Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskotā informācija liecina, ka 2017.gadā komersanti valsts budžetā nodokļos samaksājuši 6,57 miljardus eiro jeb par 7,18% vairāk nekā gadu iepriekš. 30,59% no kopējās nodokļu summas veidojušas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), bet 18,11% - iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN).

Lursoft izpētījis, kuras nozares pērn devušas lielāko nodokļu pienesumu valsts kopbudžetam, kā arī noskaidrojis, kurās nozarēs aizvadītajā gadā veikti lielākie nodokļu maksājumi uz vienu darbinieku.

Pirmajās vietās pēc valsts kopbudžetā samaksāto nodokļu apjoma nemainīgi ierindojas tirdzniecība. Lursoft aprēķinājis, ka 2017.gadā vairumtirdzniecības nozarē strādājošie uzņēmumi nodokļos valsts budžetā samaksājuši 1,46 miljardus eiro. Gada laikā vairumtirdzniecības uzņēmumu nodokļu maksājumu apjoms audzis par 3,64%. Teju miljardu eiro jeb 990,70 milj. eiro pērn nodokļos valsts budžetā samaksājusi arī skaitliski visplašāk pārstāvētā tautsaimniecības nozare -mazumtirdzniecība. Ievērojamo nozares nodokļu pienesumu valsts kopbudžetam lielākoties palīdzējusi nodrošināt tieši nozares ietilpība, kā arī atsevišķi rekordisti. Lursoft jau ziņoja, ka arī 2017.gadā, gluži tāpat kā iepriekšējos gados, lielākie nodokļu maksātāji Latvijā bijuši degvielas tirgotāji SIA Circle K Latvia (178,99 milj.EUR), SIA ORLEN Latvija (145,77 milj.EUR) un SIA Neste Latvija (134,45 milj.EUR).

Lursoft pētījums atklāj, ka tirdzniecības nozarē strādā teju 36 tūkstoši uzņēmumi, un tie 2017.gadā nodarbinājuši 137,3 tūkstošus darbinieku. Raugoties no vidējā nodokļu apjoma uz vienu uzņēmumu, 2017.gadā vairumtirdzniecība ierindojusies vien saraksta 18.pozīcijā ar 92,87 tūkst.EUR uz vienu uzņēmumu, bet mazumtirdzniecība - tikai 36.vietā (2017.gadā katrs mazumtirdzniecībā strādājošais uzņēmums nodokļos valsts budžetā samaksājis vidēji 48,87 tūkst.EUR). Savukārt, rēķinot pēc vidējā nodokļu apjoma uz vienu strādājošo, 2017.gadā vairumtirdzniecība ieņem sarakstā 3.pozīciju ar 31,71 tūkst.EUR uz vienu nozarē strādājošo darbinieku, bet mazumtirdzniecība - 14. vietu ar 10,84 tūkst.EUR uz vienu darbinieku.

Rēķinot pēc vidējā nodokļu apjoma uz vienu strādājošo, pirmajā vietā 2017.gadā izvirzījušies dzērienu ražošanas uzņēmumi. Balstoties uz VID sniegto informāciju, Lursoft aprēķinājis, ka dzērienu ražotāji pagājušajā gadā, rēķinot uz vienu darbinieku, nodokļos valsts budžetā samaksājuši 59,81 tūkst.EUR. Gada laikā šis rādītājs pieaudzis par 15,22%. Par 6,98% palielinājies arī vidējais nodokļu apjoms uz vienu darbinieku elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē (32,80 tūkst.EUR uz vienu darbinieku 2017.gadā), savukārt saraksta trešajā vietā ierindojušies jau pieminētie vairumtirdzniecības uzņēmumi, kur uz vienu darbinieku samaksāto nodokļu kopsumma, salīdzinot ar 2016.gadu, augusi par 7,22%.

Lursoft izpētījis, ka visstraujāk kopbudžetā samaksāto nodokļu apjoms uz vienu darbinieku gada laikā pieaudzis citu transportlīdzekļu ražošanas nozarē, kurā darbojas tādi uzņēmumi kā SIA Blue Shock Bike, SIA UAVFACTORY un arī AS Rīgas vagonbūves rūpnīca. Kopumā šajā nozarē darbojas 146 uzņēmumi, un tie nodokļos valsts kopbudžetā samaksājuši 6,86 milj.EUR, par 81,16% vairāk nekā 2016.gadā, savukārt vidējais nodokļu apjoms uz vienu darbinieku palielinājies no 1,92 tūkst.EUR 2016.gadā līdz 4,04 tūkst.EUR pērn.

Raugoties, kuri uzņēmumi 2017.gadā, rēķinot uz vienu darbinieku, valsts kopbudžetā veikuši vislielākos IIN maksājumus, dzērienu ražošanas nozare ierindojas vien saraksta 26.pozīcijā. Lursoft aprēķinājis, ka visaugstākie IIN maksājumi uz vienu nozarē nodarbināto pērn bijuši apdrošināšanas, pārapdrošināšanas un pensiju uzkrāšanas nozarē (5,65 tūkst.EUR), teju tikpat - 5,46 tūkst.EUR uz vienu darbinieku - samaksājušas finanšu pakalpojumu darbību jomā strādājošās kompānijas. Ar 4,83 tūkst.EUR lieliem IIN maksājumiem uz vienu darbinieku saraksta trešajā vietā ierindojušies gaisa transporta uzņēmumi. Visas iepriekš nosauktās nozares ierindojas arī pirmajās vietās pēc 2017.gadā samaksātajām VSAOI uz vienu darbinieku. Gaisa transporta nozarē tie pagājušajā gadā bijuši 8,22 tūkst.EUR uz vienu darbinieku, finanšu pakalpojumu darbību sfērā - 7,29 tūkst.EUR uz vienu strādājošo, bet apdrošināšanas, pārapdrošināšanas un pensiju uzkrāšanas nozarē - 6,10 tūkst.EUR uz vienu darbinieku.

Lursoft pētījums parāda, ka visaugstākie nodokļu maksājumi uz vienu uzņēmumu valsts kopbudžetā 2017.gadā tāpat kā iepriekšējos gados bijuši azartspēļu un derību nozarē. Lai gan šī nozare ir viena no skaitliski vismazāk pārstāvētajām (tajā darbojas 30 uzņēmumi), 2017.gadā azartspēļu un derību uzņēmumi nodokļos valsts budžetā samaksājuši 64,92 milj.EUR jeb katrs vidēji 2,16 milj.EUR. Teju trīs reizes mazāku summu pagājušajā gadā nodokļos samaksājis katrs dzērienu ražošanas jomā strādājošais uzņēmums. Dati liecina, ka 2017.gadā katrs dzērienu ražošanas uzņēmums nodokļos samaksājis vidēji 782,18 tūkst.EUR, savukārt apdrošināšanas, pārapdrošināšanas un pensiju uzkrāšanas uzņēmumi - katrs vidēji 693,19 tūkst.EUR, ierindojot nozari trešajā vietā pēc samaksāto nodokļu apjoma uz vienu uzņēmumu.