Finanšu ministrija (FM) izstrādājusi un 29. martā starpministriju saskaņošanai izsludinājusi likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"", kas paredz papildināt likumu ar jaunu nodaļu, kurā būs noteikti administratīvie pārkāpumi nodokļu jomā un noteiktas kompetentās iestādes, kurām piekritīga administratīvo sodu piemērošana. Līdz ar to nozares speciālajā likumā  “Par nodokļiem un nodevām” tiks pārņemti iepriekš Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) sevišķajā daļā paredzētos administratīvo pārkāpumu sastāvus nodokļu jomā. Paredzēts, ka likums tiks papildināts ar XV nodaļu "Administratīvā atbildība nodokļu jomā un kompetence sodu piemērošanā". Paredzēts, ka likuma grozījumi stāsies spēkā vienlaikus ar jaunu Administratīvo pārkāpumu procesa likumu.

Likuma grozījumos rosināts administratīvi sodīt arī tos, kas neievēro Valsts ieņēmumu dienesta (VID) piemērotos aizliegumus. Patlaban VID ir tiesības aizliegt nodokļu parādniekam veikt noteiktas darbības, kas vērstas uz izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, piemēram, pamatlīdzekļu atsavināšana, slēpšana utt. Ņemot vērā, ka VID, veicot nodokļu maksātāja pārbaudi, ne vienmēr spēj konstatēt nodokļu maksātāja veikto darījumu apmēru, ar likuma grozījumiem plānots noteikt, ka par VID piemēroto aizliegumu neievērošanu kā soda sankcija piemērojams naudas sods, kas fiziskajām personām vai valdes loceklim ir no divdesmit astoņām līdz četrsimt divdesmit naudas soda vienībām, proti, no 140 līdz 2100 EUR.

Atsevišķos gadījumos VID var apturēt uzņēmuma saimniecisko darbību, aizliegt pildīt maksājumu saistības un veikt darījumus. VID ir tiesības apturēt nodokļu maksātāja saimniecisko darbību, ja tiek konstatēts, ka, piemēram, nodokļu maksātājs ir izvairījies no nodokļu vai nodevu maksāšanas, vai nodokļu maksātājs lieto kases aparātu, kam ir mainīta programmatūra vai veiktas citas nelikumīgas darbības.

Ņemot vērā, ka nodokļu maksātāja saimnieciskā darbība tiek apturēta būtisku pārkāpumu gadījumā, šādām personām tiek aizliegts turpināt maksājumu saistību pildīšanu un darījumu veikšanu līdz brīdim, kamēr nebūs novērsti tie pārkāpumi, kas bija par pamatu saimnieciskās darbības apturēšanai.

Savukārt nodokļu maksātājs, kuram apturēta saimnieciskā darbība, bet tas patvaļīgi turpina saimniecisko darbību, FM ieskatā rada sekas, kas būtiski var aizskart valsts un sabiedrības kopējās intereses.

Piemēram, arī par grāmatvedības uzskaitē neuzrādītas darba samaksas izmaksāšanu piemēro naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim no divdesmit astoņām līdz četrsimt naudas soda vienībām, ar tiesību izmantošanas aizliegumu valdes loceklim ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.