0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

BIZNESSFINANSESLatvijā stabila izaugsme investīciju projektu piesaistē

Latvijā stabila izaugsme investīciju projektu piesaistē

Auditorkompānijas EY jaunākais ārzemju investīciju piesaistes pētījums EY European Attractiveness Survey atklāj, ka Eiropā pagājušajā gadā piesaistīts rekordliels ārzemju tiešo investīciju apjoms ar 5 845 jauniem tiešo investīciju projektiem, kas ir par 15% vairāk kā gadu iepriekš. Savukārt Latvijā pērn uzsākti 38 jauni investīciju projekti, kas ir par 22,5% vairāk kā gadu iepriekš, jaunu investīciju projektu skaitam sasniedzot augstāko apjomu pēdējo desmit gadu laikā. Jaunu investīciju projekti Latvijā pagājušajā gadā radīja 585 jaunas darba vietas. EY veiktā analīze parāda, ka vairāk nekā pusi (51%) no visiem jaunajiem investīciju projektiem Eiropā ir piesaistījušas Lielbritānija, Vācija un Francija, kurām ceturtajā vietā seko Spānija.…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Auditorkompānijas EY jaunākais ārzemju investīciju piesaistes pētījums EY European Attractiveness Survey atklāj, ka Eiropā pagājušajā gadā piesaistīts rekordliels ārzemju tiešo investīciju apjoms ar 5 845 jauniem tiešo investīciju projektiem, kas ir par 15% vairāk kā gadu iepriekš. Savukārt Latvijā pērn uzsākti 38 jauni investīciju projekti, kas ir par 22,5% vairāk kā gadu iepriekš, jaunu investīciju projektu skaitam sasniedzot augstāko apjomu pēdējo desmit gadu laikā. Jaunu investīciju projekti Latvijā pagājušajā gadā radīja 585 jaunas darba vietas.

EY veiktā analīze parāda, ka vairāk nekā pusi (51%) no visiem jaunajiem investīciju projektiem Eiropā ir piesaistījušas Lielbritānija, Vācija un Francija, kurām ceturtajā vietā seko Spānija. Savukārt Polija kā pirmā Centrāleiropas valsts ir iekļuvusi vadošo Eiropas investīciju piesaistes valstu pieciniekā. Straujāko izaugsmi jaunu ārzemju investīciju projektu piesaistes ziņā pērn ir uzrādījušas Zviedrija (+76%), Itālija (+ 62%) un Čehija (+ 57%).

Latvijā jauno investīciju projektu skaits (38) pagājušajā gadā bija divkārt lielāks nekā Igaunijā (19), bet nedaudz mazāks kā Lietuvā (44).

No Baltijas valstīm Lietuvā pērn radīts visvairāk jaunu darba vietu (2 606), bet pārējās Baltijas valstīs jauno darba vietu skaits ir līdzīgs - 598 Igaunijā un 585 Latvijā. Latvijā pērn nedaudz kritās viena ārzemju investīciju projekta vidējais radīto jaunu darba vietu skaits - 2016.gada tās bija 15 darba vietas, 2015.gadā - 23, 2014.gadā - 42.

"Ārzemju investīciju pētījums atklāj virkni nozīmīgu mācību Latvijas ekonomikai - mēs redzam, ka visvairāk investīciju piesaista vai nu attīstīti lieli tirgi ar izcilu infrastruktūru un augsti izglītotu darba spēku, vai arī valstis ar lielu iekšējo tirgu, izdevīgu pozīciju reģionā un mērenām izmaksām. Latvija nav ne viens, ne otrs - mums jāmeklē savs ceļš un tas visdrīzāk ir atrodams augstas pievienotās vērtības, jaunu uzņēmumu, IT un komunikāciju jomās, kuras varam balstīt uz zinošiem cilvēkiem un papildināt ar augstu reģionālu savienojamību," saka Guntars Krols, EY partneris Baltijā.

EY pētījums parāda, ka jaunu darba vietu piesaistē Polija ir sasniegusi ievērības cienīgus rādītājus - tās ārzemju investīciju projektu radītās 22 074 jaunās darba vietas ierindo Poliju otrajā vietā Eiropā aiz Lielbritānijas ar tās 43 165 jaunām darba vietām. Šīm valstīm seko Vācija ar 19 961 jaunu ārzemju investīciju radītu darba vietu, Rumānija (17 545), Francija (16 980), Serbija (16 396) un Krievija (15 064). Jāatzīmē arī straujā Serbijas (54%) un Rumānijas (38%) izaugsme šajā jomā.

EY pētījums arī atklāj, ka Londona ar tās piepilsētām saglabā pirmo vietu ārzemju tiešo investīciju piesaistē - tā saņēmusi aptuveni 40% no kopējā Lielbritānijas ārzemju tiešo investīciju apjoma pagājušajā gadā. Londona kā pilsēta piesaista vairāk ārzemju tiešo investīciju nekā, piemēram, tādas valstis kā Spānija vai Polija. Londonai seko Parīze ar tās piepilsētām, kurai savukārt seko Vācijas pilsētas Diseldorfa un Minhene ar tās piepilsētām.