Esam namu apsaimniekošanas uzņēmums SIA «A», PVN maksātājs. Iedzīvotāji nolēma mājai veikt fasādes renovāciju, un SIA «A» rēķinā iedzīvotājiem klāt uzrādīja — uzkrājums remontdarbiem, piemēram, summa 1000 eiro bez PVN. Darbu veicēja SIA «B» apsaimniekotājiem izrakstīja rēķinu — reverso PVN. Mēs esam starpnieki. Vai mums PVN deklarācijā ir jāuzrāda šis darījums ar SIA «B»? Vai ir pareizi, ka iedzīvotājiem izrakstām rēķinā summu bez PVN? Kā pareizi grāmatvedībā uzrādīt starpnieka darījumus (siltums, elektroenerģija u.c.),un vai PVN deklarācijā tie arī ir jāliek?

Atbilde

Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma (turpmāk — PVN likums) 1. pantu starpnieks ir nodokļa maksātājs, kurš piedalās pakalpojumu sniegšanā vai preču piegādē, nekļūstot par šo preču īpašnieku vai faktisko pakalpojumu sniedzēju, lai īstenotu citu personu intereses pakalpojumu sniegšanas vai preču piegādes darījumos. Starpnieks izraksta nodokļa rēķinu un saņem atlīdzību tikai par savu sniegto starpniecības pakalpojumu.

Savukārt PVN likuma 6. panta 3. daļa noteikts, ka gadījumā, ja nodokļa maksātājs, kas darbojas savā vārdā, bet kādas citas personas interesēs, ir iesaistīts pakalpojumu sniegšanā, uzskata, ka nodokļa maksātājs pats saņēmis un sniedzis šos pakalpojumus. Saskaņā ar PVN likuma 35. pantu šajā gadījumā pakalpojuma vērtībā ietilps visas izmaksas, kā arī visi saskaņā ar normatīvajiem aktiem par šā pakalpojuma sniegšanu maksājamie nodokļi, nodevas un citi obligātie maksājumi, izņemot pievienotās vērtības nodokli.

Tādējādi, ja nekustamā īpašuma pārvaldīšanas procesā puses vienojas, ka apsaimniekotājs darbosies kā starpnieks starp faktiskajiem preču piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem un patērētājiem, apsaimniekotājs, kas ir reģistrēts nodokļa maksātājs, piemēro PVN tikai atlīdzībai par sniegto starpniecības un paša apsaimniekotāja sniegtajiem apsaimniekošanas pakalpojumiem. Šajā gadījumā apsaimniekotāja ieņēmumi ir tikai atlīdzība par sniegto starpniecības un apsaimniekošanas pakalpojumu, kas arī ir jānorāda PVN deklarācijā. Attiecīgi apsaimniekotājam ir tiesības uz priekšnodokli tikai par tādām preču un pakalpojumu iegādēm, kas saistīti ar šiem pakalpojumiem, bet nav tiesību atskaitīt kā priekšnodokli to PVN summu, kas norādīta komunālo pakalpojumu sniedzēju (piemēram, siltuma, elektroenerģijas u.tml.) PVN rēķinos. 

Tas, vai konkrētajā gadījumā namu apsaimniekotājs ir uzskatāms par starpnieku, ir atkarīgs no konkrētā namu apsaimniekošanas līguma satura. Ja namu apsaimniekotājs ir uzskatāms par starpnieku, namu apsaimniekotāja PVN deklarācijā, kā minēts iepriekš, jādeklarē tikai paša apsaimniekotāja sniegtie pakalpojumi, bet nebūtu jādeklarē atlīdzība par siltuma, elektroenerģijas u.tml. darījumiem).

Lai klienti, kas ir reģistrēti kā PVN maksātāji, varētu realizēt savas tiesības atskaitīt priekšnodokli par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, PVN likuma 92. panta 3.¹ daļā noteikta kārtība, kādā namu apsaimniekotājs, ja tas PVN likuma izpratnē darbojas kā starpnieks, izsniedz rēķinus.

Atbilstoši šai normai reģistrētam nodokļa maksātājam kā priekšnodokli no valsts budžetā maksājamās nodokļa summas ir tiesības atskaitīt nodokļa summu, kas norādīta tādā rēķinā par ūdens, siltumenerģijas, elektroenerģijas vai gāzes piegādi vai par kanalizācijas vai sadzīves atkritumu izvešanas pakalpojumiem:

1. kuru izraksta persona, kas nodrošina ēku pārvaldīšanu un kas, darbojoties kā starpnieks starp faktisko šo preču piegādātāju vai pakalpojumu sniedzēju un šo preču un pakalpojumu saņēmēju, no šo preču vai pakalpojumu saņēmēja saņem atlīdzību par precēm un pakalpojumiem un nodokli, kurus pilnā apmērā pārskaita faktiskajam preču piegādātājam vai pakalpojumu sniedzējam;
2. kurā atsevišķi norādīts faktiskā preču piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja nosaukums, reģistrācijas numurs Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, rēķina datums un numurs, preču vai pakalpojumu vērtība un nodokļa summa. 

Par remonta uzkrājumiem

Valsts ieņēmumu dienests (VID) metodiskajā materiālā "Par izmaiņām pievienotās vērtības nodokļa piemērošanā dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumiem no 2016. gada 1. jūlija" ir sniedzis skaidrojumu par namu apsaimniekošanas pakalpojumiem.

Atbilstoši skaidrojumam mājas pārvaldniekam, kurš ir reģistrēts PVN maksātājs, ir pienākums par savā vārdā sniegtajiem dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojumiem izrak≠stīt nodokļa rēķinu iedzīvotājiem savā vārdā, piemērojot PVN 21% apmērā. Vienlaikus mājas pārvaldniekam ir tiesības samazināt valsts budžetā maksājamo PVN par atskaitāmā priekšnodokļa daļu, kas ir saistīta ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojumu nodrošināšanu. Mājas pārvaldnieks, kurš ir reģistrēts PVN maksātājs, par pakalpojumiem, kuros tas darbojas kā starpnieks starp faktiskajiem preču piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem un patērētājiem (iedzīvotājiem vai juridiskām personām), izraksta nodokļa rēķinu savā vārdā, piemērojot 21% nodokļa likmi, tikai par savu sniegto starpniecības (kasiera) pakalpojumu (ja tam ir noteikta atlīdzība). Starpnieka izrakstītajā rēķinā ir jānorāda precīza informācija par citu nodokļa maksātāju sniegtajiem pakalpojumiem (piemēram, kanalizācijas vai sadzīves atkritumu izvešanu) un piegādātajām precēm (piemēram, ūdens, siltumenerģijas piegādi), kas saistīti ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu.

Saskaņā ar šo metodisko materiālu gadījumā, ja iemaksas uzkrājumu remonta fondā tiek veiktas atsevišķi, t.i., tās nav iekļautas ikmēneša maksājumos par dzīvojamās mājas (dzīvokļa) pārvaldīšanu saskaņā ar noslēgtiem līgumiem starp mājas pārvaldnieku un iedzīvotājiem, PVN piemērošana ir atkarīga no tā, kā mājas pārvaldnieks slēdz līgumus un darbojas saistībā ar pakalpojumiem, par kuriem norēķināšanās notiks, izmantojot uzkrātās iemaksas remonta fondā. Ja mājas pārvaldnieks remonta pakalpojumus sniegs pats vai daļēji pats un daļēji, piesaistot citus uzņēmumus, un savā vārdā noslēgs līgumus ar remonta pakalpojumu sniedzējiem, kas ir reģistrēti pievienotās vērtības nodokļa maksātāji, mājas pārvaldnieks PVN likuma izpratnē būs uzskatāms par remonta pakalpojumu sniedzēju, kam savā vārdā jāizraksta nodokļa rēķins iedzīvotājiem. Šādā gadījumā iemaksas uzkrājumu remonta fondā ir apliekamas ar pievienotās vērtības nodokļa 21% likmi kā avansa maksājumi par mājas pārvaldnieka nākotnē sniedzamiem remonta pakalpojumiem. 

Savukārt, ja mājas pārvaldnieks remonta pakalpojumus pats nesniegs, bet saskaņā ar noslēgtiem līgumiem starp mājas pārvaldnieku un iedzīvotājiem dzīvokļu īpašnieku kopības vārdā pirks tos no citiem uzņēmumiem, kas ir reģistrēti pievienotās vērtības nodokļa maksātāji, šādā situācijā mājas pārvaldnieks attiecībā uz remonta pakalpojumu sniegšanu darbosies kā starpnieks un netiks uzskatīts par remonta pakalpojumu sniedzēju dzīvokļu īpašniekiem. Mājas pārvaldniekam, saņemot nodokļa rēķinus no citiem reģistrētiem PVN maksātājiem, kopējā summa (ar PVN) būs jāsadala dzīvokļu īpašniekiem, nosūtot kompensācijas rēķinus. Šādā gadījumā maksājumiem mājas uzkrājumu remonta fondā PVN nav piemērojams.

VID ir publicējis vēl vienu informatīvo materiālu "Jautājumi un atbildes par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu nekustamā īpašuma pārvaldīšanas pakalpojumiem", kurā apkopotas vienpadsmit atbildes uz dažādām situācijām, ar kurām praksē saskaras namu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzēji, it īpaši attiecībā uz remonta uzkrājumiem. 

Piemēram, ja mājas pārvaldnieks pārvaldīšanas pakalpojumu sastāvā iekļauj līdzekļus remontdarbiem, kas tiks segti no iedzīvotāju ikmēneša maksājumiem par dzīvojamā mājas (dzīvokļa) pārvaldīšanu, tie VID ieskatā ir kvalificējami kā daļa no pārvaldīšanas pakalpojumu maksas, kurai PVN ir piemērojams vispārīgā kārtībā, t.i., piemērojot nodokļa 21% likmi (materiāla 3. piemērs). 

Savukārt gadījumā, ja iemaksas uzkrājumiem mājas remonta fondā tiek veiktas atsevišķi un nav iekļautas pārvaldīšanas maksā un plānotos remontdarbus saskaņā ar noslēgtiem līgumiem starp mājas pārvaldnieku un iedzīvotājiem sniegs citi reģistrēti PVN maksātāji, kā arī līgumus mājas pārvaldnieks slēgs dzīvokļu īpašnieku kopības vārdā, šādā situācijā mājas pārvaldnieks attiecībā uz remonta pakalpojumu sniegšanu darbosies kā starpnieks un netiks uzskatīts par remonta pakalpojumu sniedzēju dzīvokļu īpašniekiem. Mājas pārvaldniekam, saņemot PVN rēķinus no citiem reģistrētiem PVN maksātājiem, remonta pakalpojumu kopējā summa būs jāsadala starp dzīvokļu īpašniekiem, nosūtot kompensācijas rēķinus (informatīvā materiāla 7. piemērs). 

Publicēts žurnāla “Bilance” 2020. gada oktobra (466.) numurā