Mūsdienās ikvienam biroja darbiniekam ir jāprot sagatavot dokumentu ar juridisku spēku pareizā latviešu valodā. Literārā valoda ir daudzfunkcionāla, tā ir tiklab runā, kā arī rakstos kopta un normēta standartvaloda, kas visai tautai kalpo par saziņas un kopdarbības līdzekli jebkurā dzīves nozarē. Šoreiz par pareizu latviešu valodas lietošanu gan pārvaldes dokumentos, gan sarunvalodā saistībā ar biroja darbu.

Pārvaldes dokuments — dokuments, ar kura palīdzību organizācija īsteno vadību.

Valsts valodas likumā (Latvijas Vēstnesis, 428/433, 21.12.1999.) noteikta valsts valodas lietošana un aizsardzība valsts un pašvaldību iestādēs, tiesās un tiesu sistēmai piederīgās iestādēs, kā arī citās iestādēs, organizācijās un uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), izglītības un citās sfērās. Tas nozīmē, ka arī privātās organizācijās pārvaldes dokumenti ir jāraksta valsts valodā un tā jālieto privāto iestāžu, organizāciju, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) darbiniekiem, kā arī pašnodarbinātajām personām, ja to darbība skar likumīgas sabiedriskās intereses (sabiedrisko drošību, veselību, tikumību, veselības aizsardzību, patērētāju tiesību un darba tiesību aizsardzību, drošību darba vietā, sabiedriski administratīvo uzraudzību).

Praksē nereti novērots, ka, lietojot valsts valodu, netiek lietota literārā valoda. 

Literārā valoda, standartvaloda, standarta valoda, arī rakstu valoda, ir normēts valodas stils, kas tipiski tiek lietots oficiālai (ne sadzīviskai) saziņai, tostarp rakstveidā. Dažādās valodās ir dažāda atšķirības pakāpe starp literāro un sarunvalodu. 

Literāro valodu lieto oficiālās situācijās, kur to prasa saprotamība un pieklājība,— piemēram, valsts pārvaldē, uzņēmējdarbībā, sarakstē starp personām, kas nav tuvu pazīstamas. Tāpēc autore uzsver, ka valoda ir precīza, ja lasītājs tekstu var uztvert, ja rakstītais nerada pārpratumus, ja nav nemotivētu divdomību. Precīzs vārdu lietojums ir obligāta prasība lietišķajos rakstos.

Rīkojuma dokumentos nereti tiek novērots, ka raksta "1.,2.,3. rīkojuma punktos", bet pareizi ir "1.,2.,3. rīkojuma punktā". Ja ir dokuments par darba attiecību izbeigšanu, tad nerakstīsim "atlaist no darba", bet atbrīvot vai izbeigt darba tiesiskās attiecības. Tāpat rakstīsim — iepriekš minētie, nevis augstāk minētie.

Vēl pārvaldes dokumentos sastopams no krievu valodas tieši pārtulkots vārds "atgriezt". Jāatceras, ka latviešu valodā var:

• nosūtīt dokumentus atpakaļ;
• atlīdzināt zaudējumus;
• atdot kredītu.

Organizējot seminārus vai sapulces, programmā jāraksta nevis semināra dienas kārtība, bet semināra darba kārtība. Tāpat arī dati ir nevis caurspīdīgi, bet pārskatāmi.

Prezentācijās un politiķu runās bieži vien dzirdams vārdu savienojums "dotajā brīdī", bet pareizi jāsaka: pašlaik, pašreiz, šobrīd, patlaban.

Runājot par darījumiem, kuri tiek apstiprināti, jāsaka nevis dot piekrišanu, bet piekrist.

Jāatceras, ka īpašajos brīžos mēs esam nevis emocionāli saviļņoti, bet saviļņoti. Jo vārds "saviļņots" ietver visu emocionālo spektru.

Ja meklē speciālista pakalpojumu, tad visai bieži saka — griezties pie jurista/advokāta utt. Pareizi jāsaka: vērsties pie jurista/advokāta utt.

Sapulcēs tiek lietots "ienācis priekšlikums, pacēlies jautājums". Jāatceras, ka "priekšlikums" nevis "ienāk", bet ir priekšlikums/ir jautājums.

Ja tiek kārtota lietišķā sarakste, tad uz dokumentu lietām (mapes muguriņām vai elektroniskajiem dokumentiem mapju nosaukumi) jāraksta "saņemtās/nosūtītās vēstules, rēķini", nevis ienākošās/izejošās vēstules, rēķini.

Tie ir tikai daži piemēri, ko var izlasīt dokumentos un kuri neatbilst literārajai valodai.

Pasaulē runā apmēram 6000 valodās. Jau tagad cilvēki cenšas savu valodu vienkāršot, izmantojot arvien vairāk svešvārdu.

Jāatceras, ka latviešu valoda ir mūsu bagātība, tāpēc izvairīsimies lietot tiešos tulkojumus no citām valodām.

Nereti pārvaldes dokumentos burtiskie tulkojumi joprojām ir novērojami, piemērus sk. tabulā.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2021. gada augusta (476.) numurā.