0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

VISI RAKSTILatvijas IKP pērn pieaudzis par 1,6%

Latvijas IKP pērn pieaudzis par 1,6%

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes veikto ātro novērtējumu pagājušā gada 4. ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) Latvijā bija par 2,1% lielāks nekā pirms gada. Tas nozīmē, ka kopumā 2016. gadā IKP pieauga par 1,6 procentiem. IKP dinamika (izmaiņas % pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu) * IKP ātrais novērtējums 2016. gada 4. ceturksnī IKP kāpumu būtiski ietekmēja apjoma pieaugums rūpniecībā par 10%. Būvniecības nozarē turpinājās kritums, tomēr tas ir samazinājies un bija 13 procenti. Kopumā 2016. gadā pozitīvi izaugsmi ietekmēja privātā patēriņa pieaugums. 2016. gadā privātā patēriņa straujāku pieaugumu ietekmēja algu palielinājums, kā arī izteikti zemā inflācija, kas atsevišķos mēnešos pārgāja pat deflācijā. Eksports 2016. gadā pēc Ekonomikas ministrijas…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes veikto ātro novērtējumu pagājušā gada 4. ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) Latvijā bija par 2,1% lielāks nekā pirms gada. Tas nozīmē, ka kopumā 2016. gadā IKP pieauga par 1,6 procentiem.

IKP dinamika
(izmaiņas % pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu)


* IKP ātrais novērtējums

2016. gada 4. ceturksnī IKP kāpumu būtiski ietekmēja apjoma pieaugums rūpniecībā par 10%. Būvniecības nozarē turpinājās kritums, tomēr tas ir samazinājies un bija 13 procenti.

Kopumā 2016. gadā pozitīvi izaugsmi ietekmēja privātā patēriņa pieaugums. 2016. gadā privātā patēriņa straujāku pieaugumu ietekmēja algu palielinājums, kā arī izteikti zemā inflācija, kas atsevišķos mēnešos pārgāja pat deflācijā.

Eksports 2016. gadā pēc Ekonomikas ministrijas novērtējuma palielinājās par 2,1%, straujāku tā izaugsmi kavēja ES lēnā izaugsme. Preču eksportu pozitīvi ietekmēja ievērojams transportlīdzekļu un lauksaimniecības un pārtikas preču eksporta pieaugums.

Galvenais izaugsmi bremzējošais faktors 2016. gadā bija krasa investīciju samazināšanās. To līmenis 2016. gadā bija gandrīz par 1/4 daļu zemāks nekā iepriekšējā gadā un investīciju kritums galvenokārt bija saistīts ar lēnajām ES struktūrfondu investīcijām.

Nozaru griezumā 2016. gadā jāatzīmē pieaugums apstrādes rūpniecībā. Nozares ražošanas apjomu pieaugums bija tuvu 5%. Labi izaugsmes rādītāji bija gandrīz visās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs. Būtisku ieguldījumu pieaugumā nodrošināja pārtikas rūpniecības, kokapstrādes un elektrisko un optisko iekārtu ražošanas apjomu palielinājumi. No pakalpojumu nozarēm lielākā izaugsme bija vērojama izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumiem.

Ekonomikas ministrija prognozē, ka 2017. gadā ekonomikas izaugsme Latvijā paātrināsies un tā varētu sasniegt 3%. Ļoti svarīgi ir nodrošināt intensīvākas ES struktūrfondu investīcijas un veicināt uzņēmēju motivāciju modernizēt un paplašināt ražošanu. Intensīvākas struktūrfondu investīcijas atstās labvēlīgu ietekmi uz izaugsmi ne tikai ilgtermiņa skatījumā, bet tas pozitīvi ietekmēs arī tekošā gada rādītājus, it īpaši ieguldījumus infrastruktūrā. Tas ir tiešs ekonomisko aktivitāšu stimulators.

Otrs būtisks 2017. gada izaugsmes nosacījums ir eksporta iespēju paplašināšanās, kas īstermiņa skatījumā lielā mērā ir saistīts ar globālās ekonomikas attīstību un Latvijas gadījumā - ar izaugsmes paātrināšanos ES.