Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) uzskata, ka 2018.gada valsts budžeta veidošanai jānotiek atbildīgi, vispirms pārskatot izdevumus un atsakoties no liekajiem tēriņiem, lai pēc tam lemtu par papildu iniciatīvu realizēšanu. Biedrība valdību aicina izvērtēt iespēju izstrādāt nulles budžetu.

Lai arī pirmdien, 28.augustā, pēc ārkārtas valdības sēdes tika paziņots, ka atrasti 61,3 miljoni eiro, pārskatot ministriju izdevumus, LTRK uzskata, ka lieko tēriņu ir vairāk un jāturpina strādāt pie valsts izmaksu samazinājuma. “Mums ir prieks, ka vismaz kaut kādu naudu ir izdevies atrast, bet uzsāktais darbs ir jāturpina, samazinot gan budžeta izdevumus, gan publiskajā sektorā strādājošo skaitu, gan veicot citas reformas, kas vērstas uz atteikšanos no liekā,” saka LTRK prezidents Aigars Rostovskis.

LTRK jau vairākus gadus norāda, ka ministrijām un atbildīgajām iestādēm vajadzētu atteikties no tiem tēriņiem, kuri nav nepieciešami. LTRK aicina izturēties pret valsts budžetu atbildīgi un neprasīt papildu līdzekļus jaunām iniciatīvām, bet gan censties strādāt efektīvi un izlietot piešķirto finansējumu saimnieciski un pārdomāti, regulāri pārskatot izdevumus un meklējot iekšējās rezerves vajadzību nodrošināšanai. “Pirms mēneša veiktā biedru aptauja pierādīja, ka uzņēmēji uzskata, ka valstij būtu jāpārskata savi tēriņi, tādējādi spējot ieekonomēt līdz pat 20% izdevumu. Manuprāt, šāda pieeja būtu daudz godīgāka pret iedzīvotājiem, tā vietā, lai turpinātu cerēt uz izaugsmi, lai arī trūkst instrumentu tās nodrošināšanai,” saka A.Rostovskis.

Biedrība jau pērn uzstāja uz to, ka jāatgriežas pie nulles budžeta principa. Pašreizējā pieeja ir pretrunā ar labas saimniekošanas principiem, jo ministrijas un dažādas iestādes meklē veidus, kā paprasīt vairāk naudas, tā vietā, lai atteiktos no liekā. “Vispirms nauda ir jānopelna, lai pēc tam domātu par tās tērēšanu. Veidojot budžetu uzņēmējdarbībā, pirmkārt, tiek vērtēts, vai nav jāatsakās no kādiem izdevumiem, tādējādi optimizējot šo sadaļu, lai pēc tam domātu, kā iespējams un vai vispār nepieciešams tērēt papildu līdzekļus darbības nodrošināšanai vai paplašināšanai. Diemžēl nākas secināt, ka arī šis gads nav izņēmums, un valsts budžets tiek veidots ar domu, ka gan jau nodokļi tiks nomaksāti un tērēt varēs vairāk nevis pēc principa - vispirms atteiksimies no liekā,” uzsver LTRK prezidents Aigars Rostovskis.

Tāpat LTRK norāda, ka valsts amatpersonas un ierēdņi ir aktīvi uz papildu ieņēmumu pārdali, tā vietā, lai padomātu par to, kur ietaupīt, kaut vai tērējot mazāk papīra utt. “Mēs jau sen vairs nerunājam par to, kas palielinātu Latvijas ekonomiku, bet gan tikai par to, kur pietrūkst naudas un kā to iztērēt. Ar steigu jāmeklē instrumenti, kā palielināt budžetu, veicināt tautsaimniecību un atgriezt Latvijā aizbraukušos cilvēkus, lai visi kopumā varētu dzīvot labāk,” piebilst A.Rostovskis.