Žurnāla "Bilance" galvenā redaktore Maija Grebenko, atskatoties uz galvenajiem izaicinājumiem grāmatvedībā 2017. gadā, uzsver divus - jauno uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmu un deklarēšanas kārtību, kuras nianses visiem grāmatvežiem aizvien neesot skaidras, un algas aprēķinus, īpaši neapliekamā minimuma piemērošanu, kas arī sagādājuši ne mazums grūtību.

Šajā video sižetā M. Grebenko detalizēti pievēršas otrajai problēmai. Šobrīd grāmatvedības programmas esot pielāgotas algu aprēķiniem jaunajā sistēmā, tomēr uzņēmumos, kuros strādā daudz darbinieku, aizvien nevarot būt pilnīgas drošības par to, ka programma tiešām izrēķinās pareizi. Neapliekamais minimums grāmatvedim pašam gan nav jāaprēķina, jo to dara Valsts ieņēmumu dienests, tomēr var rasties pārpratumi ar uzņēmuma darbiniekiem. Biežākais problēmgadījums ir tad, kad nav lietderīgi piemērot VID gada pirmajiem septiņiem mēnešiem (balstoties uz iepriekšējā gada ienākumiem) aprēķināto neapliekamo minimumu, ja darbinieka ienākumi ir krietni lielāki nekā iepriekš, kā arī jāmēģina saprast, vai un kad tiek pārsniegts iedzīvotāju ienākuma nodokļa progresivitātes slieksnis (20 000 eiro gadā), pēc kura jāsāk maksāt 23% likme.

"Nepareizi šķiet tas, ka visa slodze šeit gulst uz grāmatvedi, jo ne katrs darbinieks šo situāciju saprot vai vēlas saprast," saka M. Grebenko. Tiesa gan, VID ir ņēmis vērā aizrādījumus, un, sākot no 1. oktobra, kļuvis iespējams paziņot par 23% IIN likmes izvēlēšanos, ja darbinieks redz, ka progresivitātes slieksni ir pārsniedzis. Taču te atkal jāatceras (un bieži vien to skaidrot darbiniekam iznāk tieši grāmatvedim), ka ienākumi tiek rēķināti no bruto (uz "papīra", nevis uz rokas saņemtās) summas. Protams, tas neizslēdz, ka būs pietiekami daudz tādu gadījumu, kad darbiniekam vēlāk būs jāpiemaksā nesamaksātais nodoklis, kā arī pretēji - VID jāatmaksā pārmaksātais nodoklis.

Sīkāk - skatiet video sižetā: