Uzņēmumi un patērētāji visā Eiropā un Japānā tagad var izmantot pasaulē lielāko atvērtās tirdzniecības zonu, jo 2019. gada 1.februārī stājas spēkā ekonomisko partnerattiecību nolīgums (EPN) starp Eiropas Savienību (ES) un Japānu.

Ar šo nolīgumu tiek atvērts jauns tirgus ar 635 miljoniem cilvēku un gandrīz trešdaļu pasaules iekšzemes kopprodukta. Jaunais nolīgums nodrošinās patērētājiem lielākas izvēles iespējas un zemākas cenas; tas aizsargās Eiropas produktus Japānā un otrādi; tas dos iespēju mazajiem uzņēmumiem ieiet pilnīgi jaunā tirgū; tas ļaus Eiropas uzņēmumiem katru gadu ietaupīt ap vienu miljardu eiro un  palielinās tirdzniecības apjomu.

No 1.februāra Eiropas uzņēmumi gūs labumu no atceltiem tarifiem un vienkāršotām muitas procedūrām. Pirmo reizi ir izdevies iekļaut tirdzniecības nolīgumā Parīzes klimata nolīguma saistības, kā arī noteikt augstus standartus attiecībā uz darba ņēmēju tiesībām un patērētāju aizsardzību.

Ar ekonomisko partnerattiecību nolīgumu tiek likvidēta lielākā daļa muitas nodokļu viena miljarda eiro vērtībā, ko ik gadu maksā ES uzņēmumi, kuri eksportē uz Japānu. Kad nolīgums būs pilnībā īstenots, Japāna būs atcēlusi muitas nodokļus 97 % preču, ko importē no ES. Ar nolīgumu tiek atceltas arī vairākas senas netarifu barjeras, piemēram, apstiprinot automobiļu starptautiskos standartus. Tas arī likvidēs šķēršļus galvenajiem ES pārtikas un dzērienu eksportētājiem nonākt pie 127 miljoniem Japānas patērētāju un palielinās eksporta iespējas vairākās citās nozarēs. Kad tiks īstenots viss nolīgums, ikgadējais tirdzniecības apjoms starp ES un Japānu varētu palielināties par gandrīz 36 miljardiem eiro.

ES un Japāna ir vienojušās noteikt augstus standartus attiecībā uz ilgtspējīgu attīstību, un dokumentā pirmo reizi ir iekļauta īpaša apņemšanās īstenot Parīzes klimata nolīgumu.

Ekonomisko partnerattiecību nolīguma galvenās daļas:

ES lauksaimniecības produktu eksporta jomā ar nolīgumu jo īpaši:

• tiks atcelti Japānas muitas nodokļi daudzām siera šķirnēm, piemēram, Gaudas un Čedaras sieram (patlaban nodoklis ir 29,8 %), kā arī vīna eksportam (patlaban vidēji 15 %);
• ES varēs būtiski palielināt liellopu gaļas eksportu uz Japānu, savukārt pārstrādātai cūkgaļai tiks piemērota beznodokļu tirdzniecība un svaigai cūkgaļai - gandrīz beznodokļu tirdzniecība;
• Japānā tiks nodrošināta aizsardzība vairāk nekā 200 augstas kvalitātes Eiropas lauksaimniecības produktiem (t. s. ģeogrāfiskās izcelsmes norādes (ĢIN)), savukārt Eiropas Savienībā tiks nodrošināta aizsardzība konkrētām Japānas ĢIN.

Ar nolīgumu tiek arī nodrošināta pakalpojumu tirgu atvēršana, jo īpaši finanšu pakalpojumu, ekomercijas, telesakaru un transporta jomā. Turklāt ar nolīgumu:

• ES uzņēmumiem tiek atvieglota piekļuve iepirkuma tirgiem 54 lielās Japānas pilsētās un valsts līmenī novērsti šķēršļi iepirkumam ekonomiski svarīgajā dzelzceļa nozarē;
• tiek risināti sensitīvi jautājumi Eiropas Savienībā (piemēram, autobūves nozarē), pirms muitas nodokļu atcelšanas piemērojot pārejas periodus līdz pat 7 gadu garumā.

Nolīgums arī ietver visaptverošu nodaļu par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību, ietver īpašus vienkāršošanas elementus attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem; nosaka ļoti augstus standartus nodarbinātības, drošuma, vides un patērētāju aizsardzības jomā, stiprina ES un Japānas apņemšanos ilgtspējīgas attīstības un klimata pārmaiņu jomā, kā arī pilnībā aizsargā sabiedriskos pakalpojumus.

Attiecībā uz datu aizsardzību ES un Japāna šā gada 23. janvārī pieņēma lēmumus, kas atļauj personas datu brīvu un drošu plūsmu starp abiem partneriem. Tās piekrita atzīt viena otras datu aizsardzības sistēmas par līdzvērtīgām, kā rezultātā tiks radīta pasaulē lielākā drošas datu plūsmas telpa.

No 1. februāra provizoriski piemēro arī lielu daļu cita nolīguma - stratēģiskās partnerības nolīguma starp Eiropas Savienību un Japānu. Minētais nolīgums, kas tika parakstīts 2018. gada jūlijā kopā ar ekonomisko partnerattiecību nolīgumu, ir pirmais divpusējais pamatnolīgums starp ES un Japānu un stiprina vispārējo partnerību, nodrošinot visaptverošu satvaru pastiprinātai politiskajai un nozaru sadarbībai un kopīgām darbībām kopīgu interešu jautājumos, tostarp risinot reģionālus un globālus izaicinājumus. Nolīgums stāsies spēkā, tiklīdz to būs ratificējušas visas ES dalībvalstis.

Lai izvērtētu sākotnējos īstenošanas mēnešus, 2019. gada aprīlī Briselē notiks pirmā ES un Japānas komitejas sanāksme. Paralēlajā ieguldījumu aizsardzības jautājumā turpinās sarunas ar Japānu par standartiem un domstarpību izšķiršanu ieguldījumu aizsardzības jomā - sarunu vadītāju sanāksme paredzēta martā. Abu pušu cieša apņemšanās ir pēc iespējas drīz panākt konverģenci sarunās par ieguldījumu aizsardzību, ņemot vērā to kopīgo apņemšanos veidot stabilu un drošu ieguldījumu vidi Eiropā un Japānā.