LBAS: virsstundu apmaksa Latvijas darbiniekiem 100% apmērā ir taisnīga un atbalstāma
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) atkārtoti uzsver nepieciešamību saglabāt piemaksu par virsstundām 100% apjomā, jo LTRK piedāvājums samazināt šo piemaksu, tādējādi pasliktinot darbinieku situāciju, ir nepieņemams. “Daļa darba devēju kā iemeslu nepieciešamībai šo piemaksu samazināt min to, ka citās valstīs tā ir mazāka, taču, analizējot reālo samaksas apjomu, mēs redzam, ka, piemēram, Īrijā, kur šī piemaksa ir 50%, tā vidēji ir 26,70 EUR par vienu virsstundu. Savukārt Latvijā, kur piemaksa ir 100%, tā vidēji ir 11,50 EUR par vienu virsstundu, kas ir tikai 43% no Īrijas piemaksas,” uzsver LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns.…
Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) atkārtoti uzsver nepieciešamību saglabāt piemaksu par virsstundām 100% apjomā, jo LTRK piedāvājums samazināt šo piemaksu, tādējādi pasliktinot darbinieku situāciju, ir nepieņemams.
“Daļa darba devēju kā iemeslu nepieciešamībai šo piemaksu samazināt min to, ka citās valstīs tā ir mazāka, taču, analizējot reālo samaksas apjomu, mēs redzam, ka, piemēram, Īrijā, kur šī piemaksa ir 50%, tā vidēji ir 26,70 EUR par vienu virsstundu. Savukārt Latvijā, kur piemaksa ir 100%, tā vidēji ir 11,50 EUR par vienu virsstundu, kas ir tikai 43% no Īrijas piemaksas,” uzsver LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns. “Kā vienīgo iespēju mazināt piemaksu par virsstundām mēs redzam ģenerālvienošanos nozarē, kurā to var paredzēt mazāku, ja nozares arodbiedrība un darba devēji vienojas par būtisku darba samaksas pieaugumu.”
Turklāt LBAS atgādina, ka virsstundas nedrīkst būt regulāra darba organizācijas sastāvdaļa, tām jābūt epizodiskām, iepriekš neprognozētu situāciju risinājumam, kad tiešām ir nepieciešams papildu darbs.
“Darba devējiem esot smagi, bet viņi maz rēķinās ar darbiniekiem – Latvijā darba samaksas daļa IKP ir par 3% mazāka nekā Vācijā, un šie 3% nozīmē 840 miljonus eiro, kas savukārt uz vienu nodarbināto Latvijā ir ap 78 eiro mēnesī jeb 936 eiro gadā. Ir jāņem vērā nodokļu slogs tieši darbiniekam,” atgādina LBAS priekšsēdētājs.
Salīdzinot ar Baltijas valstīm, Latvijas darbinieka nodokļu slogs ir par 9-9,4% lielāks kā Igaunijā un Lietuvā. Rēķinot darbinieku neto darba samaksu no 1000 eiro “uz papīra”, Latvijas darbinieki saņem par 60 eiro mazāk kā Lietuvā, kas nozīmē, ka mūsu darbinieki ir zaudētāji reālajā darba samaksā “uz rokas”. Turklāt Lietuvas darbinieku pirktspēja ir par 10-12% augstāka kā Latvijā.
Lietuvā piemaksa par virsstundām ir 50% tad, ja virsstundas tiek strādātas darba laikā, bet, ja tās ir ārpus darba grafika, tad piemaksa ir 100% apjomā, taču piemaksa par darbu svētku dienā ir 150%. Savukārt Igaunijā darbiniekam ir izvēle – var izvēlēties piemaksu naudā 50% apjomā, vai arī 100% apmaksātu atpūtas laiku, bet par darbu svētku dienās Igaunijas darbinieki saņem 250% piemaksu.
“Latvijas darbinieki ir čakli un strādīgi, un, kā rāda OECD dati, strādājam ilgāk un vairāk par 20 ES dalībvalstu darbiniekiem,” norāda Egils Baldzēns. “Nostrādāto stundu skaits gadā vidēji uz vienu Latvijas darbinieku ir 1910, Lietuvas – 1885, Igaunijas 1855 un Vācijas - 1363 stundas. Tātad – strādājam 547 stundas gadā vairāk par Vācijas darbinieku, kas ir vairāk nekā trīs mēneši normālā darba laika – 68,4 dienas, bet darba samaksa ir daudzkārt mazāka.”
PAPILDU INFORMĀCIJA
Vidējās bruto algas salīdzinājums pa valstīm 2018.gada 1. ceturksnī (EUROSTAT): Īrija - EUR 3133,00; Zviedrija - EUR 3340,00; Latvija - 1013,00.
Pie 2018. gada janvāra darba stundu skaita pēc Latvijas darba dienu kalendāra, stundas likme pie vidējās algas EUR 1013,00, stundas likme bija EUR 5,75. Īrijā pie analoga stundu skaita tā ir EUR 17,80, Zviedrijā - EUR 18,97.
Piemaksa par 1 nostrādātu virsstundu ar augstāk minētajām stundas likmēm Latvijā - EUR 5,75 (100% piemaksa), Īrijā - EUR 8,90 ( 50% piemaksa), Zviedrijā - EUR 9,49 (50% piemaksa).
Bruto darba samaksa par 1 nostrādāto virsstundu: Īrija - EUR 26.70; Zviedrija - EUR 28,46; Latvija - EUR 11,50.
wpDiscuz
Abonē portālu tikai par €12 / mēnesī Pirmās 30 dienas tikai par 1 €
Mēs izmantojam nepieciešamās sīkdatnes, lai analizētu apmeklējuma plūsmu un nodrošinātu savu interneta resursu pieejamību. Mēs analizējam, kā lietotāji izmanto mūsu interneta resursus un dalāmies ar datiem ar sociālo tīklu, reklāmas un datu analītikas partneriem, kas var izmantot šo informāciju, sniedzot savus pakalpojumus.Lasīt vairāk ...
Turpinot lietot mūsu tīmekļa vietni, jūs apstiprināt mūsu sīkdatnes. Apstiprināt visas
Ja vēlaties mainīt savus sīkdatņu iestatījumus, klikšķiniet uz PERSONALIZĒT, lai sniegtu kontrolētu piekrišanu.
Sīkdatnes
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili ir mazi teksta faili, ko var izmantot tīmekļa vietnēs, lai lietotāja pieredzi padarītu efektīvāku.
Likums nosaka, ka mēs varam saglabāt sīkfailus jūsu ierīcē, ja tie ir pilnīgi nepieciešams šīs vietnes darbībai. Citu veidu sīkfailiem ir nepieciešama jūsu atļauja.
Šī vietne izmanto dažādu veidu sīkdatnes. Daži sīkfaili tiek izvietoti pēc trešās puses pakalpojumiem, kas parādās mūsu lapās.
Jūs varat jebkurā laikā mainīt vai atsaukt savu piekrišanu, izmantojot mūsu tīmekļa vietnes sadaļu Sīkdatņu deklarēšana.
Personas datu apstrādes politikā varat uzzināt, kas mēs esam, kā jūs varat ar mums sazināties un kā mēs apstrādājam personas datus.
Jūsu piekrišana attiecas uz šādām jomām: www.plz.lv
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
Statistikas sīkfaili palīdz tīmekļa vietņu īpašniekiem izprast, kā apmeklētāji mijiedarbojas ar tīmekļa vietnēm, vācot un anonīmi pārskatot informāciju.
Mārketinga sīkfaili tiek izmantoti, lai sekotu līdzi apmeklētājiem tīmekļa vietnēs. Nolūks ir parādīt atbilstošas un atsevišķus lietotājus interesējošas reklāmas, tādējādi tās ir daudz izdevīgākas izdevējiem un trešo personu reklāmdevējiem.