0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

TIESĪBASTIESU PRAKSELatvijas Žurnālistu asociācija iebilst pret Tieslietu ministrijas vēlmi koriģēt likumu, neuzklausot žurnālistu organizācijas viedokli

Latvijas Žurnālistu asociācija iebilst pret Tieslietu ministrijas vēlmi koriģēt likumu, neuzklausot žurnālistu organizācijas viedokli

Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) uzskata par pilnīgi nepieņemamu Tieslietu ministrijas rīcību neiesaistot likuma "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" grozījumu izstrādē žurnālistu profesionālo organizāciju pārstāvjus un Valsts sekretāru sanāksmē 15. janvārī izsludinātos likuma grozījumus uzskata par vārda brīvības būtisku ierobežojumu.Tieslietu ministrijas izstrādātie grozījumi likumā paredz plašākus ierobežojumus informācijas publiskošanai par kriminālprocesiem un vēl vairāk ierobežos žurnālistu tiesības informēt sabiedrību par tai svarīgiem notikumiem. LŽA uzskata, ka ministrijas iecerētie grozījumi ir pārspīlēts privātuma aizskāruma ierobežošanas mēģinājums, bet patiesībā to mērķis ir panākt situāciju, ka medijiem tiks liegts ziņot par jebkādu krimināllietu iztiesāšanu un izmeklēšanas gaitu, kamēr nav pieņemts galīgais tiesas…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) uzskata par pilnīgi nepieņemamu Tieslietu ministrijas rīcību neiesaistot likuma "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" grozījumu izstrādē žurnālistu profesionālo organizāciju pārstāvjus un Valsts sekretāru sanāksmē 15. janvārī izsludinātos likuma grozījumus uzskata par vārda brīvības būtisku ierobežojumu.Tieslietu ministrijas izstrādātie grozījumi likumā paredz plašākus ierobežojumus informācijas publiskošanai par kriminālprocesiem un vēl vairāk ierobežos žurnālistu tiesības informēt sabiedrību par tai svarīgiem notikumiem. LŽA uzskata, ka ministrijas iecerētie grozījumi ir pārspīlēts privātuma aizskāruma ierobežošanas mēģinājums, bet patiesībā to mērķis ir panākt situāciju, ka medijiem tiks liegts ziņot par jebkādu krimināllietu iztiesāšanu un izmeklēšanas gaitu, kamēr nav pieņemts galīgais tiesas lēmums. Kā zināms, Latvijā tiesu galīgā un nepārsūdzamā lēmuma pieņemšana var ilgt pat gadiem (piem., Aivara Lemberga un digitālās televīzijas krimināllietu iztiesāšana), tādējādi sabiedrībai liedzot iespēju sekot līdzi tai nozīmīgiem tiesu procesiem. Jau tagad medijiem ir pienākums ievērot nevainīguma prezumpciju, arī paši mediji ir pieņēmuši un ievēro savus Ētikas kodeksus, kas ir svarīgi mediju pašregulācijai. Tāpēc nav vajadzības medijiem noteikt jaunus daudz plašākus ierobežojumus. LŽA aicina valdības vadītāju Laimdotu Straujumu un Tieslietu ministriju, pirms turpināt grozījumu apspriešanu valdībā, tos izvētīt kopā ar Latvijas mediju organizāciju pārstāvjiem.   Kā norādīts likumprojekta anotācijā, likuma „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” normas šobrīd pilnībā nenodrošina gan cietušo, gan citu kriminālprocesā iesaistīto personu privātās dzīves aizsardzību. Likumprojekta 1.pantā ietvertā redakcija paredz, ka aizliegts publicēt kriminālprocesa materiālus līdz kriminālprocesa pabeigšanai un galīgā nolēmuma stāšanās spēkā brīdim, jo saskaņā ar Kriminālprocesa likuma (KPL) 375.panta pirmo daļu kriminālprocesa laikā krimināllietā esošie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums un ar tiem drīkst iepazīties tikai amatpersonas, kuras veic kriminālprocesu, kā arī personas, kurām minētās amatpersonas attiecīgos materiālus uzrāda KPL paredzētajā kārtībā. Krimināllietas materiālu publicēšana masu informācijas līdzekļos var aizskart gan nevainīguma prezumpciju, gan arī privātas dzīves neaizskaramību. Krimināllietas materiālu, tai skaitā lietā esošo pierādījumu, publicēšana masu informācijas līdzekļos, kamēr notiek kriminālprocess un kriminālprocesā nav stājies spēkā galīgais nolēmums, pārkāpj personu tiesības uz lietas izskatīšanu taisnīgā, objektīvā un neatkarīgā tiesā. Publicējot masu informācijas līdzekļos lietas materiālus, arī lietā esošos pierādījumus, sabiedrībā, kamēr notiek lietas izskatīšana tiesā, tiek izteikts viedoklis par personas vainu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas var subjektīvi iespaidot tiesu, taisot spriedumu. Savukārt, attiecībā uz cietušo personu šādu materiālu publicēšana būtiski apdraud cietušā privātumu un rada atkārtotas viktimizācijas risku. Materiāli var saturēt gan informāciju par privāto dzīvi, gan sensitīvas noziedzīgā nodarījuma detaļas, kuru publiskošana var radīt cietušajam jaunas ciešanas, emocionālu traumu un mazināt cietušā uzticību tam, ka viņa sniegtā informācija tiek apstrādāta diskrēti. Papildus ar grozījumiem tiek precizēts, ka atklātās tiesas sēdēs žurnālisti drīkst izdarīt tehniskus ierakstus saskaņā ar tiesvedības procesa norisi reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, jo procesuālā kārtība, kā notiek tiesas sēde un kādas ir personu tiesības un pienākumi, noteikta procesuālajos likumos. Piemēram, KPL 485.pantā noteikts, ka citas personas, kuras nav tiesas darbinieki, tiesas sēdes laikā var izdarīt skaņu un attēla ierakstu, netraucējot tiesas procesu, ja to atļauj tiesa un tam piekrīt apsūdzētais, viņa aizstāvis, prokurors, cietušais un liecinieks. Savukārt, likumā „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” 7.panta otrajā daļā noteikts, ka atklātās tiesas sēdēs žurnālisti drīkst izdarīt tehniskus ierakstus, ja tas netraucē tiesas procesa norisi. Līdz ar to veidojas pretruna ar KPL 485.pantā noteikto, saskaņā ar kuru tiesas sēdē drīkst izdarīt tehniskus ierakstus, ja tas netraucē tiesas procesa norisi, ja to atļauj tiesa un tam piekrīt apsūdzētais, viņa aizstāvis, prokurors, cietušais un liecinieks. Likumprojekts šo pretrunu novērš.