Publiskota jaunākā statistika par situācija naudas drošības jomā eiro zonā. Latvija jau tradicionāli ir starp tām eiro zonas valstīm (kopā ar Igauniju, Somiju, Kipru, Slovākiju, Lietuvu), kurās ir vismazākais viltojumu skaits, rēķinot uz 1 iedzīvotāju, informē Andris Tauriņš, Latvijas Bankas naudas drošības un tehnoloģiju eksperts.

Ir pagājis gads, kopš Latvijas Bankā darbu uzsāka vienotais naudas pārbaudes centrs. Ja iepriekš naudas viltojumu pārbaudes tika veiktas gan Latvijas Bankā, gan policijas struktūrās, tagad visa aizdomīgā nauda nonāk Latvijas Bankas naudas laboratorijā, kur tiek veiktas visas eiro un citu valūtu banknošu un monētu ar viltojumu pazīmēm pārbaudes.

Šo 12 mēnešu laikā ir izdevies būtiski samazināt naudas pārbaudes laiku, un pašlaik esam starp vadošajām Eiropas valstīm pēc savlaicīguma, kādā tiek pārbaudītas iedzīvotāju un naudas apstrādes uzņēmumu iesniegtās aizdomīgās naudas zīmes. Pašlaik iesniegtās naudas zīmes Latvijas Bankas naudas laboratorijā tiek pārbaudītas caurmērā mazāk nekā 2 nedēļu laikā (pirms pārmaiņām naudas ekspertīzes termiņš bija 1-1.5 mēneši).

2017. gada 1. pusgadā Latvijā pārbaudei nosūtītas un par viltotām atzītas 796 naudas zīmes, t.sk. 140 monētas un 656 banknotes (2016. gada 1.pusgadā tika konstatētas 726 viltotas naudas zīmes, t.sk. 133 monētas un 593 banknotes; 2016. gadā kopumā Latvijā pārbaudei nosūtīta un par viltotām atzīta 1577 naudas zīmes, t.sk. 300 monētas un 1277 banknotes. 2015. gadā Latvijā tika konstatētas 1483 viltotas naudas zīmes, t.sk. 353 monētas un 1130 banknotes).

Šā gada 1. pusgadā visvairāk viltotas tika 50 eiro banknotes (441 viltojums), sekoja 20 eiro banknotes (163 viltojumi) un 2 eiro monētas (110 viltojumi).

Jaunākais Eirosistēmas pārskats liecina, ka eiro zonā kopumā 2017. gada 1. pusgadā konstatēts viltojumu samazinājums. 2017. gada 1. pusgadā konstatēti 330.6 tūkstoši viltotu banknošu (2016. gada 1. pusgadā - 331 tūkstotis; 2. pusgadā - 353 tūkstoši; 2015. gada 1. pusgadā - 454 tūkstoši; 2. pusgadā - 445 tūkstoši; 2014. gada 1. pusgadā 331 tūkstotis; 2.pusgadā - 507 tūkstoši).

Eiro zonā kopumā visbiežāk viltotās banknotes bija ar 50 eiro nominālu (47.6% no viltojumu skaita), kam sekoja 20 eiro banknotes (36.9%) un 100 eiro banknotes (9%).

Eiro zonas centrālās bankas turpina darbu pie naudas drošības un dizaina uzlabošanas. Šā gada 4. aprīlī pie eiro zonas iedzīvotājiem un uzņēmējiem nonāca jaunā Eiropas sērijas 50 eiro banknote. Tā ir papildinājusi mums Latvijā un eiro zonā jau ierastās 5, 10 un 20 eiro nominālu banknotes ar atjaunotu dizainu un uzlabotām drošības pazīmēm.

Gan eiro monētas, gan banknotes ir labi aizsargātas pret viltošanu, tomēr tas nenozīmē, ka cilvēki var zaudēt modrību. Iedzīvotāji un uzņēmēji aicināti iepazīt naudas zīmju dizainu un drošības pazīmes - viltojumu kvalitāte (it īpaši monētām) pārsvarā ir zema, un pietiek aptaustīt, apskatīt un pagrozīt banknoti vai aplūkot rūpīgāk monētu, lai atpazītu viltotu naudas zīmi. Aizdomu gadījumā naudas zīmes var nodot īstuma pārbaudei Latvijas Bankas kasēs Rīgā, K.Valdemāra ielā 1B, filiālē Liepājā, Teātra ielā 3, kā arī tuvākajā policijas iecirknī.