Jau 2014. gada nogalē un 2015. gada sākumā, veicot nodokļu kontroles pasākumus vairākās lietoto automašīnu tirdzniecības vietās, Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk VID) konstatēja būtiskus pārkāpumus, kā rezultātā lietoto automašīnu tirdzniecības nozarē strādājošajiem nodokļu maksātājiem ir uzsākti kontroles pasākumi, kas turpinās vēl šodien. VID kontroles pasākumi notiek dažādos veidos, piemēram, 2017. gada vasarā VID amatpersonas lēma apturēt Latvijas lielākā sludinājumu portāla ss.lv darbību saistībā ar tā atteikšanos sniegt informāciju par nereģistrētiem auto tirgotājiem. Sludinājumu portāls ss.lv gan nomainīja domēna vārdu pret ss.com, turpinot darboties šajā adresē. Tas joprojām ir vienīgais un populārākais sludinājumu portāls Latvijā. 

Kopumā lietoto automašīnu tirdzniecības nozarē identificētie pārkāpumi liecina par negodprātīgu saimniecisko darbību, gūto ieņēmumu neuzrādīšanu pilnā apmērā, kā arī par nelegālo nodarbinātību un, iespējams, arī aplokšņu algu izmaksu.

Pēdējā laika lielākais krāpnieciskais darījums tika atklāts 2019. gada oktobrī, kad Valsts policija par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu automašīnu tirdzniecības uzņēmumā aizturēja septiņas personas un piemēroja arestu 130 vieglajām automašīnām 600 000 eiro vērtībā. 

Lai izglītotu sabiedrību par iespējamām krāpniecībām automašīnu tirdzniecības jomā,  VID, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Ceļu satiksmes drošības direkcija (turpmāk CSDD) un Auto asociācija uzsākušas vērienīgas aktivitātes lietoto automašīnu tirdzniecības jomā. Visām pusēm sadarbojoties patērētāju informēšanas kampaņas «Pārbaudi — Pērc — Lietoto» mājaslapā www.percgudri.lv, ir apkopota informācija par to, kā Latvijā iegādāties drošu un pārbaudītu transportlīdzekli, pircējam saglabājot savas patērētāja tiesības, un kā, pašam pircējam nezinot, nekļūt par nozieguma līdzdalībnieku.

Sakarā ar daudziem pārkāpumiem šajā nozarē VID Nodokļu kontroles pasākumi lietotu transportlīdzekļu tirdzniecības uzņēmumiem tiek organizēti trīs virzienos:

1. Saistībā ar reģistrētajiem atsavināšanas liegumiem.

2. Pārbaudes lietotu automašīnu tirgotājiem.

3. Automašīnu reģistrācijai iesniegto dokumentu pārbaudes.

1. Saistībā ar reģistrētajiem atsavināšanas liegumiem 

2019. gada 12 mēnešos, saņemot informāciju par CSDD reģistrētajiem atsavināšanas liegumiem, 1321 nodokļu maksātājam ir veikta padziļināta riska analīze, kuras rezultātā VID ir pieņēmis 70 lēmumus par transportlīdzekļa atsavināšanas aizlieguma piemērošanu, kā arī atbilstoši konstatētajiem riskiem VID Nodokļu kontroles pārvalde ir veikusi šādus nodokļu kontroles pasākumus: 

• 15 tematiskās pārbaudes, no kurām 14 pārbaudēs tika konstatēti pārkāpumi. Visbiežāk tie konstatēti deklarāciju un pārskatu aizpildīšanā un iesniegšanā: 
• 13 nodokļu maksātāji tematisko pārbaužu laikā paši iesniedza deklarāciju precizējumus, papildus deklarējot maksājumus budžetā 56,7 tūkst. EUR apmērā, t.sk. PVN 35,3 tūkst. EUR apmērā; 
• 6 gadījumos piemērots naudas sods 3,5 tūkst. EUR apmērā; 
• vienam nodokļu maksātājam veikta apsekošana; 
• vienam nodokļu maksātājam datu atbilstības pārbaudes rezultātā noteikta budžetā papildus maksājamā summa 9,2 tūkst. EUR apmērā gadījumā, kad datu atbilstības pārbaudes procesa ietvaros nodokļu maksātājs nevarēja sniegt pamatotu skaidrojumu par iegādāto transportlīdzekļu izmantošanu saimnieciskajā darbībā. 

VID Nodokļu kontroles pārvalde ir nosūtījusi nodokļu maksātājiem 95 vēstules ar aicinājumu reģistrēt auto tirdzniecības vietas CSDD auto tirdzniecības reģistrā. 

2. Pārbaudes lietotu transportlīdzekļu tirgotājiem

2019. gadā veiktas 144 tematiskās pārbaudes 140 lietotu transportlīdzekļu tirgotājiem, pārkāpumus konstatējot gandrīz visās pārbaudēs (99%):

• pārbaudēs visbiežāk tika konstatēts, ka nav nodrošināta saimnieciskā darījuma izsekojamība, netiek ievēroti Transportlīdzekļu un to numurēto agregātu tirdzniecības noteikumi, pārkāpumi deklarāciju aizpildīšanā un iesniegšanā, kā arī pārkāpumi grāmatvedības reģistru kārtošanā un attaisnojuma dokumentu noformēšanā; 
• pēc VID Nodokļu kontroles pārvaldes aicinājuma 91 nodokļu maksātājs iesniedza deklarāciju precizējumus un pārbaudes laikā paši deklarēja nodokļus 212,5 tūkst. EUR apmērā, t.sk. PVN 165,3 tūkst. EUR apmērā; 
• 97 pārbaudes rezultātā naudas sods tika piemērots 82,3 tūkst. EUR apmērā, t.sk. saskaņā ar LAPK 166.2 pantu — komercdarbība bez reģistrēšanas vai bez speciālās atļaujas (licences), izziņas vai atļaujas un komercdarbības veikšana, pārkāpjot speciālajā atļaujā (licencē), izziņā vai atļaujā minētos nosacījumus — 4 gadījumos 1,2 tūkst. EUR apmērā, kā arī konfiscēti 24 transportlīdzekļi. 

Pārbaužu rezultātā tika apturēta sešu nodokļu maksātāju saimnieciskā darbība.

3. Transportlīdzekļu reģistrācijai iesniegto dokumentu pārbaudes 

CSDD transportlīdzekļu reģistrācijas telpās VID Nodokļu kontroles pārvaldes darbiniekiem ir ierīkotas darba vietas fizisko personu un juridisko personu transportlīdzekļu reģistrācijai iesniegto dokumentu izvērtēšanai un paskaidrojumu saņemšanai no 10 personām, kuras veic no Eiropas Savienības valstīm ievesto transportlīdzekļu pirmo reģistrāciju Latvijas Republikā. 2019. gada 12 mēnešos tika izvērtēti 1253 nodokļu maksātāju iesniegtie dokumenti CSDD transportlīdzekļu reģistrācijai, t.sk.:

• 1182 fizisko personu iesniegtie dokumenti, kurus izvērtējot 1054 gadījumos tika veikta transportlīdzekļa reģistrācija, t.sk. 60 gadījumos reģistrācija veikta pēc atteikuma, pabeidzot nodokļu administrēšanas pasākumus, bet 128 gadījumos atteikts veikt tā reģistrāciju Latvijas Republikā; 
• 71 gadījumā juridisko personu iesniegtie dokumenti, kurus izvērtējot 49 gadījumos tika veikta transportlīdzekļa reģistrācija, t.sk. divos gadījumos reģistrācija veikta pēc atteikuma, pabeidzot nodokļu administrēšanas pasākumus, bet četros gadījumos tā atteikta.

Izvērtējot transportlīdzekļa reģistrācijai nodokļu maksātāju iesniegtos dokumentus: 

• 130 gadījumos tika konstatēta iespējama samazināta transportlīdzekļa realizācijas vērtība, par ko nosūtīti SCAC pieprasījumi citu valstu nodokļu administrācijām, kā arī pieprasīta papildu informācija no transportlīdzekļa pircēja; 
• 47 gadījumos radušās aizdomas par transportlīdzekļu reģistrācijai nepieciešamo dokumentu viltošanu, par ko informācija nosūtīta Valsts policijai; 
• 70 gadījumos konstatētas fiziskas personas, kuras, iespējams, nodarbojas ar nereģistrētu saimniecisko darbību vai ir apšaubāms naudas līdzekļu avots transportlīdzekļu iegādei. Iegūtā informācija tiks izmantota turpmāko nodokļu administrēšanas pasākumu veikšanā; 
• 24 gadījumos, veicot riska analīzi, konstatēti citi nodokļu nenomaksas riski, līdz ar to nodokļu maksātāji tiks virzīti kontroles pasākumiem; 
• 12 gadījumos konstatēts, ka transportlīdzekļa iegādes dokumentos pārdevējs ir citas Eiropas Savienības valsts nodokļu maksātājs, bet transportlīdzeklis faktiski ir iegādāts Latvijas Republikā. Iegūtā informācija tiks izmantota turpmāko nodokļu administrēšanas pasākumu veikšanā;
• 4 gadījumos konstatēts risks, ka nodokļu maksātāji nepamatoti izmanto citam komersantam izsniegto tirdzniecības numura zīmi, kura paredzēta transportlīdzekļu pārvietošanai uz tirdzniecības vai glabāšanas vietu, vai izmēģinājuma braucieniem ar tirdzniecībai pieņemtajiem transportlīdzekļiem.

Tirdzniecību ar lietotiem transportlīdzekļiem reglamentē Ceļu satiksmes likums un Ministru kabineta 2007. gada 18. decembra noteikumi Nr. 876 «Transportlīdzekļu un to numurēto agregātu tirdzniecības noteikumi». Šie ir ļoti būtiski noteikumi, jo no VID puses tiek skatīti kopā ar Pievienotās vērtības nodokļa likumu. Līdz 2017. gadam šajos noteikumos bija dažas vispārīgas lietas, no kurām nevarēja saprast, ka jebkuram lietotu transportlīdzekļu tirgotājam obligāti jāreģistrē tirdzniecības vieta CSDD. No 2017. gada 1. janvāra šajos noteikumos tika ieviesti daži grozījumi. Viena no būtiskākajām izmaiņām tika ieviesta MK noteikumu 6. punktā:

(Pirms tam bija: «Tirdzniecības vietā iekārto teritoriju (ēkā vai norobežotā atklātā laukumā, kurā var izvietot vismaz trīs tirdzniecībai paredzētus transportlīdzekļus vai numurētos agregātus.») 

Darījumos ar lietotu transportlīdzekļu tirdzniecību saistītais PVN ir atrunāts PVN likumā un MK noteikumos Nr. 17 «Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai».

PVN likmes darījumos ar lietotiem transportlīdzekļiem:

• Īpašais PVN režīms. PVN likums 138. pants.
• PVN 0%. PVN likuma 46. pants.
• PVN savas valsts likme.

MK noteikumos Nr. 17 tiek skaidrots, ka par lietotām mantām (tai skaitā lietoti transportlīdzekļi) ir uzskatāmas ķermeniskas lietas, kas ir lietotas un derīgas turpmākai lietošanai tādā pašā veidā bez pārveidojumiem vai pēc labošanas un kas nav mākslas darbi, kolekciju priekšmeti vai senlietas.

Īpašais PVN režīms lietotu transportlīdzekļu tirdzniecībai

Pēc PVN likuma 138. panta 4. punkta lietotu mantu (tai skaitā lietotu transportlīdzekļu) tirgotājs ir persona, kura iekšzemē vai no citas dalībvalsts piegādā vai nodod tirgotājam pārdošanai lietotas mantas (tai skaitā transportlīdzekļus) un kura atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

1. nav nodokļa maksātājs;
2. veic tikai tādus darījumus, kas nav apliekami ar nodokli saskaņā ar PVN likuma 52. panta pirmo daļu vai attiecīgajiem citas dalībvalsts tiesību aktiem;
3. piegādā vai nodod pārdošanai tirgotājam lietotus pamatlīdzekļus un ir nereģistrēts nodokļa maksātājs vai arī citas dalībvalsts nereģistrēts nodokļa maksātājs saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem;
4. ir tirgotājs, kas preču piegādei piemēro īpašo nodokļa piemērošanas režīmu saskaņā ar šo pantu vai attiecīgajiem citas dalībvalsts tiesību aktiem.

Tas nozīmē, ja lietotu transportlīdzekļu tirgotājs iegādājas lietotus transportlīdzekļus, lai tālāk tos pārdotu, var piemērot PVN likuma 138. pantā noteikto īpašo režīmu tikai tad, ja lietotu transportlīdzekļu pārdevējs atbilst PVN likuma 138. panta 4. daļas nosacījumiem.

Tirgotājs ir reģistrēts PVN maksātājs, kura saimnieciskā darbība ir lietotu transportlīdzekļu pirkšana, lai tos pārdotu, neatkarīgi no tā, vai tas rīkojas savās vai citas personas interesēs saskaņā ar līgumu, kas par pirkšanu vai pārdošanu paredz maksāt starpniecības atlīdzību. Lai persona varētu nodarboties ar lietotu transportlīdzekļu pārdošanu, nepieciešams reģistrēt savu komercdarbību Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā, izvēloties atbilstošu NACE kodu.

Pirms vairākiem gadiem VID interpretācija bija, ka obligāti VID jāpaziņo, ka tiks lietots īpašais PVN režīms, neskatoties uz to, ka PVN likuma 138. panta 7. daļā ir teikts, ka iesniegt VID rakstveida iesniegumu, ka tiks lietots īpašais PVN režīms, ne vēlāk kā mēnesi pirms preču piegādes obligāti ir tādu mākslas darbu, kolekciju priekšmetu vai senlietu piegādei, ko tirgotājs pats ir izlaidis brīvam apgrozījumam, un tādu mākslas darbu piegādei, ko tirgotājam piegādājis mākslas darbu autors vai autortiesību pārņēmējs. Tad 2020. gada janvārī VID publiski ir atbildējis, ka lietotu transportlīdzekļu tirgotājiem nav nepieciešams paziņot VID, ka tiks lietots īpašais PVN režīms. 

Atsevišķi nav reģistra, kur var publiski apskatīt, kurš uzņēmums šim režīmam ir pievienojies. Uzņēmums vienlaikus var pielietot gan īpašo PVN režīmu, gan vispārīgo, atkarībā no darījuma partneriem un darījuma būtības. 

Piemērojot īpašo PVN piemērošanas režīmu, tirgotājs ievēro transportlīdzekļu tirdzniecību reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktās prasības, tai skaitā tirdzniecības vispārīgos nosacījumus, nepieciešamos dokumentus un to noformēšanas nosacījumus, kārtību, kādā ierīko un CSDD reģistrē transportlīdzekļu tirdzniecības vietu, kārtību transportlīdzekļu un numurēto agregātu pieņemšanai tirdzniecībā un tirdzniecības numura zīmju saņemšanai un izmantošanai.

Jābrīdina: ja tirgotājs būs izvēlējies piemērot īpašo PVN piemērošanas režīmu un nebūs reģistrējis tirdzniecības vietu CSDD, labākajā gadījumā VID pārstāvji viņu brīdinās EDS sistēmā, ka nedrīkst izvēlēties šo PVN īpašo maksāšanas režīmu, ja nav reģistrēta tirdzniecības vieta CSDD (nekur konkrēti tas nav rakstīts, ne PVN likumā, ne Ceļu satiksmes likumā, ne saistošos MK noteikumos Nr. 876; tā ir VID amatpersonu interpretācija, balstoties uz vienu uzziņu, kura nav publiski pieejama), sliktākajā gadījumā VID veiks nodokļu kontroles pasākumu un uzrēķinās PVN pa virsu no pārdoto transportlīdzekļu vērtības.

Piemērs

SIA X nodarbojas ar lietotu transportlīdzekļu tirdzniecību Latvijā, ir reģistrēts kā PVN maksātājs Latvijā un vēlas Vācijā iegādāties lietotu transportlīdzekli turpmākai pārdošanai Latvijā. SIA X jāreģistrējas EDS sistēmā par īpašā PVN režīma maksātāju. Pēc PVN likuma 138. panta 4. punktā teiktā, ja SIA X šo lietotu transportlīdzekli vēlas Latvijā pārdot īpašajā PVN režīmā, tad šis transportlīdzeklis jānopērk no Vācijas nenodokļa maksātāja (piemēram, fiziskas personas) vai no tāda paša lietotu transportlīdzekļu tirgotāja, kas savā valstī ir reģistrējies šim īpašajam PVN reģistram. Diemžēl publiskas datubāzes nav, lai pārbaudītu, vai Vācijas tirgotājs ir šī režīma maksātājs. Vienīgi par tirgotāju kā šī režīma maksātāju var liecināt atbilstošā PVN atsauce uz nodokļa rēķina «peļņas daļas režīms lietotām precēm» vai «margin scheme — second–hand goods».

Ja lietoti transportlīdzekļi tiek iegādāti, piemēram, Beļģijā, Beļģijas pārdevēji sevi neapgrūtina ar nodokļa rēķinu sagatavošanu angļu valodā, viņi to dara savā dzimtajā valodā. Tad noteikti ir jāpārliecinās, vai uz šī nodokļa rēķina ir šī atsauce. Viņi mēdz arī piemirst uzrakstīt uz nodokļa rēķina vajadzīgo atsauci un pēc jūsu lūgumu vienkārši izdrukā baltu lapu, kurā uzraksta šo atsauci. Esiet uzmanīgi, jo ir bijuši precedenti, kad VID nodokļu kontroles laikā šo lapu neuzskata kā attaisnojuma dokumenta sastāvdaļu.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2020. gada marta (459.) numurā