Latvijas valstspilsētu ekonomikas apskats: RĒZEKNE (video)

Rēzekne ir visai savdabīga un pretrunīga zvaigzne Latvijas valstspilsētu ekonomikas zvaigznājā. Pēdējos gados pilsētas vārds skaļi un negatīvi visas valsts mērogā izskanējis saistībā ar tās finanšu problēmām. Tomēr ekonomiskā ziņā vairāki Rēzeknes rādītāji relatīvi nebūt nav slikti, vienlaikus daži citi tomēr ieraksta pilsētas vārdu pēdējās vietās Latvijas lielāko pilsētu konkurencē. Kādi varētu būt šo kontrastu iespējamie skaidrojumi un ko tie liecina par Rēzeknes turpmākās attīstības perspektīvām?

Sāksim ar datiem. Iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju ziņā Rēzekne ieņem piekto vietu Latvijā, atpaliekot tikai no Rīgas, Valmieras, Liepājas un Ventspils, bet apsteidzot Jelgavu, Jēkabpili, Daugavpili, Jūrmalu un Ogri. Arī uzņēmumu saražotās produkcijas vērtība uz vienu iedzīvotāju ierindo to piektajā vietā, tieši tāpat kā uzņēmumos nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars. Tāpat veiksmīga bijusi ārvalstu tiešo investīciju piesaiste, pēdējos piecos gados sasniedzot 3,77 miljonus eiro uz 1000 iedzīvotājiem, kas Rēzeknei ļauj ieņemt trešo vietu starp valstspilsētām, atpaliekot tikai no Valmieras un Rīgas.

Īpaši pozitīvi Rēzeknes ekonomiskie rādītāji izskatās salīdzinājumā ar otru Latgales reģiona smagsvaru un daudzējādā ziņā līdzīgās stratēģiskajās pozīcijās esošo Daugavpili. Latvijas otra lielākā pilsēta, kurā ir pat teju trīsreiz vairāk iedzīvotāju nekā Rēzeknē, tomēr zaudē “mazākajai māsai” gandrīz visos kritērijos. Galvenais, kur Rēzekne atpaliek, ir bezdarba līmenis, kas Rēzeknē ir pārliecinoši augstākais starp valstspilsētām. Tieši šis fakts rada grūti izprotamu pretrunu - ja reiz gan IKP, gan uzņēmumu saražotā produkcija, gan – jo īpaši – uzņēmumos nodarbināto īpatsvars no iedzīvotāju kopskaita ir augstāks, tad kāpēc pilsētā valda būtiski lielāks bezdarbs?

Daļēji šī situācija skaidrojama ar to, ka Rēzeknē, par spīti augstākam bezdarba līmenim, vienlaikus tomēr ir augstāks nodarbinātības līmenis, kas savukārt skaidrojams ar to, ka pilsētā ir lielāka kopējā ekonomiskā aktivitāte un lielāks ekonomiski aktīvo iedzīvotāju īpatsvars. Līdz ar to – gan uzņēmumos nodarbināto, gan bezdarbnieku ir proporcionāli vairāk, jo arī visu ekonomiski aktīvo iedzīvotāju īpatsvars ir lielāks.

Neparastā situācija darba tirgū var liecināt par dažādiem iekšējiem procesiem, gan pozitīviem, gan negatīviem. Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas Biznesa un sabiedrības procesu pētniecības institūta ekonomikas eksperti kopīgi sagatavotā komentārā Bilancei sniedz savu skaidrojumu par Rēzeknes oriģinālās situācijas iemesliem. “Rēzeknes ekonomiskās pretrunas izskaidrojamas ar to, ka ražošanas sektors, lai arī rada augstu IKP, nodarbina salīdzinoši maz darbinieku un piedāvā zemas algas. Daudzās nozarēs, piemēram, lauksaimniecībā un kokapstrādē, darba vietu pieprasījums var būt sezonāls, kas izraisa nepilnu nodarbinātību. Rēzeknē dominējošās ražošanas nozares, piemēram, kokapstrāde, loģistika, pārtikas pārstrāde mēdz būt kapitālintensīvas, nevis darbaspēka intensīvas. Tas nozīmē, ka liela daļa pievienotās vērtības rodas no tehnoloģijām un iekārtām, nevis cilvēkresursiem, kas var ierobežot nepieciešamību pēc lielāka darbinieku skaita, kā arī piesaista zemāk apmaksāto darbaspēku,” norāda RTA pētnieki.

Jāsecina, ka Rēzeknei šeit atkal izdevies kārtējais paradokss, apvienojot šķietami nesavienojamo – ražošanas automatizāciju un zemas kvalifikācijas darbaspēku, kam tiek maksātas mazas algas. Parasti lielāka automatizācija nozīmētu labāk apmaksātas darba vietas (kad vienkāršos darbus paveic “roboti”, bet darbinieki nepieciešami augstākas kvalifikācijas līmenī – operatori, tehniskie speciālisti, inženieri, programmētāji, menedžeri utt.) un kopumā augstāku produktivitāti un pievienoto vērtību.

Rēzeknes uzņēmējdarbības sektorā spilgti iezīmējas trīs nozares - tranzīts, kokrūpniecība un pārtika. Gandrīz visi gan pilsētas, gan novada vadošie uzņēmumi darbojas kādā no šīm jomām. Tieši biznesa daudzveidības trūkumu Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas pētnieki akcentē kā vienu no galvenajām Rēzeknes ekonomikas strukturālajām problēmām, kas radot riskus nestabilitātes periodos. Rēzeknei būtu jāattīsta “uz uzņēmējdarbības diversifikāciju vērsta stratēģiska pieeja, paaugstinot darbaspēka kvalifikāciju un piesaistot investīcijas. Ir jāattīsta nozares ar augstu pievienoto vērtību (IKT, zaļā enerģētika un atjaunojamie resursi, augstās tehnoloģijas),” uzsver eksperti.

Rēzeknes domes sniegtajās atbildēs izskan visai liela bezspēcības un distancētības noskaņa. Rēzeknes dome cenšas mazināt pašvaldības atbildību par sekmīgu ekonomikas izaugsmi pilsētā, pārliekot to uz valsts atbalsta trūkumu. “Pašvaldība šajā procesā nav virzītājspēks. Pašvaldības nespēj pilnvērtīgi atbalstīt un stimulēt uzņēmējdarbības attīstību bez pienācīga atbalsta no valsts puses. Lai veicinātu ilgtermiņa izaugsmi un samazinātu bezdarba līmeni, nepieciešama integrēta pieeja, kas ietver jaunu darba vietu radīšanu, investīcijas izglītībā, infrastruktūrā un uzņēmējdarbībā,” - tā raksta Rēzeknes vadība.

Savukārt Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas pētnieki norāda, ka, lai arī valsts atbalsts ir svarīgs, tomēr tā gluži nav, ka pašvaldības rokās nebūtu savu sviru, dažas no kurām līdz šim neesot izmantotas. “Rēzeknes pašvaldība savā laikā ir veikusi būtiskus soļus, piemēram, tehnoloģiskā parka izbūvi, brīvās ekonomiskās zonas izveidi, kas piedāvā nodokļu atlaides uzņēmējiem. Tas palīdz piesaistīt investīcijas, īpaši ražošanas sektorā. Tomēr pašvaldības darbības bieži vien ir bijušas orientētas uz tradicionālajām nozarēm, nevis ilgtspējīgu un diversificētu attīstību. Trūkst aktīva dialoga ar vietējiem un starptautiskajiem uzņēmumiem, kā arī jaunu nozaru attīstības plāna. Pašvaldībai būtu jākļūst proaktīvākai, veicinot inovācijas, piedāvājot elastīgākas un modernākas uzņēmējdarbības atbalsta formas un intensīvāk sadarbojoties ar izglītības un pētniecības iestādēm” - tā Bilancei raksta akadēmijas ekonomikas eksperti.

Kopumā Rēzekne šķiet ekonomikas maģistru un doktorantu padziļinātu pētījumu vērta pilsēta - savdabīgs, ekonomikas likumu ierastajai loģikai spītējošs unikums. Bezdarbs, kvalificēta darbaspēka trūkums, relatīvi augsts IKP un investīcijas, zemas algas, automatizācija, zema pievienotā vērtība un kopumā maz spēcīgu uzņēmumu, samērā aktīva akadēmiskā un biznesa sektoru integrācija - tas viss un vēl citi pretrunīgi fenomeni šeit kaut kā pamanās sadzīvot vienuviet un vienlaikus. Kuras tendences visā šajā jūklī laika gaitā ņems virsroku un kā virzīs pilsētas ekonomisko attīstību - tas, pirmkārt, ir pašu rēzekniešu rokās - lai gan arī gudri mērķēts valsts atbalsts, protams, neskādētu.

Projektu «Vai un kā valstspilsētas stimulē Latvijas ekonomiku» finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas «Latvijas valstspilsētu ekonomikas apskats: RĒZEKNE (video)» saturu atbild SIA Lietišķās informācijas dienests. #SIF_MAF2024

Lasiet arī:

• Rēzekne — ekonomikas paradoksu pilsēta
• Vietvarām trūkst motivācijas atbalstīt uzņēmējus
• Valstspilsētu ekonomiskie dati