Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir griezusies pie Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) ar aicinājumu atsaukt atbalstu Finanšu ministrijas izstrādātajam nodokļu reformas projektam. Tas pamatots ar to, ka nav īstenots Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) lēmums līdz 1.jūnijam reformas projektā paredzēt finansējumu veselības aprūpei, kas līdz 2020.gadam nodrošina finansējuma pieaugumu līdz vismaz 4% no IKP. LBAS paziņo, ka tā savu atbalstu nodokļu reformai aptur uz laiku un prasa godprātīgu un pietiekamu papildfinansējumu veselības aprūpes nodrošināšanai - mediķu darba samaksai un pakalpojumu pieejamībai, kā arī prasa Izglītības un zinātnes ministrijai izstrādāt pedagogu…
Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir griezusies pie Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) ar aicinājumu atsaukt atbalstu Finanšu ministrijas izstrādātajam nodokļu reformas projektam. Tas pamatots ar to, ka nav īstenots Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) lēmums līdz 1.jūnijam reformas projektā paredzēt finansējumu veselības aprūpei, kas līdz 2020.gadam nodrošina finansējuma pieaugumu līdz vismaz 4% no IKP.
LBAS paziņo, ka tā savu atbalstu nodokļu reformai aptur uz laiku un prasa godprātīgu un pietiekamu papildfinansējumu veselības aprūpes nodrošināšanai - mediķu darba samaksai un pakalpojumu pieejamībai, kā arī prasa Izglītības un zinātnes ministrijai izstrādāt pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku un to iesniegt sociālajiem partneriem un Ministru kabinetam. Šāds lēmums pieņemts, savstarpēji konsultējoties LBAS Valdei. LBAS Valdes locekļi uzsvēra, ka joprojām tiek uzturētas prasības par minimālās algas, neapliekamā minimuma un atvieglojumu jūtamu pieaugumu, kā arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu par 3%.
LBAS ir iesniegusi vairākus priekšlikumus iespējamajiem avotiem papildfinansējumam veselības aprūpei. LBAS kategoriski nepiekrīt LDDK ierosinātajam fiksētajam maksājumam 20 eiro mēnesī katram darbaspējīgajam. Šāds darba devēju piedāvājums nodokļu reformā kardināli izjauc līdzsvaru starp darba un kapitāla interesēm, gandrīz visus papildfinansējuma izdevumus pārliek uz darbinieku pleciem. Jau šobrīd no darbinieku bruto darba samaksas veiktie maksājumi Latvijā ir 33,5%, Igaunijā 23,6%, Lietuvā - praktiski 23%. Pie Latvijas vidējās bruto darba samaksas šogad starpība neto darba samaksā ar Lietuvu ir 57,42 eiro, ar Igauniju - 96,86 eiro mēnesī. Nav pieļaujams šo starpību vēl pieaudzēt par 20 eiro mēnesī.
Ja īsteno iecerēto nodokļu reformu bez šī LDDK priekšlikuma, tad minimālās algas pelnītājs saņem 69,55 eiro lielāku darba samaksu, bet pie bruto algas 1000 eiro mēnesī - par 13 eiro vairāk. Ja īsteno šo priekšlikumu, ieguvumu nav vidējās algas pelnītājiem, ir neto darba samaksas samazinājums par 7 eiro mēnesī.
Ņemot vērā, ka darba devēji šo savu priekšlikumu uztur, LBAS ierosina šādus priekšlikumus:
1. Pārejas periods dividenžu izņemšanai ar 10% ienākuma nodokli ir 1 gads. Sākot ar 2019.gada 1. janvāri - 20%.
2. VSAOI - darba samaksai līdz 55 tūkstošiem eiro gadā darbaspējīgais saņem visus sociālās apdrošināšanas pakalpojumus, darba samaksā virs 55 tūkstošiem eiro gadā visas iemaksas veic, bet saņem pakalpojumus tikai par 1.un 2. līmeņa pensijām, īslaicīgos sociālās apdrošināšanas pakalpojumus nesaņem, šī nauda paliek sociālās apdrošināšanas budžetā.
4. Veselības aprūpes valsts apmaksāto pakalpojumu saņemšana saistīta ar VSAOI nomaksu vismaz no minimālās mēnešalgas, tiem, kuri nav attaisnotie nemaksātāji un neizpilda šo VSAOI līmeni, nosaka augstāku pacientu līdzmaksājumu uz valsts apmaksātiem pakalpojumiem.
wpDiscuz
Abonē portālu tikai par €12 / mēnesī Pirmās 30 dienas tikai par 1 €
Mēs izmantojam nepieciešamās sīkdatnes, lai analizētu apmeklējuma plūsmu un nodrošinātu savu interneta resursu pieejamību. Mēs analizējam, kā lietotāji izmanto mūsu interneta resursus un dalāmies ar datiem ar sociālo tīklu, reklāmas un datu analītikas partneriem, kas var izmantot šo informāciju, sniedzot savus pakalpojumus.Lasīt vairāk ...
Turpinot lietot mūsu tīmekļa vietni, jūs apstiprināt mūsu sīkdatnes. Apstiprināt visas
Ja vēlaties mainīt savus sīkdatņu iestatījumus, klikšķiniet uz PERSONALIZĒT, lai sniegtu kontrolētu piekrišanu.
Sīkdatnes
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili ir mazi teksta faili, ko var izmantot tīmekļa vietnēs, lai lietotāja pieredzi padarītu efektīvāku.
Likums nosaka, ka mēs varam saglabāt sīkfailus jūsu ierīcē, ja tie ir pilnīgi nepieciešams šīs vietnes darbībai. Citu veidu sīkfailiem ir nepieciešama jūsu atļauja.
Šī vietne izmanto dažādu veidu sīkdatnes. Daži sīkfaili tiek izvietoti pēc trešās puses pakalpojumiem, kas parādās mūsu lapās.
Jūs varat jebkurā laikā mainīt vai atsaukt savu piekrišanu, izmantojot mūsu tīmekļa vietnes sadaļu Sīkdatņu deklarēšana.
Personas datu apstrādes politikā varat uzzināt, kas mēs esam, kā jūs varat ar mums sazināties un kā mēs apstrādājam personas datus.
Jūsu piekrišana attiecas uz šādām jomām: www.plz.lv
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
Statistikas sīkfaili palīdz tīmekļa vietņu īpašniekiem izprast, kā apmeklētāji mijiedarbojas ar tīmekļa vietnēm, vācot un anonīmi pārskatot informāciju.
Mārketinga sīkfaili tiek izmantoti, lai sekotu līdzi apmeklētājiem tīmekļa vietnēs. Nolūks ir parādīt atbilstošas un atsevišķus lietotājus interesējošas reklāmas, tādējādi tās ir daudz izdevīgākas izdevējiem un trešo personu reklāmdevējiem.