0,00 EUR

Grozā nav nevienas preces.

TIESLIETAS Latvijā samilzusi fiktīvo laulību problēma

Latvijā samilzusi fiktīvo laulību problēma

Viens no cilvēktirdzniecības veidiem, kas pēdējos gados ir aktuāls arī Baltijas valstīs, tostarp Latvijā, ir fiktīvas laulības ar trešo valstu iedzīvotājiem, lai tie šādā ceļā varētu iegūt uzturēšanās atļaujas Eiropas Savienībā. Kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES), strauji palielinājās laulību skaits starp Latvijaspilsoņiem, kas atrodas emigrācijā Īrijā, un trešo valstu pilsoņiem. Par šādām laulībām nereti tika piedāvāta ievērojama finansiālā atlīdzība, tomēr pēdējos gados pieaug to fiktīvo laulību skaits, par kurām Latvijas sievietes nekādu finansiālo atlīdzību nesaņem. Daudzos gadījumos šo laulību sakarā novērojamas cilvēktirdzniecības pazīmes. Fiktīvo laulību problemātikai pievērsusies arī Latvijas Republikas Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, kas vienojusies sadarbībā…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu, nepieciešams iegādāties abonementu



9 € / mēnesī*
Pirmās 30 dienas bez maksas
Abonēt
*Abonements tiek atjaunots automātiski, līdz izvēlaties to pārtraukt
 Esi BilancePLZ abonents?
Pieslēgties
Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Viens no cilvēktirdzniecības veidiem, kas pēdējos gados ir aktuāls arī Baltijas valstīs, tostarp Latvijā, ir fiktīvas laulības ar trešo valstu iedzīvotājiem, lai tie šādā ceļā varētu iegūt uzturēšanās atļaujas Eiropas Savienībā. Kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES), strauji palielinājās laulību skaits starp Latvijaspilsoņiem, kas atrodas emigrācijā Īrijā, un trešo valstu pilsoņiem. Par šādām laulībām nereti tika piedāvāta ievērojama finansiālā atlīdzība, tomēr pēdējos gados pieaug to fiktīvo laulību skaits, par kurām Latvijas sievietes nekādu finansiālo atlīdzību nesaņem. Daudzos gadījumos šo laulību sakarā novērojamas cilvēktirdzniecības pazīmes.

Fiktīvo laulību problemātikai pievērsusies arī Latvijas Republikas Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, kas vienojusies sadarbībā ar Labklājības ministriju rast papildu finansējumu cilvēktirdzniecības upuru rehabilitācijai un lūgt Saeimas Juridiskajai komisijai izvērtēt iespējas ātrāk pieņemt grozījumus Krimināllikumā, kas paredzētu atbildību par fiktīvo laulību organizēšanu.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti pagājušajā  nedēļā tikās ar Latvijas vēstniecības Īrijā Konsulārās nodaļas vadītāju Viju Bušu un biedrības „Patvērums „Drošā māja”” vadītāju Sandru Zalcmani. Biedrība pašlaik ir vienīgā organizācija Latvijā, kas sniedz valsts apmaksātu sociālo rehabilitāciju cilvēktirdzniecības upuriem. Biedrība gadā spēj sniegt palīdzību vien 12 cilvēkiem, taču šī pusgada laikā vien biedrībā pieteikušies 17 upuri un sniegtas vairāk nekā 50 konsultācijas.

Kopš 2004.gada Īrijā vien noslēgtas vairāk nekā 1000 Latvijas pilsoņu laulību ar trešo valstu pilsoņiem, visbiežāk ar imigrantiem no Pakistānas vai Nigērijas. Sievietēm nereti atņem dokumentus un naudu, neļauj doties atpakaļ uz dzimteni un liek pāriet vīra ticībā. Īrijā veidojas jauna latviešu islāmticīgo kopiena, fiktīvās laulības ietekmē sabiedrības vērtību skalu, rada terorisma draudus, legalizējot ES nelegāli ieceļojušas personas, un grauj Latvijas tēlu starptautiskajā telpā.
Puse no cilvēktirdzniecības upuriem ir jaunieši vecumā no 18 līdz 21 gadam, no viņiem aptuveni 90 procenti ir latvieši, informē biedrības „Patvērums „Drošā māja”” vadītāja Sandra Zalcmane. Viņa arī norāda, ka par upuriem visbiežāk kļūst cilvēki no sociāli nelabvēlīgām ģimenēm vai bērnu namiem. Daudzi šāda veida cilvēktirdzniecības upuri nevēlas sevi atzīt par upuriem un pēc palīdzības nevēršas, tādēļ kopējā statistika nav zināma.

Īrijā nepastāv aizliegums laulāties tur nelegāli dzīvojošiem ārzemniekiem, tāpat netiek prasīts apliecinājums par ģimenes stāvokli no izcelsmes valsts. Turklāt Īrijas likumos fiktīvās laulības nav definētas kā cilvēktirdzniecības forma, un policijai vai dzimtsarakstu nodaļai nav tiesību iejaukties laulību ceremonijā pat, ja laulātie savā starpā nevar sarunāties bez tulka palīdzības. Tas apliecina, ka ka fiktīvo laulību problēma ir visas ES politikas jautājums, kas būtu jārisina, jo nelegālo imigrantu ieplūšana skar visas ES dalībvalstis.

Kopš 2004. gada Latvijas valstspiederīgie Īrijā noslēguši vairāk nekā 1000 laulību ar trešo valstu pilsoņiem, pamatojoties uz kurām ārvalstniekiem tiek pieprasītas uzturēšanās atļaujas Īrijā kā ES pilsoņu laulātajiem un iegūtas brīvas pārvietošanās tiesības Eiropas Savienībā. Īrijā ir pieprasīti arī daudzi desmiti uzturēšanās atļauju trešo valstu pilsoņiem, pamatojoties uz laulību ar Latvijas pilsoni, kura noslēgta Pakistānā, Indijā, Jordānijā un citās trešajās valstīs, kā arī ES dalībvalstīs – Dānijā, Kiprā un arī Latvijā.

Latvijas Republikas vēstnieks Īrijā Pēteris Kārlis Elferts informē, ka Latvijas vēstniecībai pērn nācies iejaukties 89 gadījumos, kad sievietes tika “visticamāk pārdotas”, lai Īrijā piedalītos fiktīvajās laulībās. Latvijas vēstniecība Īrijā kopš 2010. gada iesaistījusies kopumā 167 gadījumos, kad bijušas aizdomas par cilvēktirdzniecību saistībā ar fiktīvajām laulībām. 2010.gadā bija 50 šādi gadījumi, 2011.gadā – 89. P. Vēstnieks norāda, ka pirms Augstās tiesas nolēmuma 2011.gadā, kurā tika atzīts, ka nav tiesību apturēt ES pilsoņu stāšanos fiktīvās laulībās nelegālās imigrācijas veicināšanas nolūkos, šādās laulībās iesaistīto sieviešu skaits bija mazāks.

Materiālu sagatavojusi Vineta Vizule, žurnāla Praktiskais Likumdošanas Ziņnesis redaktore.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: