Ministru kabinets 17. aprīlī izskatīja Tieslietu ministrijas sagatavoto likumprojektu “Komercnoslēpuma likums”.

Patlaban regulējums par to, kāda informācija būtu uzskatāma par komercnoslēpumu, ir paredzēts Komerclikuma 19. pantā. Jaunā likuma mērķis ir nodrošināt komercnoslēpuma efektīvu aizsardzību, it īpaši pret tā nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu vai izpaušanu. Tāpat tajā noteikts, ka komercnoslēpums var atrasties ikvienas fiziskas vai juridiskas personas kontrolē. Persona, kura likumīgi kontrolē komercnoslēpumu, ir uzskatāma par komercnoslēpuma turētāju.

Komercnoslēpuma turētājam, sniedzot informāciju fiziskajai vai juridiskajai personai, tiesai vai valsts pārvaldes iestādei, ir jānorāda, vai informācija ir komercnoslēpums šā likuma izpratnē, kā arī jāinformē par nepieciešamību nodrošināt komercnoslēpuma aizsardzību.

Par komercnoslēpuma tiesību pārkāpumu tiek uzskatīta nelikumīga komercnoslēpuma iegūšana, izmantošana vai izpaušana bez komercnoslēpuma turētāja atļaujas.

Komercnoslēpuma tiesību pārkāpums var izpausties kā neatļauta piekļuve komercnoslēpumu saturošajai informācijai vai rīkošanās pretrunā godīgas darījumu prakses principiem.

Tāpat arī par komercnoslēpuma tiesību pārkāpumu tiek uzskatīta normatīvajos aktos vai līgumā noteikto pienākumu neizpaust komercnoslēpumu neievērošana, piemēram, pārkāpjot darba līgumā paredzētās komercnoslēpuma konfidencialitātes atrunu.

Minētais likumprojekts izstrādāts, lai nacionālajos normatīvajos aktos ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Direktīvu (ES) Nr. 2016/943 par zinātības un darījumdarbības neizpaužamas informācijas (komercnoslēpumu) aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu (Komercnoslēpumu direktīva). Termiņš Komercnoslēpumu direktīvas transponēšanai ir 2018. gada 9. jūnijs.