Lai nodrošinātu komercbanku klientiem pilnīgāku informāciju par komercbanku sniegtajiem pakalpojumiem, Latvijas Banka sākusi publicēt regulāru pārskatu par komercbanku piedāvātajām noguldījumu procentu likmēm,  tādējādi veicinot konkurenci un to iespējas izvēlēties izdevīgāku pakalpojumu sniedzēju.

Pārskats par komercbanku piedāvātajām noguldījumu likmēm atrodams Latvijas Bankas mājas lapā, un tiek aktualizēts reizi nedēļā (nedēļas pirmajā darbadienā).

Komercbanku klienti – mājsaimniecības un nefinanšu sabiedrības – vienuviet var iepazīties ar šādu informāciju par kredītiestāžu piedāvātajām noguldījumu procentu likmēm:

• termiņnoguldījumiem mājsaimniecībām;
• krājkontiem mājsaimniecībām;
• noguldījumu procentu likmēm nefinanšu sabiedrībām.

Latvijas Banka datus par kredītiestāžu piedāvātajām noguldījumu procentu likmēm apkopo, izmantojot katras kredītiestādes tīmekļvietnē publicēto informāciju par tās piedāvātajām noguldījumu procentu likmēm. Visa informācija par noguldījumu nosacījumiem – katras kredītiestādes tīmekļvietnē.

Latvijas Banka informāciju tabulā atjauno vismaz reizi nedēļā, nedēļas pirmajā darbdienā. Informācija no kredītiestāžu tīmekļvietnēm tiek iegūta automatizēti.

Apkopojumā redzami šādi dati:

• Kredītiestāžu piedāvātās noguldījumu procentu likmes mājsaimniecībām: termiņdepozīti
• Kredītiestāžu piedāvātās noguldījumu procentu likmes mājsaimniecībām: krājkonti
• Kredītiestāžu piedāvātās noguldījumu procentu likmes nefinanšu sabiedrībām
• Visās Baltijas valstīs strādājošo kredītiestāžu piedāvāto noguldījumu procentu likmju mājsaimniecībām salīdzinājums

Latvijas Banka jau vairākus gadus sarunās ar komercbankām neatlaidīgi aktualizē jautājumu par aktīvāku kreditēšanu, jo redz gan nepieciešamību, gan iespēju komercbankām, īpaši lielajām un tirgū dominējošajām, sniegt lielāku devumu Latvijas tautsaimniecībai.

Komercbanku kredīti ir nozīmīga veselīgas tautsaimniecības sastāvdaļa – tas ir svarīgs finansējuma avots uzņēmumiem jaunu biznesa ideju un investīciju realizēšanai. Saskaņā ar Latvijas Bankas aprēķiniem gausākas līdzekļu piesaistes dēļ pēdējo 10 gadu laikā būtiski palēninājusies uzņēmumu investīciju aktivitāte un tādējādi arī tautsaimniecības izaugsmes temps. Tas ir veicinājis Latvijas ekonomisko atpalicību no Lietuvas un Igaunijas, kā arī kavējis konverģenci uz Eiropas Savienības vidējo ienākumu līmeni.

Iesaistītās institūcijas – par nozari atbildīgā Finanšu ministrija un citas ministrijas, Finanšu nozares asociācija un komercbankas un Latvijas Banka – marta beigās vienojās par konkrētām darbībām finanšu sektora stiprināšanai, lielākam ieguldījumam tautsaimniecībā un kreditēšanas veicināšanai. Finanšu politikas īstenotāji no komercbankām gaida noguldījumu procentu likmju kāpumu atbilstoši eiro procentu likmju kāpumam, konkurenci ierobežojošo komisijas maksu un citu klientu izmaksu samazinājumu, kā arī sagatavošanos kreditēšanas apjoma palielināšanai tautsaimniecības izaugsmes brīdī.

“Vājās kreditēšanas iemesli ir meklējami daudzu faktoru kombinācijā, un svarīgi nevis rādīt vienam uz otru ar pirkstu, meklējot vainīgo, bet katram atbilstoši rīkoties, lai situāciju uzlabotu. Vēl vienu biznesa ciklu bez kreditēšanas atbalsta Latvija atļauties nevar,” uzsver Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Latvijas Banka ir formulējusi arī savus “mājas darbus” kreditēšanas veicināšanas jomā, proti, plānots pārskatīt tās regulējuma prasības kreditēšanai, kas tiek uzskatītas par pārlieku stingrām; tiks izvērtēta iespēja samazināt kredītiestāžu sniedzamo informācijas apjomu uzraudzības jautājumos; papildināta analīze par finansējuma pieejamības situāciju Latvijā un identificēto problēmu cēloņiem u. c. pasākumi.