Pēc valdības sēdē un pēc tam publiskajā telpā izskanējušās domas par iespējamu pensijas vecuma paaugstināšanu, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) publiskojusi savu viedokli par tās pamatotību.
LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns norāda, ka šobrīd paaugstināt pensionēšanās vecumu nav nekāda ekonomiskā pamatojuma. Papildu līdzekļus sociālās apdrošināšanas fondam var iegūt daudz vienkāršākā un produktīvākā veidā, nevis liedzot cilvēkiem viņu nopelnītās pensijas, to saņemšanu atliekot uz vēlāku laiku, kas nozīmē, ka, iespējams, dažs tās arī nekad nesaņems. Eurostat dati rāda, ka vidējais mūža ilgums Latvijā ir 73 gadi, sievietēm – 77,9 gadi, vīriešiem – 68,2 gadi.
LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns: “Kāpēc Latvijā joprojām ir tik nekonkurētspējīga darba samaksa un tik liels nodokļu slogs uz algām, kas ir nedaudz augstākas kā minimālā darba samaksa? Ir liela ēnu ekonomika ar aplokšņu algām, kas automātiski nozīmē to, ka netiek veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas. Uzskatām, ka sociālās apdrošināšanas fondu varam papildināt, palielinot gan darba samaksu, gan proporcionāli sociālās apdrošināšanas iemaksas, gan iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus, nevis likmes, stiprinot uzņēmumu konkurētspēju, veicinot investīcijas un eksportu.”
Pasaules Veselības organizācijas dati un pasaules attīstības rādītāji vēsta, ka vidējais paredzamais veselīgas dzīves ilgums Latvijā ir 66,2 gadi – 62,4 gadi vīriešiem un 69,5 gadi sievietēm. Tomēr, izvērtējot faktisko veselīgas dzīves ilgumu pēc Eurostat datiem, 2020. gadā sagaidāmais veselīgo dzīves gadu skaits jaundzimušajiem bija 53,40 gadi – 54,30 gadi sievietēm un 52,60 gads vīriešiem. Pēc veselīgo gadu skaita Latvija ir pēdējā vietā visā ES. Tātad, Latvijā jau šobrīd vairāk nekā 10 gadus cilvēki turpina strādāt ne tajā labākajā veselības stāvoklī un dzerot zāles. Lietuvā veselīgie gadi ir par 3,4 gadiem vairāk nekā Latvijā, Igaunijā – par 4,2, un tas ir politikas rezultāts.
Vidējais mūža ilgums Francijā ir 82,4 gadi, tur šobrīd valsts prezidents pensionēšanās vecumu paaugstina no 62 uz 64 gadiem. Turklāt Francijā vidējais veselīgo gadu skaits ir 64,6 gadi, tas ir par 10,2 gadiem vairāk nekā Latvijā. Atbilde uz jautājumu “kāpēc tā?” ir vienkārša – tas ir saistīts ar finansiālo ieguldījumu veselības aprūpē un izglītībā, kas Latvijā trūkst regulāri un tās ir politikas sekas. Latvijā ir zemāka darba samaksa, un cilvēki nevar atļauties sev pietiekami daudz brīva laika. Daudzi strādā vairākās darba vietās, kas arī nozīmē to, ka viņi ir spiesti pelnīt sev iztiku un uzturēt ģimeni.
“Brīvais laiks ir sabiedrības bagātība. Ja to sabiedrība racionāli izmanto, cilvēkiem ir ilgāks mūžs,” uzsver LBAS priekšsēdētājs.
Publiskajā telpā arvien biežāk izskan arī jautājums par izdienas pensijām. Izdienas pensiju saņēmēju loks jau ir samazināts, – daudziem tā vēl pienākas, bet daudziem, kam to vajadzētu, tās tomēr nav. Šī netaisnība ir jānovērš, pirmkārt, novērtējot pareizi cilvēku darbu ar cienīgu darba samaksu un sociālajām garantijām.
Jau šobrīd sabiedrībā nav ticības pensiju sistēmai, tāpēc ir bažas, ka pensionēšanās vecuma palielināšana veicinātu ēnu ekonomikas vēl lielāku izplatību Latvijā un neuzticēšanos sociālās apdrošināšanas sistēmai.
