Jautājums: Vai, aprēķinot atvaļinājuma naudu par mēneša daļu, izmaksātajai summai būtu jāpiemēro neapliekamais minimums?

Darbiniekam piešķirts atvaļinājums aprīlī uz divām kalendāra nedēļām un pirms atvaļinājuma izmaksāta gan atvaļinājuma nauda, gan alga par nostrādāto laiku. Pēc atvaļinājuma darbiniekam aprīlī vēl ir jānostrādā dažas dienas. Vai būtu pareizi, ka neapliekamais minimums par aprīli tiks piemērots, veicot gala aprēķinu, mēnesim beidzoties, nevis katrā atsevišķā aprēķinā (proporcionāli kalendāra dienām)?

Atbildi sagatavojusi MAIJA GREBENKO, žurnāla BILANCE redaktore 

Sakarā ar to, ka neeksistē ne Ministru kabineta noteikumi, ne metodiskais materiāls, kas skaidrotu šo vai līdzīgus jautājumus, varam izteikt tikai viedokli.

Parasti ir tā, ka grāmatveži vairāk uztraucas par firmas (par saimnieka) naudu nekā par savējo. Par normu ir jāuzskata situācija, kad grāmatvedis veic aprēķinus pēc tam, kad ir saņemta nostrādātā laika tabele un neapliekamā minimuma (N_min) piemērošana ir pamatota (bez variantiem). Arī šādā gadījumā var sastapties ar darba laika uzskaites kļūdām un izrādīsies, ka jāveic pārrēķins. Tomēr atvaļinājuma gadījumā ir jāveic aprēķins par nākotni, kuras laikā viss kas var notikt. Biežāk sastopamās situācijas ir darbinieka slimība (A un/vai B lapa) vai darbinieks vienkārši neatgriežas darbā (īpaši tad, ja nodarbināts bez nodokļa grāmatiņas vai atvaļinājums piešķirts avansā).

Padomāsim, kāds izveidosies rezultāts, ja minimums tiks piemērots precīzi mēneša daļai, veicot atvaļinājuma un pirms tā esošā nostrādātā laika apmaksu?

Piemēram, darbiniekam atvaļinājuma laikā izsniegta B lapa, kurai VSAA arī piemēroja neapliekamo minimumu. Iznāk, ka darba devējs nepamatoti piemēroja N_min un tagad jāveic precizējumi. Ja darbinieks turpinās slimot ilgāku laiku, anulēt nepamatoti piemēroto minimumu būs iespējams tikai tad, kad tiks nopelnīta nākamā alga. Grāmatvedis var izvēlēties šādu ceļu, jo vienīgā vieta, kur atskaitēs tiek uzrādīts N_min, ir paziņojums par fiziskajām personām izmaksātajām summam, bet tur N_min ir uzrādīts kopsummā par gadu vai nodarbinātības periodu. Tādēļ nekas „nebūs redzams” arī tad, ja minimuma korekcija tiks piemērota nākamajos mēnešos. Mazliet sarežģītāk var būt, ja darbinieks slimos ilgstoši un nebūs iespējams veikt korekciju taksācijas gada laikā. Bet tāpēc ir VID kontrole.

Protams, var izlabot (precizēt) arī esošā mēneša aprēķinu. Šādā gadījumā uzskaitē figurēs darbinieka parāds, kas arī var būt segts ievērojami vēlāk.

Gadījumā, kad darbinieks neatgriežas no atvaļinājuma, kuru izmantoja, nenostrādājot gadu, par kuru tas piešķirts, viņš paliek parādā darba devējam (ar parāda atgūšanu parasti ir problēmas).

Kopsavilkums: pirmajā no minētajām situācijām, piemērojot N_min mēneša daļai, ienākuma nodoklis iznāk mazāks. Tādējādi anulēt nepamatotu N_min piemērošanu B lapas periodā un ieturēt adekvātu (lielāku) IIN summu būs grūtāk.

Arī otrajā situācijā, cenšoties samazināt darbinieka parādu par nenostrādātajā laikā gūto atvaļinājumu, būs gandrīz neiespējami.

Darba likuma 78. pants par darba devēja atprasījuma (no darbinieka) tiesībām neparedz darba devēja pienākumu gūt darbinieka piekrišanu pārmaksātās atvaļinājuma naudas ieturējuma veikšanai.

Beigās esam nonākuši pie secinājuma: darbiniekiem atlīdzība, likumā noteiktie atskaitījumi (VSAOI, minimums, atvieglojumi), nodokļi un pārskati tiek aprēķināti, ieturēti, iesniegti VID un izmaksāti par „taksācijas periodu”, kas ir kalendāra mēnesis. Aprēķinot atlīdzību par nākotnes periodu, protams, ir jāievēro likumos noteiktā kārtība, tomēr drošības un taisnīguma dēļ nebūtu ieteicams piemērot neapliekamo minimumu avansā. Jo, ja tiks ieturēts mazāks IIN, mēnesim beidzoties, tā atbilstošo summu atgūt būs sarežģīti.

Jebkurā gadījumā būtu ieteicams par šādiem gadījumiem pieņemt atbilstošu lēmumu un fiksēt „spēles noteikumus” savā grāmatvedības politikā.