Pašreizējā sistēma nosaka, ka kredītus studijām izsniedz bankas par saviem līdzekļiem, savukārt valsts 90% apmērā nodrošina galvojumu. Lai saņemtu kredītu, studējošajam nepieciešams vēl viens galvotājs. Samazinoties kopējam studējošo skaitam, samazinās arī studijām ņemto kredītu apjoms, un kreditēšanas apjoms samazinās arī procentuāli. Piemēram, 2018. gadā kredītu bija paņēmuši tikai 10% no visiem, kas studē par maksu.

Pēc Latvijas Studentu apvienības apkopotās informācijas studējošiem ir problēmas atrast otro galvotāju, kas atbilstu prasībām par ienākumiem un citām saistībām.

Tāpēc jaunieši finansējuma piesaistei cenšas izmantot citus risinājumus, piemēram, savienojot studijas ar darbu vai izmanto citus aizņēmumus. Studiju maksa augstākās izglītības iestādēs svārstās robežās no 1000 līdz 6000 eiro gadā, atkarībā no studiju programmas un studiju līmeņa. Kaut gan vidējais maksājums par valsts galvotā kredīta atmaksu pēc studiju beigām ir ļoti demokrātisks - tikai aptuveni 25 eiro mēnesī, noslēgto kreditēšanas līgumu skaits pēdējos gados samazinās. Arī bankas nav ieinteresētas piedalīties izsolē par tiesībām izsniegt studiju kredītus, motivējot to ar pārāk lielu administratīvo slogu. Tā, 2018. gadā divas izsoles par tiesībām izsniegt valsts galvotos kredītus beidzās bez rezultāta.

Jaunās sistēmas lielākā priekšrocība ir atceltā prasība par otro galvotāju. Tiek plānots, ka galvojumu sniedz finanšu institūcija “Altum” portfeļa garantijas instrumenta veidā, un aizdevumus izsniegs vairākas kredītiestādes, savstarpēji konkurējot par pakalpojumu, nevis viena kredītiestāde kā šobrīd.

Tāpat plānots noteikt vienkāršotas procedūras un iespēju kredītu saņemt maksimāli ātrā termiņā, kā arī digitalizēt pakalpojumus, līgumu slēdzot attālināti, izmantojot e-parakstu.

Vairs netiktu noteikti studiju kredīta griesti – maksimālais studiju kredīts būs studiju maksas apmērā. Savukārt valsts turpinās subsidēt studiju kredīta procentu maksājumus studiju laikā un gadu pēc absolvēšanas.

Jaunajā sistēmā būtiski uzlabojumi plānoti ģimenēm ar bērniem. Ja šobrīd sakarā ar bērna piedzimšanu vienam no vecākiem tiek dzēsti 30% no studējošā kredīta atlikuma, tad jaunajā sistēmā šo priekšrocību varēs izmantot abi vecāki gan bērna piedzimšanas, gan adopcijas gadījumā. Tāpat jaunajā sistēmā būs iekļauta kredītu atlikumu dzēšana nāves vai invaliditātes gadījumā.

2019., 2020. un 2021. gadā vairs netiks izdoti rīkojumi par kredītu atlikumu dzēšanu par darbu noteiktajās jomās (profesijās).

Pašlaik vidējā termiņa budžetā IZM piešķirtā finansējuma ietvaros nevar turpināt gan visus iepriekšējās sistēmas pasākumus, gan ieviest jaunu, pieejamāku kreditēšanas sistēmu. Ja kredītu dzēšanu būs iespējams atsākt, IZM pārskatīs nosacījumus un kritērijus kredītu atlikumu dzēšanai konkrētās jomās un amatu kategorijās, piedāvājot jauno koncepciju arī dzēšanas jomā.