Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentam Mārim Kučinskim un ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam, lai apturētu steidzamības kārtībā plānoto Ministru kabineta noteikumu skatīšanu par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģijas koģenerāciju, jo uzskata, ka noteikumu projektu nepieciešams padziļināti izpētīt, saskaņojot ar lielajām uzņēmēju un citām organizācijām, tostarp LTRK un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi (LOSP).

LTRK ir nepieņemami, ka Ekonomikas ministrija pērnā gada pašā nogalē jeb 28.decembrī iesniedza Ministru kabinetam attiecīgo noteikumu grozījumus, aicinot tikai divas organizācijas sniegt savu viedokli līdz 3.janvārim, nekonsultējoties un procesā neiesaistot tās organizācijas, tostarp LTRK un LOSP, kuru biedrus tas tieši ietekmēs un kas jau ilgstoši iesaistījušās diskusijās par obligātās iepirkumu komponentes jautājumiem.

Nosūtītajā vēstulē LTRK norāda, ka virzītie Ministru kabineta grozījumi nav jāizskata steidzamības kārtā, kā arī vispirms nepieciešams pabeigt auditu visās koģenerācijas stacijās, lai tikai pēc tam, balstoties uz iegūtajiem rezultātiem, veiktu konkrēto noteikumu grozījumus. "Veids, kā pašreiz tiek "aizmuguriski" veikti grozījumi mums ir pilnīgi nepieņemams, kā arī nav saprotams, kāpēc šīs darbības jāveic steidzamības kārtā tā vietā, lai vispirms saprastu, kas patiesībā notiek tirgū jeb auditējot visus tos uzņēmumus, kuri saņem valsts atbalstu, un tikai tad uz rezultātiem balstoties, pieņemtu nepieciešamos lēmumus," saka LTRK prezidents Aigars Rostovskis.

LTRK vēstulē lūdz atsaukt EM noteikumu projektu piedāvātajā redakcijā, kā arī piešķirt vismaz viena mēneša laika posmu projekta izvērtēšanai, jo sasteigta grozījumu pieņemšanas gaita bez dziļākas analīzes nav pamatota un lietderīga. Tāpat organizācija aicina sasaukt starpinstitūciju saskaņošanas sēdi, pieaicinot nevalstiskā sektora sadarbības partnerus, tai skaitā LTRK un LOSP.

"Mums ir jādara viss, lai elektrības rēķini pilnīgi visiem Latvijas uzņēmumiem samazinātos, jo esam nekonkurētspējīgi šajā jomā visā reģionā. Ņemot vērā to, ka tieši pēdējos gados ievērojami auguši elektrības rēķini, kur lielu daļu veido OIK, tad būtiski meklēt jebkādus risinājumus, lai tā apjoms kopējā rēķinā kristos," saka A.Rostovskis, piebilstot, ka būtiski nodrošināt maksimālu OIK caurspīdību, publicējot visus EM pieņemtos lēmumus par atbalsta saņēmējiem un sistēmas izmaksām.

Viņš arī norāda, ka LTRK padome lēmusi, ka nav pieņemams, ka OIK diferencēšanas modelis paredz, ka mazajiem un vidējiem uzņēmumiem izmaksas par elektroenerģiju pieaugs. "Mēs atbalstām lēmumu par atlaižu piešķiršanu lielajiem un energoietilpīgajiem uzņēmumiem, kuriem elektrība izmaksas veido būtisku daļu no ražošanas izmaksām, bet uzskatām, ka tas nedrīkst notikt uz citu uzņēmumu rēķina, tādēļ aicinām EM meklēt savos resursos nepieciešamos nepilnus četrus miljonus eiro, kas trūkst ieviešot diferenciāciju," saka A.Rostovskis, piebilstot, ka Latvijai jādara viss iespējamais, lai elektrības rēķini samazinātos pilnīgi visiem uzņēmumiem, tostarp mazajiem un vidējiem.