Ziemas apkures sezona, par kuru vēl rudenī uzņēmējiem nebija nekādas skaidrības, šobrīd ir jau pusē. Vai energoresursu dārdzība šoziem kavē Latvijas uzņēmumu darbību? Kā biznesu ietekmē makroekonomiskie procesi, un galu galā – kas jādara, lai Latvija neturpinātu nīkuļot, bet beidzot sāktu panākt Lietuvu un Igauniju? Žurnāla “Bilance” februāra numurā – intervija ar Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidentu Andri Biti.

Enerģētikas jomā drūmākie prognožu scenāriji nav piepildījušies. Lai gan tie ir dārgi, energoresursu pietiek un uzņēmumiem nav nācies apturēt ražošanu. Turklāt, kā stāsta Andris Bite, daudzi uzņēmumi spējuši īsā laikā pāriet uz alternatīvu resursu izmantošanu – piemēram, dabasgāzes vietā sākot izmantot dīzeļdegvielu vai naftas gāzi. Tāpat lieti noderējis valsts atbalsts, kas ļāvis amortizēt augstākos enerģijas cenu kāpumus. Tiesa gan, pat ar visu atbalstu elektroenerģijas cena Latvijā ir krietni augstāka nekā Skandināvijā un citās reģiona valstīs. Situāciju neuzlabo arī valsts uzņēmumu plānotais straujais tarifu pieaugums.

“Vai Latvenergo, Sadales tīkla un Augstsprieguma tīkla uzdevumam būtu jābūt maksimizēt peļņu un to ieskaitīt valsts budžetā, kas faktiski nozīmē papildus nodokli, vai tomēr nodrošināt tautsaimniecībai konkurētspējīgu enerģijas cenu, lai ražojošie uzņēmumi var attīstīties? Līdz šim valsts pārvaldes dotais uzdevums ir bijis maksimizēt peļņu, kas rada lielu dividenžu apjomu valsts budžetā, tajā pašā laikā ekonomika tiek bremzēta”, secina Andris Bite.

Inflācijas jomā situācija šobrīd ir uzlabojusies. Biznesa darījumos patlaban jau vērojams cenu kritums – jaunie līgumi esot noslēgti par zemākām cenām nekā pagājušajā gadā. Vienlaikus ražotājiem gan vēl jāiztērē par augstajām cenām iepirktās izejvielas un materiāli. Tā kā arī spiediens no patērētājiem un tirdzniecības tīkliem cenu mazināšanas virzienā esot liels, visticamāk, ražotājiem nākšoties samierināties ar mazāku peļņas daļu.

Raugoties tālākā nākotnē, būtu svarīgi izveidot Latviju par labāko biznesa vidi Baltijā, uzskata LDDK prezidents. Lai to panāktu, viens no svarīgākajiem punktiem esot darbaspēka nodokļu sloga samazināšana. Pēc darba devēju aprēķiniem, vidējo algu līmenī Latvijā nodokļu slogs ir ap 200-300 eiro lielāks nekā kaimiņvalstīs. Uzņēmējiem esot svarīga arī ierēdniecības pretimnākšana un vispārēja izpratne, ka uzņēmumu labklājība un attīstības līmenis ir vistiešākajā veidā saistīts ar ikviena iedzīvotāja maka biezumu. Tāpat būtiska problēma esot arī darbaspēka pieejamība – Latvija vienīgā necīnoties par darbaspēka piesaisti, bet pretēji – mēģinot ierobežot tā importu, norāda Andris Bite.

Ja drošības situācijā nenotiks radikāli pavērsieni, tad šobrīd Latvijai esot divas izvēles. Vai nu turpināt nīkuļot kā līdz šim, kas nozīmē – dzīvosim sliktāk nekā kaimiņi, bet kaut kā jau uz priekšu virzīsimies. Vai arī – riskēt, pieņemt drosmīgākus lēmumus un panākt krietni ātrāku ekonomikas izaugsmi.

Projektu «Latvijas ekonomika sankciju ēnā un inflācijas spīlēs» finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas “Latvijas ekonomika izvēles priekšā” saturu atbild SIA Lietišķās informācijas dienests. #SIF_MAF2022