0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

NODOKĻIVSAOIMinimālo obligāto iemaksu sāga - kas radījis pirmos pārpratumus? Video no "Bilances" konferences

Minimālo obligāto iemaksu sāga – kas radījis pirmos pārpratumus? Video no “Bilances” konferences

Ikars Kubliņš, BilancePLZ

Vita Cinīte un Anita Jakseboga no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras žurnāla "Bilance" konferencē 13. janvārī uzstājās ar prezentāciju par aktualitātēm sociālās apdrošināšanas jomā, jo īpaši - konstatētajām problēmsituācijām saistībā ar minimālo obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksu ieviešanu. No 1. janvāra mainījies obligāto un brīvprātīgo iemaksu objekta maksimālais apmērs, kas iepriekšējo 62 800 eiro vietā sasniedzis 78 100 eiro gadā (tas noteikts 2022., 2023. un 2024. gadam). Arī šogad pašnodarbinātajiem, kuri prognozē, ka ienākumi nesasniegs minimālo algu, ir tiesības iesniegt VID apliecinājumu līdz ceturksnim sekojošā mēneša 17. datumam vai vienlaikus ar saimnieciskās darbības reģistrēšanu par…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī*

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

Abonēt

*Abonements tiek atjaunots automātiski, līdz izvēlaties to pārtraukt
 Esi BilancePLZ abonents?
Pieslēgties

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Foto: A. Siliņš

Vita Cinīte un Anita Jakseboga no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras žurnāla "Bilance" konferencē 13. janvārī uzstājās ar prezentāciju par aktualitātēm sociālās apdrošināšanas jomā, jo īpaši - konstatētajām problēmsituācijām saistībā ar minimālo obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksu ieviešanu.

No 1. janvāra mainījies obligāto un brīvprātīgo iemaksu objekta maksimālais apmērs, kas iepriekšējo 62 800 eiro vietā sasniedzis 78 100 eiro gadā (tas noteikts 2022., 2023. un 2024. gadam).

Arī šogad pašnodarbinātajiem, kuri prognozē, ka ienākumi nesasniegs minimālo algu, ir tiesības iesniegt VID apliecinājumu līdz ceturksnim sekojošā mēneša 17. datumam vai vienlaikus ar saimnieciskās darbības reģistrēšanu par nākamā ceturkšņa plānotajiem ienākumiem (par 1. ceturksni līdz 17.janvārim, par 2. ceturksni līdz 17.aprīlim utt.) vai 15 dienu laikā pēc darba ņēmēja statusa zaudēšanas (gadījumos, kad pašnodarbinātais vienlaikus ir bijis arī darba ņēmējs). Tādā gadījumā pašnodarbinātajam nav jāmaksā papildus 10% pensiju apdrošināšanai no starpības līdz minimālajai algai.

Mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) apmērs šogad nemainās, bet no jaunā gada visi SIA zaudējuši tiesības maksāt MUN. Tāpat kā pašnodarbinātajam, arī MUN ir tiesības iesniegt VID apliecinājumu, ka apgrozījums nesasniegs minimālo algu un nemaksāt  papildus 10% pensiju apdrošināšanai no ienākumu starpības līdz minimālajai algai.

Jaunums šogad ir tas, ka pašnodarbinātie lauksaimnieki un autoratlīdzības saņēmēji 10% VSAOI pensiju apdrošināšanai varēs maksāt vienreiz gadā, nevis katru ceturksni kā pārējie pašnodarbinātie. Reizi gadā varēs maksāt to VSAOI daļu (10 %), kas paredzēta tikai pensiju apdrošināšanai, bet, ja ienākumi kādā ceturkšņa mēnesī sasniedz 500 eiro, VSAOI 31,07% būs jāmaksā reizi ceturksnī, kā tas noteikts pašnodarbinātajiem. Ņemot vērā jauno kārtību par 10% VSAOI maksāšanu reizi gadā, pašnodarbinātajam lauksaimniekam un autoratlīdzības saņēmējam par taksācijas gadu būs pienākums iesniegt VID ziņojumu par obligāto iemaksu objektu un obligātajām iemaksā līdz nākamā gada 17. janvārim, aizpildot 4.ceturkšņa ziņojumu par obligāto iemaksu objektu un obligātajām iemaksām. VSAOI 10% apmērā pensiju apdrošināšanai par gadu jāveic līdz nākamā gada 23.janvārim (tās neveido personas fondēto pensijas kapitālu).

“Tas nu ir noticis - obligātās minimālās obligātās iemaksas par 2021. gada 3. ceturksni ir aprēķinātas 2021. gada 20. decembrī,” uzstāšanās sākumā paziņoja A. Jakseboga. VSAA gan neaprēķinās minimālās iemaksas par tiem mēnešiem, kuros ir noteikta ārkārtējā situācija valstī (2021.gada oktobris, novembris, decembris un 2022. gada janvāris un februāris).

“Vai iemaksas tiks aprēķinātas par martu vēl nav skaidri zināms, bet ir doma, ka iemaksas varētu neaprēķināt par visu šāgada pirmo ceturksni,” atklāja A. Jakseboga. Tāpat minimālās iemaksas netiks aprēķinātas arī par tām kalendāra dienām, kurās darbinieks atrodas dīkstāvē, kas radusies darbinieka vainas dēļ vai darba ņēmējs ir atstādināts no darba bez darba algas saglabāšanas - tam pat ieviesti jauni ziņu kodi (53 un 54), ko darba devējs līdz 16. janvārim par darbiniekiem varēja iesniegt par periodu no 2021. gada 1. jūlija līdz 17. decembrim.

VSAA veikto minimālo obligāto iemaksu aprēķinu darba devējs un pašnodarbinātais var apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu VSAA direktoram mēneša laikā no dienas, kad informācija nosūtīta elektroniskās deklarēšanas sistēmā (VID EDS). Savukārt VSAA direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā mēneša laikā no direktora lēmuma spēkā stāšanās dienas.

Kopumā minimālās iemaksas tikušas aprēķinātas 21 583 darba devējiem. VSAA statistika liecina, ka pusei no tiem piemaksājamā summa bijusi līdz 99,99 eiro, vēl 41% - no 100 līdz 399,99 eiro, un desmitajai daļai - vairāk (maksimāli līdz 511,35 eiro). Savukārt pašnodarbinātajiem (iemaksas kopumā aprēķinātas mazāk nekā 2000 pašnodarbinātajiem) 56% jāpiemaksā līdz 49,99 eiro, 28% - līdz 99,99 eiro un atlikušajiem 16% - no 100 līdz 149,99 eiro.

Pēc tam, kad darba devēji un pašnodarbinātie saņēma informāciju par aprēķinātajām minimālajām iemaksām, VSAA esot saņēmusi daudz darba devēju iesniegumus (reizēm 20-30 dienā) un esot izkristalizējušās pirmās neprecizitātes darba devēju sniegtajā informācijā par saviem darbiniekiem.

Piemēram, atvaļinājuma nauda tiek deklarēta tikai vienā mēnesī, lai gan atvaļinājums ir bijis, piemēram, no 15. jūnija līdz 15. jūlijam. “Atvaļinājuma nauda deklarēta par jūniju, līdz ar to par jūlija pirmajām 15 dienām, kad cilvēks faktiski bija atvaļinājumā, viņam ir aprēķinātas minimālās iemaksas. Katrā mēnesī aprēķinātā atvaļinājuma naudas daļa ir jāiekļauj attiecīgā mēneša darba devēja ziņojumā, tad šādi nepatīkami pārsteigumi nebūs,” skaidroja A. Jakseboga.

Savukārt gadījumos, kad sociālās iemaksas aprēķinātas par darbiniekiem, ar kuriem noslēgts darba līgums, bet kuri darbā nevienu dienu neesot ieradušies, darba devējam ir tiesības iesniegt VID ziņu kodu “26”, kas nozīmē, ka darbinieks tiek atbrīvots no darba ar pieņemšanas dienu. Arī šādā situācijā minimālās iemaksas darba devējam nebūšot jāmaksā - pat ne par vienu dienu.

Tāpat darba devējam ir tiesības iesniegt ziņas VID par piešķirtajiem bezalgas atvaļinājumiem (kā arī atstādināšanu no darba, dīkstāvi) - VSAA saņemot iesniegumus, kam pievienots rīkojums par to, ka darbinieks bijis bezalgas atvaļinājumā, taču ar to nepietiek, ja šīs ziņas nav iesniegtas VID. “VSAA visus aprēķinus veic, pamatojoties uz informāciju, kas tiek saņemta no VID,” uzsvēra A. Jakseboga.

“Esam konstatējuši kļūdas arī mūsu pusē, bet programmētāji strādā pie tā, lai tās izlabotu un aprēķinātās minimālās iemaksas tiktu labotas,” atzina A. Jakseboga. Viena no šādām kļūdām esot saistīta ar situāciju, kad darbinieks mācās citā valstī. Šādā gadījumā darbiniekam pašam jāiesniedz izziņa VSAA no mācību iestādes. Tāpat ir situācijas, kad nodokļu maksātāji nodokļu grāmatiņā nav savlaicīgi reģistrējuši apgādībā esošus bērnus un bērnus ar invaliditāti.

VSAA cer, ka darba devējiem, kuriem netaisnīgi aprēķinātas minimālās iemaksas, kļūdas tiks izlabotas un par to tiks paziņots līdz 23. martam, lai šīs iemaksas nebūtu jāmaksā. Taču gadījumos, ja darba devējs ir izmainījis informāciju par saviem darbiniekiem VID, pārrēķins var tikt veikts pēc 23. marta, taču kā samaksas termiņš ir noteikts 23. marts. “Tātad, lai darba devējiem netiktu piemērotas soda naudas, būtu ieteicams šīs iemaksu summas samaksāt - pēc tam, pārrēķina gadījumā tās tiks atgrieztas,” solīja A. Jakseboga.

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: