Centrālās statistikas pārvaldes pārskatītie dati liecina, ka Latvijas ekonomika 3.ceturksnī augusi par 4.7% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn. Savukārt 3. ceturksnī vidējā neto darba samaksa bija 744 eiro (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus). Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, neto darba samaksa samazinājās par 22 centiem. Gada laikā tā pieauga par 9,5 %, uzrādot par 1,5 procentpunktiem straujāku pieauguma tempu nekā atalgojums pirms nodokļu nomaksas.

Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu gada laikā par 2,9 %, bija 6,4 %.

Divas papildu brīvdienas 3. ceturksnī nedaudz bremzēja ekonomikas izaugsmi, jo, koriģējot pret darba dienu skaitu, IKP ir audzis par 5.3%, līdzīgi kā iepriekšējā ceturksnī, norāda Lija Strašuna, Swedbank Latvija galvenā ekonomiste.

Līdz ar būvniecības izaugsmes palēninājumu (līdz 10%), visātrāk augošās nozares lauri pienākas IKT sektoram, turpat 14% kāpums. No tā tieši informācijas pakalpojumu nozare aug virs 14% jau trešo ceturksni pēc kārtas. Tomēr, ņemot vērā arī nozaru lielumu, vislielāko pienesumu IKP izaugsmei 3.ceturksnī deva transports, kurš auga par arī iespaidīgiem 8%. Šīs trīs nozares kopumā nodrošināja gandrīz pusi no kopējā ekonomikas pieauguma. Savukārt, divās lielākajās nozarēs, tirdzniecībā un apstrādes rūpniecībā, izaugsme jau ir ievērojami palēninājusies.

Ņemot vērā strauju izaugsmi transportā un IKT sektorā, nedaudz pārsteidzoši redzēt vāju eksporta sniegumu, jo īpaši pakalpojumos. Iespējams, to mazina finanšu pakalpojumu eksporta kritums. Jāsaka, ka finanšu sektora pievienotā vērtība gan ir augusi, lai arī izskatās dažu īstermiņa faktoru dēļ. Vēl arvien sagaidāms, ka finanšu sektora sniegums šī gada beigās un nākamgad tomēr būs negatīvs nerezidentu apkalpojošā banku sektora turpmākas samazināšanas dēļ. Preču eksporta lēnāko izaugsmi nosaka vājāka izaugsme apstrādes rūpniecībā un sliktākas ražas sausas vasaras dēļ.

Strauji augošas algas un noturīgs patērētāju noskaņojums veicināja mājsaimniecību patēriņa kāpumu, kas pat nedaudz paātrinājās. Turklāt straujāk auguši tēriņi atpūtas un kultūras pasākumiem, kas norāda uz labāku mājsaimniecību finanšu situāciju. Mājsaimniecību patēriņa izaugsmi nākamgad veicinās arī augoša interese par mājokļu kredītiem un mājokļu kredītportfeļa neliels kāpums.

Vēl arvien diezgan strauji aug investīcijas, ne tikai pateicoties būvniecībai, bet arī ieguldījumiem mašīnās un iekārtas (kur savu artavu sniedz arī jaunās lidmašīnas).

Latvijas ekonomikas sprinta tempu noturēt būs grūti. Sagaidāms, ka no 4.5% šogad izaugsme palēnināsies līdz 3% nākamgad.

To noteiks gan izaugsmes palēnināšanas pasaulē un Eiropā, gan arvien izteiktāks darbaspēka trūkums un pieaugošas uzņēmēju izmaksas Latvijā. Nozaru griezumā transporta straujā izaugsme bremzēsies, jo pašlaik to veicina daži īstermiņa faktori (kā, piemēram, remonts Krievijas Ustjlugas ostā).

Divi ceļi

Lielākās bažas jau ilgāku laiku rada notikumi ārpus mūsu robežām. Pēteris Strautiņš, Luminor bankas ekonomists ieskicē divus scenārijus pasaules ekonomikas pārmaiņu ietekmei uz mūsējo.

Ja pasaules izaugsme bremzējas mēreni, ietekme uz Latvijas eksportu ārpus meža nozares būs diezgan maiga. Koksnes produktu eksportētājiem šobrīd ir ļoti labi laiki, jo produktu cenas ir ļoti augstas. Bremzējoties celtniecībai, kas vienmēr notiek cikliskās lejupslīdes brīžos, šī nozare to sajutīs. Taču vadošie uzņēmumi ļoti labi apzinās, ka vienmēr nevar būt tik labvēlīgi tirgus apstākļi, kā šobrīd, jau ir uzkrāta pietiekami liela pieredze. Lielākajā daļā preču eksporta nozaru ietekme nebūs liela. Ziemeļvalstu un Baltijas reģionā, kas ir galvenais pārtikas eksporta tirgus, izaugsme joprojām būs diezgan spēcīga, nozare nav jūtīga pret ekonomikas cikliem. Savukārt metālapstrādē un mašīnbūvē ražošanas pieaugumu galvenokārt nosaka ārvalstu investoriem piederošo uzņēmumu jaudu palielināšanas plāni, kurus mērenas globālās ekonomikas temperatūras izmaiņas neatcels. Savukārt pakalpojumu eksportētāji nākamos divus gadus ar prieku apgūs jaunās biroju telpas, kas var nozīmēt arī īres izmaksu kritumu un jaunu investoru ienākšanu Latvijā.

Ja pasaules ekonomiku pēkšņi satricina spēcīga finanšu krīze, tad visas prognozes tiek atceltas.

Piemēram, ja Itālijas valdības teatrālā cīņa ar Briseles “apspiedējiem” noved pie pilnīga uzticēšanās zuduma šīs valsts vērtspapīriem finanšu tirgos, kas var izraisīt tās izkrišanu no eirozonas, tas radītu ļoti spēcīgu, kaut īslaicīgu šoku visai pasaules ekonomikai. Itālijas valsts obligāciju ienesīgums vēsta, ka šāda notikuma varbūtība nav liela, taču tā nav nulle.

Latvijas eksportētājiem šobrīd ir vairāk jādomā nevis par globālajiem šausmu scenārijiem, bet par to, kā celt ražīgumu, tātad investēt. Tikai šādi viņi varēs izdzīvot nākotnes darba tirgū. Ir daudzi uzņēmumi, kuru ražīgums jau šobrīd ir ES vidējā līmenī un par krietni augstāks, viņi par darbaspēka trūkumu visdrīzāk nesūdzas. Taču tiem, kuriem šobrīd algu kāpums jau šķiet gandrīz nepanesams, ir tikai divas iespējas — saņemt pēdējos spēkus izrāvienam vai arī rēķināties ar lielu varbūtību, ka dažu tuvāko gadu laikā darbs būs jāpārtrauc.