Aizvadīto gadu no uzņēmējdarbības vides attīstības viedokļa raksturo virkne notikumu, kuru ietekmi uz tautsaimniecību un uzņēmējiem varēs novērtēt tikai ilgākā laika periodā. 2016.gada pozitīvās  tendences vērtē Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK).

2016. gada sākumā darbu sāka Māra Kučinska vadītais Ministru kabinets, un jau pirms apstiprināšanas amatā M. Kučinskis un sociālie partneri vienojās par kopīgām prioritātēm. LDDK aicināja valdību strādāt, lai jau 2017. gadā sasniegtu izaugsmi apliecinošus rādītājus, kas veicinātu IKP pieauguma straujāku palielināšanos, lai sasniegtu uz vienu iedzīvotāju 70% apmērā no Eiropas Savienības vidējā rādītāja. Šajā ziņā gan nav veicies tik labi kā cerēts un, jāatzīst, ka Lietuva un Igaunija šo rādītāju uzlabo daudz straujāk.

Viens no gada svarīgākajiem notikumiem ir kļūšana par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalsti, kas noslēdza vairākus gadus ilgo pievienošanās procesu. Pievienošanās process OECD ir devis konkrētus ieguvumus un uzlabojumus – tas ir bijis dzinējspēks valsts kapitālsabiedrību pārvaldes reformai un kalpojis kā papildu stimuls, lai celtu valsts iestāžu kapacitāti cīņā ar kukuļošanu starptautiskajos biznesa darījumos.

Vienlaikus jāakcentē, ka pati pievienošanās vien nedos gaidītos rezultātus valsts tautsaimniecības attīstībai, ja netiks savlaicīgi pabeigta OECD rekomendāciju ieviešana un notiks vilcināšanās ar atbildīgu un drosmīgu lēmumu pieņemšanu.

Lai paustu kopīgu redzējumu uz darāmajiem darbiem, sadarbības un sociālā dialoga principiem, LDDK kā viens no valdības sociālajiem partneriem 9. augustā parakstīja vienošanos ar Ministru prezidentu, Latvijas Pašvaldību savienību, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un Latvijas Zinātņu akadēmiju par priekšnoteikumiem, kas nepieciešami tautsaimniecības attīstībai. Tas viesa optimismu un radīja priekšnoteikumus nepieciešamo reformu īstenošanai, lai gala rezultātā mainītu nelabvēlīgo emigrācijas tendenci, straujāk kāpinot iekšzemes kopproduktu un uzlabojot iedzīvotāju dzīves līmeni, kā arī paaugstinot iedzīvotāju drošību, pauž LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

“Atliekot vai izvairoties no nepieciešamajām reformām, Latvija riskē arī turpmāk būt par valsti, kur iedzīvotāju dzīves līmenis ir zemāks nekā vidēji Eiropas Savienībā, no kuras cilvēki brauc prom labākas dzīves meklējumos, kur valstij katastrofāli trūkst naudas izglītībai, valsts drošībai, veselības aprūpei, transporta infrastruktūrai un citām neatliekamām vajadzībām,” turpina L. Meņģelsone.

Vienam no vienošanās punktiem plānots pievērsties jau šogad, vidēja termiņa nodokļu politikas izveides kontekstā  - solidaritātes nodokļa pārskatīšana, jo jau aizvadītā gada dati parādīja, kādas sekas ir radījusi solidaritātes nodokļa ieviešana.

“Sasteigta, neizvērtēta solidaritātes nodokļa ieviešana ir mainījusi nodokļu maksātāju uzvedību un radījusi zaudējumus valsts budžetā,” uzsver Meņģelsone, paskaidrojot, ka dati par šī nodokļa iekasēšanu astoņos mēnešos liecina – lai gan kopumā solidaritātes nodoklis ir ienesis papildu līdzekļus budžetā, kopumā lielo algu saņēmēju skaits ir samazinājies un līdz ar to ilgākā laika periodā ietekme uz budžetu būs negatīva. Kopumā tas neveicina izaugsmi un nodokļu sistēmu padara arvien neizdevīgāku vidējiem un lielajiem nodokļu maksātājiem.

LDDK turpinās strādāt pie tā, lai šis jautājums tiktu risināts vidēja termiņa nodokļu politikas veidošanas ietvaros.

Viens no LDDK uzdevumiem jaunajai valdībai bija strādāt pie tā, lai uzlabotu rādītājus uzņēmējdarbības vides uzlabošanas novērtējuma Doing Business reitingā, un rudenī klajā nākušie dati liecina, ka šis mērķis ir sasniegts un Latvijai izdevies pakāpties uz 14. vietu 189 valstu vērtējumā. Tiesa tik labi nav veicies Globālās konkurētspējas ziņojumā, kur ne tikai nav panākts uzlabojums, bet pat esam noslīdējuši reitingā zemāk līdz 49. vietai.  “Latvijas novērtējums ir būtiski zemāks pozīcijās, kas saistītas ar valsts pārvaldes birokrātiju, valsts infrastruktūras attīstību, veselības aprūpi un izglītības politiku, Latvijas nodokļu likmēm un to regulējumu, kā arī darba tirgus efektivitāti. Līdz ar to kopējais Latvijas konkurētspējas novērtējums, salīdzinot ar aizpērnā gada pētījuma rezultātiem, ir par piecām vietām zemāks,” skaidro L. Meņģelsone.

Kā viens no pozitīvajiem 2016. gada sasniegumiem jāmin Saeimas lēmums par grozījumiem Maksātnespējas likumā. Jaunais regulējums ir tikai viens no pirmajiem pasākumiem ceļā uz maksātnespējas procesa sakārtošanu un uzņēmēji sagaida, ka darbs pie tā tiks turpināts, lai Latvijā veidotu tiesisku un investīcijām drošu uzņēmējdarbības vidi.

Neskatoties uz atsevišķiem izņēmumiem, kopumā aizvadīto gadu var raksturot ar vārdu “sadarbība”. Lai gan LDDK uzskata, ka strauji pēdējā brīža lēmumi budžeta un nodokļu jautājumos nav labā prakse, vēlamies vienlaikus uzsvērt, ka ar Ministru prezidenta M. Kučinska valdību ir izveidojies aktīvs, abpusēji ieinteresēts un uz rezultātu vērsts dialogs.

Šajā gadā ir ļoti svarīgi turpināt iesākto dialogu un atrast kopīgu valodu un izpratni, strādājot pie  Nodokļu politikas stratēģijas līdz 2021. gadam. Tā parādīs, vai uzņēmēju intereses ir ņemtas vērā un vai politikas veidotāji un valdības pārstāvji ir izpratuši, ka nodokļu politika var būt labs ierocis tautsaimniecības attīstībai un uzņēmumu izaugsmei, vai arī tieši pretēji – kļūt par uzņēmumu attīstību bremzējošu faktoru. 

LDDK kopā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru jau ir sagatavojusi savus priekšlikumus vidēja termiņa nodokļu politikas stratēģijai, lai veicinātu izcilas uzņēmējdarbības vides veidošanu un īstenotu Nacionālajā attīstības plānā ietverto ekonomikas izrāvienu. Sagatavotie priekšlikumi ir vērtējami tikai kompleksi un atsevišķu piedāvājumu vai nodokļu izraušana no konteksta nedos nepieciešamo rezultātu. Turklāt viens no svarīgākajiem principiem ir stabilitāte un prognozējamība.

Būtiski nodokļu politikas kontekstā ir risināt jautājumu par darbinieku sociālo nodrošināšanu, jo šī jautājuma atstāšana novārtā ne tik tālā nākotnē var radīt nepatīkamas sekas un spriedzi iedzīvotāju sociālajai drošībai. LDDK ieskatā ir svarīgi domāt par obligātās veselības apdrošināšanas komponentes iekļaušanu jau esošajā sociālā nodokļa likmē.

Tautsaimniecības attīstības kontekstā viens no uzdevumiem šajā gadā ir pārskatīt obligātā iepirkuma komponenti elektroenerģijai, ņemot vērā, ka OIK slogs tieši lielajiem ražojošajiem uzņēmumiem patlaban ir ārkārtīgi liels un tas neveicina šo uzņēmumu konkurētspēju un samazina industrijas pārstāvjiem iespējas investēt un nodrošināt algu pieaugumu.

“Mūsu kopīgā vīzija ir izveidot tādu nodokļu politiku, kas palīdzētu veicināt uzņēmējdarbību un līdz ar to vidējais labklājības līmenis pietuvotos Eiropas Savienības vidējam līmenim. Nodokļu politika, kas ir viens no valsts izaugsmes priekšnoteikumiem, var kalpot par pamatu ekonomikas attīstībai, jo izveidojot to konkurētspējīgu reģionā, iespējams piesaistīt investīcijas un palielināt eksporta apjomu,” uzsver L. Meņģelsone.