšanai pakārtotajos Ministru kabineta noteikumos jāparedz nepieciešamība iesniegt nodarbinātības valsts nodokļu administrācijas izziņu, kam jābūt legalizētai.