Saeimas deputāti, neskatoties uz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā un valdībā lemto, kā arī Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) iebildumiem, 22.novembrī atbalstīja priekšlikumu par atalgojuma publiskošanu vēl plašāk, ne kā tas noticis līdz šim.

Jau šobrīd atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam valsts un pašvaldības savās mājaslapās publisko un nepieciešamības gadījumos aktualizē atlīdzības noteikšanas kritērijus un kārtību, darba samaksas sadalījumu pa amatu grupām, norādot amata nosaukumu, attiecīgo amatu skaitu un amatu ieņemošajām amatpersonām (darbiniekiem) noteikto mēnešalgu diapazonu un izrietošo vidējo algu konkrētajā amatu grupā. Turklāt, saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, valsts un pašvaldību institūcijas savās mājaslapās katru mēnesi publisko valsts amatpersonu atalgojumu. Attiecībā uz visu darbinieku atalgojumu publiskošanu, minot vārdu un uzvārdu, tā šobrīd nav obligāta prasība, tomēr ir pašvaldības, kuras to praktizē jau tagad.

Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā tiek paredzēts, ka no nākamā gada 1. janvāra par visām amatpersonām un arī par visiem darbiniekiem, tajā skaitā arī fiziskā darba veicējiem, publiskojams aprēķinātais atalgojums un citas naudas summas, kas viņiem pienākas, norādot vārdu, uzvārdu, amatu un aprēķināto summu. Šī informācija būs jāuzglabā mājaslapā ne mazāk kā astoņus gadus. Šādu datu apstrāde radīs arī papildu administratīvo slogu.

Valsts prezidents šā gada vasarā atdeva Saeimai otrreizējai caurlūkošanai grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā, kuros jau bija ietverta minētā norma. Lūgumu atgriezt likumu otrreizējai caurlūkošanai izteica arī Valsts Datu inspekcija un Latvijas Sertificēto personas datu aizsardzības speciālistu asociācija, norādot uz virkni datu aizsardzības normatīvā regulējuma iespējamiem pārkāpumiem. Turklāt 2018. gada 25. maijā spēkā stāsies Vispārīgā datu aizsardzības regula, kas attiecībā uz atalgojuma publiskošanas principiem jāpiemēro tā, lai dati tiktu apstrādāti tādā apjomā, ka sabiedrībai būtu skaidrs izlietojuma mērķis, nevis personu identificējošie dati.

Apspriežot minēto jautājumu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, Saeimas Juridiskais birojs iepazīstināja arī ar citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pieredzi un praksi. Apkopotie dati liecina, ka pēc noklusējuma netiek publiskoti visu amatpersonu atalgojumi un konkrētās amatpersonas. Pēc publicējamā datu apjoma Latvija ir pirmrindniece, jo jau pašlaik mūsu valstī publicējamais datu apjoms ir lielāks nekā vairumā ES valstu (to apliecina Eiropas Parlamentārās pētniecības un dokumentācijas centra (ECPRD) sniegtās ziņas attiecībā uz informācijas atklātumu Eiropas valstīs par atalgojumu publiskajā pārvaldē).

LPS uzskata, ka nav atbalstāma prakse, ka šāds jautājums tiek virzīts un atbalstīts steidzamības kārtā budžeta paketē divos lasījumos. Tātad atkārtoti tiek atbalstīts gandrīz analogs regulējums, kādu Valsts prezidents nodeva atpakaļ Saeimai izvērtēšanai.