Lūpu krāsa nav nekas jauns. Tās ir tik ļoti attīstījušās, ka tagad mēs varam izvēlēties lūpu krāsas toni atbilstoši ādas krāsai. Mūsdienu lūpu krāsās ir iekļauti dažādi augļi un aromāti, ēteriskās eļļas un daudzas citas vielas, kas mitrina un baro lūpas. Turklāt tirgū ir pieejams plašs lūpu krāsu toņu klāsts, sākot no dominējošās sarkanās lūpu krāsas līdz neitrāla toņa lūpu krāsām. Tās ir arī matētas vai mirdzošas, piedāvājot patērētājiem daudz izvēles iespēju.

Seno civilizāciju grima vēsture

Senajās civilizācijās grims bija statusa simbols, un gan vīrieši, gan sievietes to lietoja. Līdzās estētikai grimam bija arī ārstnieciska nozīme. Par pirmajiem lūpu krāsu lietotājiem var uzskatīt Šumeru civilizācijas iedzīvotājus. Lūpu krāsas tika veidotas no dabā sastopamām vielām, piemēram, augļiem, māla rūsas un, protams, kukaiņiem. Mezopotāmijas sievietes bija nedaudz izsmalcinātākas un lūpām piešķīra krāsu un mirdzumu, izmantojot samaltus dārgakmeņus. Var būt tas nav tik izsmalcināti, kā clinique black honey lūpukrāsa, bet šis produkts spēs padarīt lūpas vēl skaistākas.

Košas krāsas un neparasts lūpu krāsu sastāvs

Ēģiptieši, iespējams, bija pirmie īstie lūpu krāsas cienītāji. Izteiksmīgi toņi, piemēram, violeti un melni, bija plaši izplatīti. Krāsu viņi ieguva no diezgan interesantiem avotiem, piemēram, karmīna krāsvielas, kas tika iegūta no samaltiem košenila kukaiņiem. Patiesībā karmīna krāsvielu joprojām izmanto lūpu krāsās un citos produktos. Tomēr ēģiptieši izmantoja arī tādas kaitīgas vielas kā svins un jods, kas varēja izraisīt nopietnas slimības vai pat nāvi.

Senāko ēģiptiešu lūpu krāsu sastāvā bija aitas sviedri, krokodila izkārnījumi un sarkana krāsviela. Arī Japānā sievietes lietoja biezu grimu un tumšas lūpu krāsas, kas iegūtas no darvas un bišu vaska. Tikai Grieķijas impērijā lūpu krāsu lietošana tika saistīta ar prostitūciju, un likums paredzēja, ka prostitūtām ir jākrāso tumšas lūpas.

Baznīca un grims

Līdz ar kristietības un puritānisma uzskatu parādīšanos baznīca nosodīja lūpu krāsu un citus skaistumkopšanas līdzekļus. Sarkanas lūpas asociējās ar sātana pielūgsmi, un sievietes, kas lietoja šo lūpu krāsu, tika uzskatītas par burvēm un raganām. Izņemot prostitūtas, neviena sevi cienoša sieviete nelietoja lūpu krāsu. Tomēr lūpu krēmi bija populāri un pieņemami. Sievietes slepus pievienoja krāsu krēmiem, lai tās ar laiku iekrāsotos.

Karalienes Elizabetes laiks 16. gadsimtā

Lūpu krāsas atkal uzplauka karalienes Elizabetes valdīšanas laikā Anglijā. Viņa popularizēja gaiši baltu ādu un sarkanas lūpas, taču arī to pieejamība bija ierobežota tikai dižciltīgām dāmām vai aktrisēm un aktieriem, kas uzstājās uz skatuves.

1884. gads

Francijas parfimērijas uzņēmums “Guerlain” kļuva par pirmo uzņēmumu, kas sāka ražot lūpu krāsu. Lūpu krāsu izgatavoja no briežu taukiem, bišu vaska un rīcineļļas, ko pēc tam ietina zīda papīrā.

Līdz 1920. gadam lūpu krāsa bija iekarojusi pastāvīgu vietu sieviešu ikdienā. 1923. gadā Džeimss Brūss Meisons juniors (James Bruce Mason Jr.) izgatavoja pagriežamu tūbiņu un radīja mums pazīstamo lūpu krāsu. Šajā laikmetā vispieprasītākās krāsas bija plūmju, baklažānu, ķiršu, tumši sarkana un brūna. Tās bija lētas un masveidā ražotas. Žurnāli mudināja sievietes valkāt stilīgas krāsas, un sievietes cītīgi to ievēroja.

Sievietes izmantoja arī trafaretus, lai panāktu vēlamo lūpu formu. Tieši 20. gadsimta 20. gados sākās pirmais feminisma vilnis, un sievietes pieprasīja vairāk tiesību, tostarp balsstiesības. Tajā laikā lūpu krāsas faktiski tika uzskatītas par feminisma simbolu. Lūpu krāsas sāka pārdot tādi uzņēmumi kā Chanel, Guerlain, Elizabeth Arden un Estée Lauder.

20. gadsimta 40. gadi

Piedzīvojot Otrā pasaules kara briesmas, sievietes strādāja smagu darbu, kad vīrieši devās karot. Materiālu krājumi bija nepietiekami, un metāla tūbiņas uz laiku tika nomainītas pret plastmasas un papīra. Materiālu trūkuma dēļ grims šajā laikmetā bija vienaldzīgs. Sievietes faktiski tika mudinātas nēsāt sarkanāko lūpu krāsu, lai piešķirtu krāsu drūmajam kara laikam.

Lūpu krāsu vēsture 50. gados

Tas bija laikmets, kad Holivudas glamūra ikonas, piemēram, Greisa Kellija, Merilina Monro, Odrija Hepberna un Elizabete Teilore, noteica tendences visā pasaulē. Sievietes vēlējās izskatīties kā viņu iemīļotās Holivudas aktrises, un lūpu krāsa bija populārāka kā nekad agrāk.

1952. gadā karaliene Elizabete II savas kronēšanas laikā pati radīja savu lūpu toni. To pielāgoja karalienes iecienītais zīmols Clarin’s, un to nosauca par “The Balmoral”. Krāsa atbilda viņas kronēšanas tērpam.

20. gadsimta 60.-80. gadi

Iedvesmu lūpu krāsām sniedza māksla un populārā kultūra, un modes apritē parādījās un pazuda dažādi toņi. 1973. gadā Bonija Bēlija (Bonnie Bell) nāca klajā ar “Lip Smackers”, t.i., lūpu krāsu ar aromātiem. Tās uzreiz kļuva par jauniešu simpātiju. 80. gados modē bija spilgti rozā lūpas.

Lūpu krāsu vēsture 90. gados

Cilvēki kļuva arvien apzinīgāki attiecībā uz apkārtējo vidi, un pieprasījums pēc lūpu krāsām bez ķimikālijām pieauga. Populāra kļuva tetovēšana vai puspermanentas krāsas iegūšana uz lūpām. Parādījās tādi zīmoli kā Mac un Urban Decay.

2000. gads un mūsdienas

2000. gads bija viss par Britniju Spīrsu, Kristīnu Agileru un Parisu Hiltoni. Spīdums bija modē, un lūpu spīdumi atkal bija iecienītākie aksesuāri.

Tagad pieejamo lūpu krāsu un formulu daudzveidība ir vienreizēja. Pēdējos gados jaunākā no Kardašjanu-Dženneru klana un sociālo mediju sensācija Kailija Dženere (Kylie Jenner), kas laida klajā savu lūpu krāsu līniju, iespējams, bija vēl viens pagrieziena punkts lūpu krāsu vēsturē.

Lūpu krāsa ir kļuvusi par pašizpausmes simbolu, sākot no rozā krāsām līdz pat dīvainākām, piemēram, dzeltenai vai zaļai. Novērtējiet labas lūpu krāsas spēku dažu minūšu laikā uzlabot Jūsu izskatu. Neatkarīgi no tā, vai esat iesācējs vai lietpratējs, lūpu krāsa ir piederums, kas obligāti jāiekļauj skaistumkopšanas arsenālā.