0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

VISI RAKSTILOSP: Polijā galvenā valsts prioritāte ir, lai lauki būtu apdzīvoti un zeme apstrādāta

LOSP: Polijā galvenā valsts prioritāte ir, lai lauki būtu apdzīvoti un zeme apstrādāta

10. un 11.oktobrī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvji piedalījās Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra” rīkotajā pieredzes apmaiņas braucienā uz Poliju, lai iepazītos ar Polijas lauksaimnieku un lauksaimniecības institūciju darbību un savstarpējo sadarbību. Braucienā iegūtie secinājumi pārsteidza ar vienkāršo un pārdomāti sakārtoto nodokļu politiku, kas palīdz un nodrošina Polijas lauku teritoriju apdzīvotību, ražošanas un lauksaimnieciskās produkcijas apjoma un konkurētspējas nodrošināšanu. Tiekoties ar Polijas organizāciju, institūciju pārstāvjiem un lauksaimniekiem tika pārrunāta Polijas nodokļu sistēmas būtiskākās atšķirības no Latvijas nodokļu sistēmas. Nākas secināt, ka Polijas valsts būtiski nāk pretī lauksaimniekiem, iedzīvotājiem, ražotājiem un uzņēmējiem. Gustavs Norkārklis, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
10. un 11.oktobrī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvji piedalījās Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra” rīkotajā pieredzes apmaiņas braucienā uz Poliju, lai iepazītos ar Polijas lauksaimnieku un lauksaimniecības institūciju darbību un savstarpējo sadarbību. Braucienā iegūtie secinājumi pārsteidza ar vienkāršo un pārdomāti sakārtoto nodokļu politiku, kas palīdz un nodrošina Polijas lauku teritoriju apdzīvotību, ražošanas un lauksaimnieciskās produkcijas apjoma un konkurētspējas nodrošināšanu. Tiekoties ar Polijas organizāciju, institūciju pārstāvjiem un lauksaimniekiem tika pārrunāta Polijas nodokļu sistēmas būtiskākās atšķirības no Latvijas nodokļu sistēmas. Nākas secināt, ka Polijas valsts būtiski nāk pretī lauksaimniekiem, iedzīvotājiem, ražotājiem un uzņēmējiem. Gustavs Norkārklis, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs: „Polijā nodokļu sistēma ir tā sakārtota, lai lauksaimnieks maksimāli visu uzmanību var pievērst strādāšanai saimniecībā, nevis veltot laiku „papīra darbiem”. Lauksaimnieks netiek noslogots ar sarežģītu nodokļu sistēmu, jo ir noteikti divi galvenie maksājumi: zemes nodoklis, par lauksaimniecībā izmantojamās zemes vienu hektāru, kas vidēji sastāda 34 latus  par hektāru gadā un obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas, kuru minimālā iemaksa ir 14 latu uz cilvēku mēnesī.” LOSP valdes locekle, Latvijas Zemnieku federācijas valdes priekšsēdētāja Agita Hauka: Polijā ir tik daudz zemnieku, kas strādā, jo ir sakārtota sistēma, kas paredz, ka mazajiem zemniekiem nav jāved grāmatvedība un nav jāmaksā virkne nodokļu. Obligātais zemes nodoklis ir pietiekami liels, taču tas ir vienīgais nodoklis, un par zemnieku ieņēmumiem un izdevumiem valsts nesatraucas. Šīs valsts lauksaimniecības politika ir vērsta uz to, lai cilvēks laukos strādātu un lai lauki būtu apdzīvoti. Atbalsts tiek arī nelabvēlīgākos rajonos un tiek atbalstīts arī lauksaimnieks ar vienu govi, jo galvenā valsts prioritāte ir, lai lauki būtu apdzīvoti un zeme apstrādāta.” Polijā nav daudz tādu platību, kas būtu neapstrādātas, tas ir panākts ar veiksmīgo nodokļu administrēšanas sistēmas palīdzību, jo minētie nodokļi ir jāmaksā arī gadījumā, ja valdījumā ir kaut vai 1 ha zemes, neatkarīgi no tā vai apstrādāts, vai neapstrādāts, bet šie divi maksājumi ir jāveic. Šāda sistēma stimulē Polijas lauksaimniekus apstrādāt katru hektāru, ražot un nodrošināt ar produkciju ne tikai vietējo, bet arī Latvijas tirgu. Vienai saimniecībai, vienā plānošanas periodā maksimālā atbalsta summa ir noteikta 50 000 Ls, kas garantē to, ka atbalstu saņem pēc iespējas vairāk saimniecību. Tas stimulē lauku apdzīvotības nodrošināšanu un milzīgi lielā skaita mazo saimniecību iespēju modernizēties. Polijā uzsvars tiek likts uz to, ka svarīgāk ir atbalstu dot mazākām saimniecībām, kurām reāli atbalsts ir nepieciešams, lai spētu modernizēties, nevis lielām saimniecībām, kuras savus modernizācijas pasākumus jau šajos ietvaros ir veikušas un tālāk spēj attīstīties pašu spēkiem. Iespējams, arī mums Latvijā ir jāsāk domāt, kā noturēt ikvienu saimniecību laukos, tāpēc jāsāk apsvērt nodokļu sistēmas un birokrātijas sloga atvieglošana saimniecībām, lai lauksaimnieks varētu strādāt saimniecībā, nevis lielāko daļu laika pavadīt, kārtojot grāmatvedības dokumentus. Raugoties uz Polijas pieredzi, jāattiecina arī nesen izteiktais Zemkopības ministres ierosinājums, ka arī Latvijā, iespējams, būtu jānosaka modernizācijas atbalsta saņemšanas ierobežojumi līdzšinējo 2,8 miljonu Ls griestu apmērā uz 500 000 Ls vienai saimniecībai, vienā plānošanas periodā. Iespējams, šāds solis sakārtotu un palīdzētu noturēt nelielās saimniecības un kaut mazliet apturētu Latvijas lauku teritoriju „izmiršanu”. Polijā šī sistēma ir sakārtota, jo tiek domāts par ikvienu lauksaimnieku un ikviens lauksaimnieks šeit ir liela vērtība.