Latvijā stabila izaugsme investīciju projektu piesaistē
Auditorkompānijas EY jaunākais ārzemju investīciju piesaistes pētījums EY European Attractiveness Survey atklāj, ka Eiropā pagājušajā gadā piesaistīts rekordliels ārzemju tiešo investīciju apjoms ar 5 845 jauniem tiešo investīciju projektiem, kas ir par 15% vairāk kā gadu iepriekš. Savukārt Latvijā pērn uzsākti 38 jauni investīciju projekti, kas ir par 22,5% vairāk kā gadu iepriekš, jaunu investīciju projektu skaitam sasniedzot augstāko apjomu pēdējo desmit gadu laikā. Jaunu investīciju projekti Latvijā pagājušajā gadā radīja 585 jaunas darba vietas. EY veiktā analīze parāda, ka vairāk nekā pusi (51%) no visiem jaunajiem investīciju projektiem Eiropā ir piesaistījušas Lielbritānija, Vācija un Francija, kurām ceturtajā vietā seko Spānija.…
Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu
AuditorkompānijasEY jaunākais ārzemju investīciju piesaistes pētījums EY European Attractiveness Surveyatklāj, ka Eiropā pagājušajā gadā piesaistīts rekordliels ārzemju tiešo investīciju apjoms ar 5 845 jauniem tiešo investīciju projektiem, kas ir par 15% vairāk kā gadu iepriekš. Savukārt Latvijā pērn uzsākti 38 jauni investīciju projekti, kas ir par 22,5% vairāk kā gadu iepriekš, jaunu investīciju projektu skaitam sasniedzot augstāko apjomu pēdējo desmit gadu laikā. Jaunu investīciju projekti Latvijā pagājušajā gadā radīja 585 jaunas darba vietas.
EY veiktā analīze parāda, ka vairāk nekā pusi (51%) no visiem jaunajiem investīciju projektiem Eiropā ir piesaistījušas Lielbritānija, Vācija un Francija, kurām ceturtajā vietā seko Spānija. Savukārt Polija kā pirmā Centrāleiropas valsts ir iekļuvusi vadošo Eiropas investīciju piesaistes valstu pieciniekā. Straujāko izaugsmi jaunu ārzemju investīciju projektu piesaistes ziņā pērn ir uzrādījušas Zviedrija (+76%), Itālija (+ 62%) un Čehija (+ 57%).
Latvijā jauno investīciju projektu skaits (38) pagājušajā gadā bija divkārt lielāks nekā Igaunijā (19), bet nedaudz mazāks kā Lietuvā (44).
No Baltijas valstīm Lietuvā pērn radīts visvairāk jaunu darba vietu (2 606), bet pārējās Baltijas valstīs jauno darba vietu skaits ir līdzīgs - 598 Igaunijā un 585 Latvijā. Latvijā pērn nedaudz kritās viena ārzemju investīciju projekta vidējais radīto jaunu darba vietu skaits - 2016.gada tās bija 15 darba vietas, 2015.gadā - 23, 2014.gadā - 42.
"Ārzemju investīciju pētījums atklāj virkni nozīmīgu mācību Latvijas ekonomikai - mēs redzam, ka visvairāk investīciju piesaista vai nu attīstīti lieli tirgi ar izcilu infrastruktūru un augsti izglītotu darba spēku, vai arī valstis ar lielu iekšējo tirgu, izdevīgu pozīciju reģionā un mērenām izmaksām. Latvija nav ne viens, ne otrs - mums jāmeklē savs ceļš un tas visdrīzāk ir atrodams augstas pievienotās vērtības, jaunu uzņēmumu, IT un komunikāciju jomās, kuras varam balstīt uz zinošiem cilvēkiem un papildināt ar augstu reģionālu savienojamību," saka Guntars Krols, EY partneris Baltijā.
EY pētījums parāda, ka jaunu darba vietu piesaistē Polija ir sasniegusi ievērības cienīgus rādītājus - tās ārzemju investīciju projektu radītās 22 074 jaunās darba vietas ierindo Poliju otrajā vietā Eiropā aiz Lielbritānijas ar tās 43 165 jaunām darba vietām. Šīm valstīm seko Vācija ar 19 961 jaunu ārzemju investīciju radītu darba vietu, Rumānija (17 545), Francija (16 980), Serbija (16 396) un Krievija (15 064). Jāatzīmē arī straujā Serbijas (54%) un Rumānijas (38%) izaugsme šajā jomā.
EY pētījums arī atklāj, ka Londona ar tās piepilsētām saglabā pirmo vietu ārzemju tiešo investīciju piesaistē - tā saņēmusi aptuveni 40% no kopējā Lielbritānijas ārzemju tiešo investīciju apjoma pagājušajā gadā. Londona kā pilsēta piesaista vairāk ārzemju tiešo investīciju nekā, piemēram, tādas valstis kā Spānija vai Polija. Londonai seko Parīze ar tās piepilsētām, kurai savukārt seko Vācijas pilsētas Diseldorfa un Minhene ar tās piepilsētām.
wpDiscuz
Abonē portālu tikai par €12 / mēnesī Pirmās 30 dienas tikai par 1 €
Mēs izmantojam nepieciešamās sīkdatnes, lai analizētu apmeklējuma plūsmu un nodrošinātu savu interneta resursu pieejamību. Mēs analizējam, kā lietotāji izmanto mūsu interneta resursus un dalāmies ar datiem ar sociālo tīklu, reklāmas un datu analītikas partneriem, kas var izmantot šo informāciju, sniedzot savus pakalpojumus.Lasīt vairāk ...
Turpinot lietot mūsu tīmekļa vietni, jūs apstiprināt mūsu sīkdatnes. Apstiprināt visas
Ja vēlaties mainīt savus sīkdatņu iestatījumus, klikšķiniet uz PERSONALIZĒT, lai sniegtu kontrolētu piekrišanu.
Sīkdatnes
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili ir mazi teksta faili, ko var izmantot tīmekļa vietnēs, lai lietotāja pieredzi padarītu efektīvāku.
Likums nosaka, ka mēs varam saglabāt sīkfailus jūsu ierīcē, ja tie ir pilnīgi nepieciešams šīs vietnes darbībai. Citu veidu sīkfailiem ir nepieciešama jūsu atļauja.
Šī vietne izmanto dažādu veidu sīkdatnes. Daži sīkfaili tiek izvietoti pēc trešās puses pakalpojumiem, kas parādās mūsu lapās.
Jūs varat jebkurā laikā mainīt vai atsaukt savu piekrišanu, izmantojot mūsu tīmekļa vietnes sadaļu Sīkdatņu deklarēšana.
Personas datu apstrādes politikā varat uzzināt, kas mēs esam, kā jūs varat ar mums sazināties un kā mēs apstrādājam personas datus.
Jūsu piekrišana attiecas uz šādām jomām: www.plz.lv
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
Statistikas sīkfaili palīdz tīmekļa vietņu īpašniekiem izprast, kā apmeklētāji mijiedarbojas ar tīmekļa vietnēm, vācot un anonīmi pārskatot informāciju.
Mārketinga sīkfaili tiek izmantoti, lai sekotu līdzi apmeklētājiem tīmekļa vietnēs. Nolūks ir parādīt atbilstošas un atsevišķus lietotājus interesējošas reklāmas, tādējādi tās ir daudz izdevīgākas izdevējiem un trešo personu reklāmdevējiem.