Satversmes tiesa 2023. gada 23. februārī pieņēma spriedumu lietā Nr. 2022‑03‑01 “Par Civilprocesa likuma 534., 534.1, 535., 536. un 537. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam”.
Apstrīdētās normas
Apstrīdētās normas ir ietvertas Civilprocesa likuma 66. nodaļā par Latvijā izveidotas pastāvīgās šķīrējtiesas (turpmāk arī – šķīrējtiesa) nolēmuma izpildi. Civilprocesa likuma 534. pants noteic kārtību, kādā iesniedzams pieteikums par izpildu raksta izsniegšanu šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei. Civilprocesa likuma 534.1 pants reglamentē šāda pieteikuma nosūtīšanu lietas dalībniekiem. Civilprocesa likuma 535. pants noteic kārtību, kādā pieteikums izlemjams, bet 536. pantā ir noteikti izpildu raksta izsniegšanas šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei atteikuma pamati. Visbeidzot Civilprocesa likuma 537. pants noteic izpildu raksta izsniegšanas atteikuma tiesiskās sekas.
Augstāka juridiska spēka norma
Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 92. panta pirmais teikums: “Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā.”
Lietas fakti
Lieta ierosināta pēc Krievijas Federācijā reģistrētas sabiedrības ar ierobežotu atbildību “VZAIMNIJ KREDIT” (turpmāk – Pieteikuma iesniedzēja) pieteikuma. Latvijas Republikā reģistrēta šķīrējtiesa taisījusi spriedumu, ar kuru uzlikusi Pieteikuma iesniedzējai pienākumu atmaksāt aizdevumu un līgumsodu. Par minēto šķīrējtiesas spriedumu Pieteikuma iesniedzēja uzzinājusi no Krievijas Federācijas tiesu informatīvās sistēmas, kurā bijis publicēts paziņojums, ka Sanktpēterburgas arbitrāžas tiesā tiks izskatīts jautājums par šķīrējtiesas sprieduma atzīšanu un izpildi Krievijas Federācijā. Tomēr Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka tā ar konkrēto kreditoru nekad nav slēgusi nekādus darījumus, tostarp nav slēgusi arī šķīrējtiesas līgumu, un ka konkrētajā šķīrējtiesas procesā konstatējami arī citi procesuāli pārkāpumi.
Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka Civilprocesa likums noteiktos gadījumos paredz iespēju tiesai atteikt izsniegt izpildu rakstu pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei, bet ne to atcelt. Šķīrējtiesas spriedumam esot spēkā, pat ja Latvijā tā izpilde tiek atteikta, kreditors varot lūgt sprieduma izpildi citā valstī. Nepastāvot šķīrējtiesas sprieduma atcelšanas mehānismam situācijā, kurā Pieteikuma iesniedzēja nemaz neesot ar šķīrējtiesas līgumu atteikusies no konkrētās lietas izskatīšanas vispārējās jurisdikcijas tiesā, Pieteikuma iesniedzējai tiekot liegtas Satversmes 92. panta pirmajā teikumā ietvertās tiesības uz pieeju tiesai.
Tiesas secinājumi
Satversmes tiesa secināja, ka personai ir tiesības atteikties no lietas izskatīšanas valsts tiesā un nodot strīda izlemšanu šķīrējtiesai, tomēr šādai atteikšanās jābūt brīvai, atbilstošai likumam un viennozīmīgai. Turklāt atbilstoši tiesiskas valsts principam persona pat labprātīgi nevar atteikties no tādām Satversmes 92. pantā ietvertajām garantijām kā pušu līdztiesība, tiesas neatkarība un objektivitāte, iespēja tikt uzklausītam. Ņemot vērā minēto, valstij ir pienākums nodrošināt šķīrējtiesas procesa uzraudzību, paredzot personai iespēju aizsargāt savas aizskartās tiesības. Tas nozīmē, ka personai ir tiesības uz valsts veiktu šķīrējtiesas procesa uzraudzību.
Par apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 92. panta pirmajam teikumam
Satversmes tiesa, pirmkārt, pārbaudīja, vai likumdevējs ir veicis pasākumus šķīrējtiesas procesa uzraudzībai. Gadījumos, kad šķīrējtiesas līgums ir atcelts vai atzīts par spēkā neesošu vai kad šķīrējtiesas sprieduma izpildes panākšanai nepieciešams vērsties vispārējās jurisdikcijas tiesā ar pieteikumu par izpildu raksta izsniegšanu, minēties pasākumi ir veikti.
Otrkārt, Satversmes tiesa izvērtēja, vai likumdevēja veiktie pasākumi šķīrējtiesas procesa uzraudzībai attiecas uz visiem šķīrējtiesas procesiem un to dalībnieku iebildumiem pret šajos procesos notikušiem būtiskiem procesuāliem pārkāpumiem un tādējādi atbilst taisnīguma principam. Satversmes tiesa konstatēja, ka likumdevēja veiktie pasākumi neaptver gadījumus, kad ieinteresētā puse ilgstoši nevēršas vispārējās jurisdikcijas tiesā šķīrējtiesas sprieduma izpildei, kad šķīrējtiesas spriedums atzīstams un izpildāms ārvalstīs vai kad šķīrējtiesas sprieduma izpildei nav nepieciešams vērsties vispārējās jurisdikcijas tiesā ar pieteikumu par izpildu raksta izsniegšanu. Tādējādi likumdevēja veiktie pasākumi ir nepilnīgi un apstrīdētās normas neatbilst Satversmes 92. panta pirmajam teikumam.
Par brīdi, ar kuru apstrīdētās normas zaudē spēku
Lai pieņemtu tādu tiesisko regulējumu, kas nodrošina šķīrējtiesas procesa uzraudzību arī gadījumos, kad ieinteresētā puse ilgstoši nevēršas vispārējās jurisdikcijas tiesā šķīrējtiesas sprieduma izpildei, kad šķīrējtiesas spriedums atzīstams un izpildāms ārvalstīs vai kad šķīrējtiesas sprieduma izpildei nav nepieciešams vērsties vispārējās jurisdikcijas tiesā ar pieteikumu par izpildu raksta izsniegšanu, likumdevējam var būt nepieciešams veikt padziļinātu un kompleksu izpēti. Ievērojot minēto, šā tiesiskā regulējuma izstrādāšanai likumdevējam ir nepieciešams saprātīgs laiks. Ievērojot minēto, Satversmes tiesa atzina, ka apstrīdētās normas, ciktāl tās neparedz šķīrējtiesas procesa uzraudzību iepriekš minētajos gadījumos, zaudē spēku no 2024. gada 1. marta.
- Satversmes tiesa nosprieda:
atzīt Civilprocesa likuma 534., 534.1, 535., 536. un 537. pantu, ciktāl tas neparedz šķīrējtiesas procesa uzraudzību gadījumos, kad ieinteresētā puse ilgstoši nevēršas vispārējās jurisdikcijas tiesā šķīrējtiesas sprieduma izpildei, kad šķīrējtiesas spriedums atzīstams un izpildāms ārvalstīs vai kad šķīrējtiesas sprieduma izpildei nav nepieciešams vērsties vispārējās jurisdikcijas tiesā ar pieteikumu par izpildu raksta izsniegšanu, par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam un spēkā neesošu no 2024. gada 1. marta.
Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams un tas stājas spēkā tā publicēšanas dienā.
Sprieduma teksts ir pieejams Satversmes tiesas mājaslapā.
