Saeima 25.maijā otrajā steidzamajā lasījumā ratificēja Minamatas konvenciju par dzīvsudrabu. Konvencijas mērķis ir aizsargāt cilvēku veselību un apkārtējo vidi pret dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu antropogēnajām emisijām un noplūdēm. Konvencijas nosaukums atgādina par Minamatas slimību, kad 1956. gadā tika atklāts, ka Japānā Minamatas līča apkaimes iedzīvotājiem parādījās dažādi veselības traucēji un pat nāve, jo no kompānijas Chisso ražotnes ūdenī noplūda toksiski organiski dzīvsudraba savienojumi.

Patlaban Eiropas Padome strādā pie jaunas regulas, ar kuru plānots izveidot visaptverošu un Minamatas konvencijas prasībām atbilstošu Eiropas Savienības regulējumu dzīvsudraba izmantošanas ierobežošanai noteiktās darbībās. Konvencija tostarp attieksies uz lielāko daļu Latvijas zobārstu, kuri savā darbā izmanto materiālus, kas satur dzīvsudrabu. Tomēr Latvija jau šobrīd izpilda lielāko daļu konvencijas prasību.

Pirmā konvencijas dalībnieku jeb pušu sanāksme plānota 2017.gada septembrī Ženēvā, Šveicē. Līdz ar konvencijas ratifikācijas procesa noslēgšanu Latvija tajā varēs piedalīties kā pilntiesīga dalībniece ar balsstiesībām. Konvencijā paredzēto saistību izpildi koordinēs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Konvencija, piemēram, paredz, ka pēc 2020. gada nebūs atļauta dažādu luminiscences spuldžu (CFL) vispārējam apgaismojumam, kosmētikas (ar dzīvsudraba saturu virs 1 ppm), ietverot ādas balināšanas ziepes un krēmus, kā arī daža veida bateriju, slēdžu, releju un tamlīdzīgu izstrādājuma ražošana, importēšana vai eksportēšana.