0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

VISI RAKSTINākamā gada valsts budžeta likumprojekts Saeimā tiks iesniegts 1.oktobrī

Nākamā gada valsts budžeta likumprojekts Saeimā tiks iesniegts 1.oktobrī

Finanšu ministrs Andris Vilks nākamā gada valsts budžeta likumprojektu Saeimā iesniegs šā gada 1.oktobrī, informē Finanšu ministrija. Šobrīd ir precizēti aprēķini jaunajām politikas iniciatīvām (JPI), kuru izdevumu kopējais apmērs ir 170 919 197 latu. To veido papildu piešķirtie finanšu līdzekļi nozaru ministrijām, valsts neatkarīgajām institūcijām, horizontālajiem pasākumiem visām valsts pārvaldes iestādēm, kā arī valdības iepriekš pieņemtie lēmumi par papildu finansējuma piešķiršanu nākamajā gadā, piemēram, minimālās algas palielināšana līdz 225 latiem. Svarīgi paskaidrot, ka daļa no valsts budžeta papildu izdevumiem rada arī papildu ieņēmumus, tādējādi neto ietekme uz fiskālo telpu ir mazāka, nekā, piemēram, elektroenerģijas lietotāju atbalsta fonda izveide un subsidētās…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Finanšu ministrs Andris Vilks nākamā gada valsts budžeta likumprojektu Saeimā iesniegs šā gada 1.oktobrī, informē Finanšu ministrija. Šobrīd ir precizēti aprēķini jaunajām politikas iniciatīvām (JPI), kuru izdevumu kopējais apmērs ir 170 919 197 latu. To veido papildu piešķirtie finanšu līdzekļi nozaru ministrijām, valsts neatkarīgajām institūcijām, horizontālajiem pasākumiem visām valsts pārvaldes iestādēm, kā arī valdības iepriekš pieņemtie lēmumi par papildu finansējuma piešķiršanu nākamajā gadā, piemēram, minimālās algas palielināšana līdz 225 latiem. Svarīgi paskaidrot, ka daļa no valsts budžeta papildu izdevumiem rada arī papildu ieņēmumus, tādējādi neto ietekme uz fiskālo telpu ir mazāka, nekā, piemēram, elektroenerģijas lietotāju atbalsta fonda izveide un subsidētās enerģijas nodokļa ieviešana, kā arī minimālās algas celšana. "Galvenā valsts finanšu dokumenta apstiprināšana raksturo valsts spēju sekmīgi vadīt publiskās finanses. Izvērtējot un aprēķinot visu ministriju, iestāžu un pasākumu nepieciešamo finansējumu nākamajam gadam un saskaņā ar fiskālās politikas būtību, ir paveikts vērienīgs darbs, taču jāpatur prātā, ka līdz 1.oktobrim, kā arī pēc tam ne mazāk atbildīgi uzdevumi vēl gaidāmi. Ļoti būtiski, ka ar nākamo gadu valdība kopā ar sadarbības un sociālajiem partneriem panāca vienošanos samazināt darbaspēka nodokļus, tādējādi nodrošinot nozīmīgu atbalstu ģimenēm ar bērniem un mazinot ienākumu nevienlīdzību sabiedrībā", norāda finanšu ministrs Andris Vilks. Ekonomikas ministrijai paredzēts piešķirt 28 miljoni latu elektroenerģijas ražošanas atbalsta fonda izveidei, Reemigrācijas atbalsta pasākumu īstenošanai - biznesa saiknes veidošanai un uzturēšanai ar ārvalstīs dzīvojošajiem diasporas pārstāvjiem, Ekonomikas ministrijas ekspertu dalībai OECD instrumentos un pasākumos, ēku energoefektivitātes uzlabošanai, eiro ieviešanas, kā arī citiem pasākumiem. Latvijas prezidentūrai ES Padomē nepieciešamo jauno funkcionālo un drošības prasību ieviešana Ārlietu dienesta informācijas sistēmu tehniskajā nodrošinājumā, kā arī Latvijas vēstniecības Indijā atvēršana un darbības nodrošināšana un citi pasākumi ir Ārlietu ministrijas atbalstāmie pasākumi, kas 2014. gadā izmaksās 4,4 miljonus latus. Izglītības un zinātnes ministrijai paredzēts piešķirt 6,7 miljonus latu zinātnes bāzes finansējumam, pedagogu darba samaksas nodrošināšanai, atbalsta palielināšana profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu īstenošanai, minimālās darba algas paaugstināšana sistēmā strādājošajiem un citiem pasākumiem. Kultūras ministrijai plānots atvēlēt 12,3 miljonus latu kultūras telpas attīstībai, starptautiskajai sadarbībai, Latvijas nacionālās bibliotēkas uzturēšanai, kapitālsabiedrību dotācijām, atlīdzības palielināšanai kultūras iestādēs strādājošajiem un citiem pasākumiem. 4,4 miljonu latu finansējumu piešķirs pašvaldību mērķdotācijām. To paredzēts izlietot papildu finansējumam pedagogiem, kā arī vispārējās un profesionālās izglītības pedagogu motivācijas, atalgojuma un profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas sistēmas sasaistes programmas izveidošanai. Līdzekļi tiks atvēlēti arī mācību priekšmeta "Svešvaloda" apguvei no 1. klases un mēneša darba algas izlīdzināšanai no 2014. gada 1.janvāra. Autoceļu sakārtošanas programmas 2014.-2020. gadam īstenošanai, dotācijai zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem, dotācijas zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem un citiem Satiksmes ministrijas pasākumiem plānots piešķirt 26,4 miljonus latu. 28,5 miljoni latu paredzēti Veselības ministrijai, lai paaugstinātu ārstniecības personu darba samaksu, nodrošinātu ambulatorajai ārstniecībai paredzēto zāļu iegādes izdevumu kompensāciju un centralizētu medikamentu iegādi, samazinātu ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu gaidīšanas rindas, paaugstinātu minimālo darba algu sistēmā strādājošajiem un īstenotu citus pasākumus. Ministru kabinetam nākamajā gadā plānots piešķirt 575,9 tūkstošus latu vienota tiesību aktu projekta izstrādes un saskaņošanas portāla izveidei, mūsdienīgas un plānotas līdzdalības un komunikācijas nodrošināšanai par iedzīvotājiem aktuāliem valdības lēmumiem, kā arī uz klientu orientēta kultūras veicināšanai valsts pārvaldē, kā arī citām vajadzībām. Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku brigādes mehanizācijai, NATO izcilības centram stratēģiskās komunikācijas jautājumos, gaisa telpas novērošanas sistēmas uzstādīšanai un citiem Aizsardzības ministrijas pasākumiem paredzēts atvēlēt 11 miljonus latu. Finanšu ministrijai plānots piešķirt 10,8 miljonus latu, nodrošinot fiskālās disciplīnas uzraudzību un finanšu sektora stabilitāti un politiku, nodrošinot Tiešsaistes azartspēļu uzraudzību un kontroli atbilstoši Eiropas Komisijas prasībām, kā arī papildu finansējums Valsts ieņēmumu dienestam (VID), lai efektīvāk un rezultatīvāk nodrošinātu ēnu ekonomikas apkarošanu valstī. Tāpat, lai samazinātu administratīvo slogu VID klientiem, paredzēts pilnveidot e-pakalpojumu kvalitāti. Uz vienlīdzīgiem principiem balstītas atlīdzības nodrošināšanai iekšlietu sistēmā strādājošajiem, Speciālo ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu iegādei, veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības paaugstināšanai amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, minimālās darba algas paaugstināšana sistēmā strādājošajiem un citiem Iekšlietu ministrijas pasākumiem paredzēts atvēlēt 9,7 miljonus latu. Zemkopības ministrijai (ZM) plānots atvēlēt 2,8 miljonus latu, lai ieviestu ES Kopējās lauksaimniecības politikas reformu un nodrošinātu ZM un tās padotībā esošo iestāžu uz klientu orientētās pakalpojumu sistēmas attīstību 2014. - 2020. gadā, valsts uzraudzības stiprināšanai pārtikas aprites un veterinārajā jomā, kā arī īstenotu citas prioritātes. Labklājības ministrijai paredzēts atvēlēt 9,4 miljonus latu valsts atbalsta palielināšanai personām ar invaliditāti, asistenta pakalpojuma nodrošināšanai pašvaldībās un neatliekamo pasākumu nodrošināšanai valsts sociālās aprūpes centros personām ar smagiem garīga rakstura traucējumiem, kā arī minimālās darba algas paaugstināšana sistēmā strādājošajiem. 7,3 miljonu latu finansējums paredzēts Tieslietu ministrijai, lai īstenotu notiesātās personas resocializācijas procesu, nodrošinātu valsts nodrošināto juridisko palīdzību likumos noteiktajos gadījumos, paaugstinātu minimālo darba algu sistēmā strādājošajiem, nodrošinātu Satversmes aizsardzību un citas prioritātes. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai paredzēts 3,4 miljonu latu finansējums principa "Nauda atgriežas dabā" realizēšanai, Dabas aizsardzības pārvaldes budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem daļas palielināšanai par pašu ieņēmumu daļas no koku ciršanas samazināšanas apjomu, Valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizatoriskā modeļa ieviešanai un citiem pasākumiem. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam piešķirs 284 tūkstoši latu, Tiesībsarga birojam - 78 tūkstoši, savukārt Sabiedrības integrācijas fonds saņems 130 tūkstošus latu. 729,7 tūkstošus latu apmēru piešķirs Valsts kontroles darba optimizēšanai, Pārresoru koordinācijas centrs saņems 58,6 tūkstošus latu un Augstākā tiesa - 205 tūkstošus latu. 160,9 tūkstošu latu finansējums tiks piešķirts Satversmes tiesai, Prokuratūra saņems 1,2 miljonus latu, savukārt Centrālā vēlēšanu komisija - 1,7 tūkstošus latu. Centrālajai zemes komisijai un Radio un televīzija saņems finansējumu attiecīgi - 15,9 tūkstošu latu un 1,7 miljonu latu apmērā. 5.septembrī finanšu ministrs Andris Vilks nākamā gada valsts budžeta aktualitātes pārrunāja ar valsts prezidentu Andris Bērziņu. Skatīt:  170,9 miljonu latu papildu izdevumi nākamā gada budžetā Pilns atbalstāmo JPI saraksts, kā arī papildu izdevumu ministrijām, valsts neatkarīgajām iestādēm un horizontālajiem pasākumiem attēlojums infografikā: