Mainīsies valsts nodevu aprēķināšanas kārtība civilprocesā

Valdība 12. novembrī atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Civilprocesa likumā, kas paredz atvieglot valsts nodevu aprēķināšanas kārtību, kā arī pilnveidot piespiedu izpildīšanas brīdinājuma kārtības procedūru. Izmaiņu mērķis ir veicināt iedzīvotāju un uzņēmumu piekļuvi tiesu sistēmai, stiprinot taisnīgumu un tiesiskumu.

Likumprojekts paredz pilnībā atteikties no patlaban spēkā esošā sarežģītā valsts nodevu aprēķina procentuālā izteiksmē un turpmāk visas valsts nodevas noteikt fiksētā veidā. Tādējādi tiks atvieglota valsts nodevu aprēķināšanas kārtība gan privātpersonām, gan tiesām. Izmaiņas paredz samazināt  valsts nodevas apmēru mazākas vērtības prasībām līdz 7 500 eiro un  noteikt maksimālo valsts nodevas apmēru jeb valsts nodevas "griestus" - 25 000 eiro apmērā.  Valsts nodevu apmēri būs skatāmo Civilprocesa likuma 3. pielikumā. Tā, piemēram, par par prasījumu, kas novērtējams naudas summā līdz 1 000 eiro, valsts nodeva būtu 80 eiro; no 1 001 eiro līdz 1 500 eiro - 150 eiro utt. Lai mazinātu šo grozījumu fiskālo ietekmi uz budžetu, valsts nodevas apmērs palielināsies prasībās no 40 001 eiro.

Kā norādīts likumprojekta anotācijā, par prasībām, kam nav mantiska rakstura nodeva pacelta no 70 eiro uz 300 eiro. Šajā kategorijā iekļautas arī iepriekš atsevišķi izdalītās prasības par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem un aizsardzību, pieteikumi lietās par komercnoslēpuma aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu kā arī pieteikumi lietās, par kurām strīds izskatīts Rūpnieciskā īpašuma Apelācijas padomē, un prasības lietās par kapitālsabiedrību dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem (30.⁴ nodaļa), kā arī prasība par šķīrējtiesas līguma atzīšanu par spēkā neesošu. 

Vienlaikus izmaiņas paredz arī daļēju ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu iekļaušanu valsts nodevā, kas vienkāršos tiesas izdevumu aprēķināšanu un piedziņu. Tiesai vairs nebūs katrā lietā atsevišķi jārēķina un ar spriedumu valsts labā jāpiedzen ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, jo tie jau būs iekļauti valsts nodevā un piedzenami par labu uzvarējušai pusei. Līdz ar to parādniekam netiks ierosināta vēl viena izpildu lieta par izdevumu piedziņu valsts labā, ja viņš sprieduma labprātīgas izpildes termiņā nebūs samaksājis ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus. 

Likumprojektā vienlaikus paredzēts būtiski uzlabot saistību piespiedu izpildīšanas brīdinājuma kārtībā procedūru. Kreditoriem tiks nodrošināta ātrāka, vienkāršāka un arī lētāka iespēja piedzīt parādus, par kuriem nav strīdu.

Turpmāk brīdinājums tiks nosūtīts uz oficiālo elektronisko adresi, vai, ja tas nav iespējams, – ierakstītā pasta sūtījumā uz juridisko adresi (juridiskai personai) vai deklarēto dzīvesvietas adresi (fiziskai personai). Sūtījuma neizņemšana nebūs šķērslis piemērot brīdinājuma kārtību. Paredzams, ka izmaiņu rezultātā mazināsies prasības kārtībā izskatāmo lietu skaits, kur uz tiesas sēdēm neierodas lietas dalībnieki, jo, piemērojot saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā, kreditoram nebūs jāceļ prasība tiesā vispārējā kārtībā un tiesām būs iespēja novirzīt savus resursus strīdīgu civillietu izskatīšanai. Tālab arī parādniekam mazināsies negatīvās sekas, jo nepieaugs parāda apmērs, kas ir neizbēgami, ja tiesā tiek celta prasība pēc tam, kad parādu nav izdevies atgūt brīdinājuma kārtībā. 

Likumprojektā ietvertas arī tiesību normas, kas vienlaikus izpilda Satversmes tiesas 2022. gada 23. februāra spriedumu lietā Nr. 2021-22-01, kas paredz privāto tiesību juridiskai personai tiesības lūgt atbrīvojumu no tiesas izdevumu un drošības naudas samaksas, kā arī tiesas izdevumu samaksas atlikšanu.

Tāpat ar šiem grozījumiem nodrošinātas lietas dalībniekiem tiesības vērsties tiesā civilprocesuālā kārtībā par visiem Rūpnieciskā īpašuma Apelācijas padomes lēmumiem, tādējādi aptverot visus lēmumus, kuri ir pieņemti Patentu valdē pirmsreģistrācijas un pēcreģistrācijas procedūrā.

Likumprojekts paredz arī noteikt Ekonomisko lietu tiesas piekritību lietās par prasībām par Digitālo tirgu akta pārkāpumiem, kā arī gadījumus, kad tiesvedība tiek apturēta, un apturēšanas termiņus; paplašināts likuma 30.⁶ nodaļas tvērums, attiecinot to arī uz prasībām par Digitālo tirgu akta pārkāpumiem.

• Ieturējumi no parādnieka darba samaksas, sākot no 1. oktobra
• Strīdā ar pašvaldību iespējamas situācijas, kuras jārisina civilprocesuālā, ne administratīvā kārtībā
• Ko maina jaunie Šķīrējtiesu likuma grozījumi?