Šajā rakstā skaidrota nemateriālo ieguldījumu uzskaite atbilstoši Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem, par kuru pārņemšanas lomu grāmatveža ikdienas darbā tiek runāts arvien vairāk visas Eiropas līmenī.

Saskaņā ar Starptautisko grāmatvedības standartu valdes izdotajām Finanšu pārskata sagatavošanas pamatnostādnēm aktīvi ir uzņēmuma kontrolē esoši resursi, no kuru izmantošanas uzņēmumam nākotnē sagaidāmi ekonomiski labumi.

Aktīvus iedala ilgtermiņa un īstermiņa aktīvos.

Aktīvus klasificē kā īstermiņa aktīvus, ja šos aktīvus:

1. paredz realizēt vai patērēt uzņēmuma pamatdarbības cikla laikā;
2. tur galvenokārt tirdzniecības nolūkiem;
3. paredz realizēt gada laikā no bilances datuma;
4. veido nauda vai tās ekvivalenti, kam ir neierobežotas lietošanas iespējas.

Pārējie aktīvi, kuriem iepriekšminētie kritēriji neizpildās, ir ilgtermiņa aktīvi. Pie ilgtermiņa aktīviem pieder arī nemateriālie ieguldījumi.

Nemateriālo ieguldījumu jēdziens un piemēri

Nemateriālos ieguldījumus definē kā identificējamus, nemonetārus aktīvus, kam nav materiālas jeb fiziskas formas. Nemateriālos ieguldījumus dēvē arī par nemateriāliem aktīviem.

Ir iespējams identificēt nemateriālo ieguldījumu objektu, ja tas ir nodalāms no citiem uzņēmuma aktīviem un saistībām, kā arī ja šis objekts balstās uz līgumā vai likumdošanā nostiprinātām tiesībām. Nemateriālo ieguldījumu objekts ir nodalāms, ja šo objektu iespējams pirkt, pārdot vai citādi nodot trešajām personām, licencēt vai iznomāt, nesaistot to ar pārējiem uzņēmuma aktīviem un saistībām.

Uzņēmuma nemateriālā vērtība ir nemateriālo ieguldījumu postenis, kas veidojas cita uzņēmuma iegādes rezultātā un raksturo visu to pārņemtā uzņēmuma nemateriālo vērtību objektu, kurus atsevišķi identificēt nav iespējams, kopumu. Ja viens uzņēmums iegādājas otru uzņēmumu par cenu, kas pārsniedz šī otrā uzņēmuma pašu kapitāla bilances vērtību, tad pirkuma cenas pārsniegumu pār iegādātā uzņēmuma pašu kapitāla bilances vērtību pirmais uzņēmums, cik tas iespējams, attiecina uz konkrētu iegādātā uzņēmuma aktīvu uzskaites vērtībām. Ja visu šo pārsnieguma summu nav iespējams pieskaitīt atsevišķu aktīvu uzskaites vērtībām, atlikušo neattiecināto summu uzrāda postenī „Uzņēmuma nemateriālā vērtība” nemateriālo ieguldījumu sastāvā. Šajā rakstā uzņēmuma nemateriālās vērtības veidošanās un uzskaite ir skaidrota saīsināti; pilnīgam uzņēmuma nemateriālās vērtības uzskaites izklāstam būtu jāveltī atsevišķs raksts.

Kā praksē sastopamu nemateriālo ieguldījumu piemērus var minēt zīmolus, patentus, autortiesības, koncesijas, franšīzes, piesārņojuma, dabas resursu ieguves, zvejas un citas kvotas, licences, datorprogrammas, video un audio ierakstus.

Aktīvi, kuriem nav fiziskas formas, bet kurus neatzīst par nemateriāliem ieguldījumiem, ir atliktā nodokļa aktīvi, finanšu aktīvi un nemateriāli aktīvi, kurus tur pārdošanai pamatdarbības cikla ietvaros un uzskaita krājumu sastāvā.

Praksē par nemateriāliem ieguldījumiem nereti uzskata arī aktīvus, kas satur gan materiālas, gan nemateriālas komponentes, bet kuru vērtību nosaka galvenokārt nemateriālās komponentes. Aktīvs, kas sastāv no materiālām un nemateriālām komponentēm, piemēram, ir CD disks ar audioierakstu. Lai arī tam ir materiāla forma, šo CD disku klasificē kā nemateriālo ieguldījumu, jo tā vērtība pamatā ir atkarīga no nemateriālā elementa - audioieraksta - vērtības.

SFPS, kas regulē nemateriālo ieguldījumu uzskaiti

Vispārējā gadījumā nemateriālos ieguldījumus uzskaita saskaņā ar Starptautisko grāmatvedības standartu Nr. 38 „Nemateriālie aktīvi.” Uzņēmuma nemateriālās vērtības uzskaitē jāievēro arī Starptautiskais finanšu pārskats standarts (SFPS) Nr. 3 „Uzņēmumu apvienošanās.”

Nemateriālo ieguldījumu atzīšana un sākotnējā novērtēšana

Lai aktīvu objektu atzītu par nemateriālo ieguldījumu, ir jāizpildās šādiem kritērijiem:

1. šim aktīvu objektam jāatbilst nemateriālā ieguldījuma definīcijai,
2. uzņēmumam jākontrolē šis objekts,
3. no šī aktīvu objekta nākotnē jābūt sagaidāmiem ekonomiskiem labumiem,
4. šā objekta pašizmaksai jābūt ticami nosakāmai.

Ekonomisko labumu saņemšanas iespējamība ir viens no nemateriālā ieguldījuma atzīšanas priekšnosacījumiem. Ekonomisko labumu ieplūde uzņēmumā var izpausties gan kā ieņēmumu palielinājums, gan izmaksu samazinājums.

Uzņēmuma kontrole pār nemateriālo ieguldījumu izpaužas kā tā spēja gūt ekonomiskos labumus no šā aktīva, izslēdzot citu personu pieeju aktīva sniegtajiem labumiem. Kontroli pār nemateriālo ieguldījumu ilustrēsim ar piemēru.

1.piemērs.

Uzņēmums ir patentējis inovatīvu produktu. Patentu tas uzrāda bilancē kā nemateriālo ieguldījumu. Pateicoties patenta reģistrācijai, uzņēmums šā produkta tirgū ir ieguvis monopolstāvokli. Iestājoties monopolstāvoklim, palielinās uzņēmuma ieņēmumi par produkcijas realizāciju un samazinās tā reklāmas izdevumi. Ieņēmumu pieaugums un izdevumu samazinājums patenta reģistrācijas rezultātā nozīmē ekonomisko labumu saņemšanu no nemateriālā ieguldījuma. Tā kā patents ir reģistrēts, trešajām personām ir liegta pieeja ekonomiskajiem labumiem, kurus uzņēmums saņem no patenta izmantošanas inovatīvas produkcijas ražošanā.

Izšķir paša uzņēmuma radītus un no trešajām personām iegādātus nemateriālos ieguldījumus. Pie iegādātiem nemateriālajiem ieguldījumiem īpaši jāizdala „Uzņēmuma nemateriālā vērtība,” kas var veidoties, vienam uzņēmumam pārņemot otru uzņēmumu.

Starptautisko finanšu  pārskatu standartu prasības paša uzņēmuma radītu un no trešajām personām iegādātu nemateriālo ieguldījumu atzīšanai un sākotnējai novērtēšanai ir atšķirīgas. Tādēļ, lemjot par nemateriālo ieguldījumu atzīšanu un veicot to sākotnējo novērtēšanu, ir būtiski nodalīt paša uzņēmuma radītus un no citām personām iegādātus nemateriālo ieguldījumu objektus.

Paša uzņēmuma radīti nemateriālie ieguldījumi

Nemateriālo ieguldījumu radīšanā izšķir pētniecības un attīstības posmu.

Ar pētniecību saprot sākotnēju un plānotu izpēti, ko veic, lai iegūtu jaunas zinātniskas vai tehniskas zināšanas un izpratni. Pētniecības izmaksas atzīst par izdevumiem pārskata periodā, kad tās radušās. Šāda pētniecības izmaksu uzskaite balstās uz premisu, ka uzņēmums nespēj prognozēt nākotnes ekonomisko labumu saņemšanu no pētniecības izmaksu segšanā ieguldītajiem resursiem.

Attīstība ir pētniecības rezultātu vai citu zināšanu pielietojums jaunu vai būtiski uzlabotu materiālu, iekārtu, produktu, procesu, sistēmu vai pakalpojumu ražošanas plānā vai projektā pirms komerciālas ražošanas vai lietošanas sākuma. Attīstības posmā jaunizveidojamā produkta vai procesa komerciālā pielietojuma iespējas ir konkrētākas nekā pētniecības posmā. Šajā posmā veicamo darbību piemēri ir produkta prototipa izstrāde un testēšana, eksperimentālas ražotnes izveide pirms masveida produkcijas ražošanas uzsākšanas un uzlabota vai jaunizveidota procesa testēšana. Tādējādi pastāv iespēja, ka, sasniedzot attīstības posmu, uzņēmums identificē nemateriālā ieguldījuma objektu un demonstrē, kā šis objekts nodrošinās ekonomisko labumu saņemšanu nākamajos periodos.

Attīstības izmaksas jākapitalizē, ja uzņēmums pierāda:

1. tehnisko pamatojumu, ka nemateriālo ieguldījumu iespējams sagatavot tā, lai tas būtu pieejams paredzētajai izmantošanai vai pārdošanai,
2. nodomu izveidot nemateriālo ieguldījumu un to lietot vai pārdot,
3. iespējas lietot vai pārdot nemateriālo ieguldījumu,
4. ka nemateriālais ieguldījums nākotnē radīs iespējamos ekonomiskos labumus,
5. atbilstošu tehnisko, finanšu un citu resursu pieejamību nemateriālā ieguldījuma sagatavošanai un tā lietošanai vai pārdošanai,
6. ka iespējams ticami noteikt nemateriālā ieguldījuma izveidošanas pašizmaksu.

Kamēr uzņēmums veic pētniecības darbības ar nolūku izveidot nemateriālo ieguldījumu objektu, radušās pētniecības izmaksas nemateriālā ieguldījuma pašizmaksā neieskaita. Kopš brīža, kad attīstības posmā uzņēmums identificē nemateriālo ieguldījumu, šā nemateriālā ieguldījuma pašizmaksā ieskaita:

1. tā izveidē izlietoto materiālu un pakalpojumu izmaksas,
2. darba samaksu personālam, kas tieši iesaistīts nemateriālā ieguldījuma radīšanā,
3. maksu par juridisku tiesību reģistrāciju,
4. nemateriālā ieguldījuma izveidē izmantoto citu nemateriālo ieguldījumu, piemēram, patentu un licenču, amortizāciju,
5. jebkuras citas izmaksas, kas tieši attiecināmas uz nemateriālā ieguldījuma sagatavošanu tā paredzētajam izmantošanas mērķim.

Paša uzņēmuma radītu nemateriālo ieguldījumu sākotnēji novērtē tā izveidošanas pašizmaksā. Pētniecības posmā atzītos izdevumus, kas attiecas uz attīstības posmā identificētā nemateriālā ieguldījuma radīšanu, nemateriālā ieguldījuma pašizmaksā neieskaita.

Iegādāti nemateriālie ieguldījumi

Iegādātu nemateriālo ieguldījumu objektu pašizmaksu veido to pirkuma cena, pieskaitot muitas un citus neatskaitāmos nodokļus un izmaksas, kas ir tieši attiecināmas uz objektu sagatavošanu izmantošanai tā paredzētajiem mērķiem.

Izmaksas, ko neieskaita nemateriālo ieguldījumu pašizmaksā

Ne paša uzņēmuma izveidotu, ne no trešajām personām iegādātu nemateriālo ieguldījumu pašizmaksā nav atļauts ieskaitīt:

1. administrācijas un citas vispārējās izmaksas,
2. jauna produkta vai pakalpojuma ieviešanas izmaksas,
3. izmaksas, kas rodas, uzņēmumam apgūstot jaunus tirgus un mainot savu atrašanās vietu,
4. zaudējumus, ko uzņēmums cieš pirmajos nemateriālā ieguldījuma izmantošanas periodos, līdz pieprasījums pēc nemateriālā ieguldījuma nodrošinātās preces vai pakalpojuma sasniedz tā iecerēto līmeni.

Nemateriālo ieguldījumu novērtējums pēc sākotnējās atzīšanas

Nemateriālo ieguldījumu turpmākai novērtēšanai pēc sākotnējās atzīšanas izvēlas vienu no divām metodēm – izmaksu metodes un pārvērtēšanas metodes.

Izvēlētās metodes piemērošanas algoritms ir atkarīgs no tā, vai nemateriālo ieguldījumu lietderīgās lietošanas laiks ir noteikts vai nenoteikts.

Noteiktu lietderīgās lietošanas laiku izsaka kā:

• laika perioda ilgumu, kurā uzņēmums paredz izmantot nemateriālo ieguldījumu, vai
• produkcijas, pakalpojumu vai citu ekonomisku labumu vienību skaitu, ko uzņēmums plāno saņemt no nemateriālā ieguldījuma lietošanas.

Nenoteikts nemateriālā ieguldījuma objekta lietderīgās lietošanas laiks liecina par to, ka ne laika perioda ilgumu, kad šo objektu izmantos, ne ekonomisku labumu vienību skaitu, kas sagaidāms no nemateriālā ieguldījuma izmantošanas, nav iespējams ticami prognozēt.

Nemateriālā ieguldījuma lietderīgās lietošanas laika vērtējums jāpamato ar šādiem apsvērumiem:

• nemateriālā ieguldījuma paredzēto lietošanu uzņēmumā,
• pieejamas informācijas par citu līdzīgu nemateriālu ieguldījumu lietderīgās lietošanas laiku,
• morālo nolietojumu tehnisku, tehnoloģisku, komerciālu un citu inovāciju rezultātā,
• stabilitātes nozarē, kurā nemateriālo ieguldījumu izmantos, un pieprasījuma izmaiņām pēc nemateriālā ieguldījuma izmantošanas rezultātā saražotās preces vai sniegtā pakalpojuma,
• esošo un potenciālo konkurentu paredzamās reakcijas,
• izmaksām, kas uzņēmumam jāsedz, lai nodrošinātu prognozēto ekonomisko labumu saņemšanu no nemateriālā ieguldījuma, un uzņēmuma spējas segt šīs izmaksas,
• juridiskiem vai līdzīgiem nemateriālā ieguldījuma izmantošanas termiņa ierobežojumiem, piemēram, nomas termiņiem,
• nemateriālā ieguldījuma lietderīgās lietošanas laika atkarības no citu aktīvu lietderīgās lietošanas laika.

Nemateriālā ieguldījuma, kas balstās uz līgumā nostiprinātām tiesībām, lietderīgās lietošanas laiks nedrīkst pārsniegt līgumā noteikto šā nemateriālā ieguldījuma izmantošanas termiņu.

Valsts institūcija uzņēmumam ir piešķīrusi licenci, kura tam dod tiesības iegūt 10 000 t reti sastopamu derīgo izrakteņu. Uzņēmums šos derīgos izrakteņus izmantos kā izejvielas preču ražošanai; uz katru gatavās produkcijas vienību izlietos 0,01 t izrakteņu. Uzņēmuma vadība paredz, ka preču ražošanā izmantos tikai 8000 t derīgo izrakteņu, kas nodrošinās 800 000 gatavo preču vienību saražošanu. Lielāks derīgo izrakteņu patēriņš ražošanas procesā nebūs nepieciešams, jo pieprasījums pēc gatavām precēm, kuru ražošanā izmanto derīgos izrakteņus, nepārsniegs 800 000 vienību. Uzņēmums derīgo izrakteņu ieguves licenci atzīst par nemateriālo ieguldījumu. Licences paredzamais lietderīgās lietošanas laiks, izteikts ar produkcijas vienību skaitu, ko uzņēmums plāno saņemt no šī nemateriālā ieguldījuma izmantošanas, veido 800 000 vienību.

Nemateriālie ieguldījumi, kuru lietderīgās lietošanas laiks ir nenoteikts, nav pakļauti amortizācijai. Ja nemateriālā ieguldījuma lietderīgās lietošanas laiks ir noteikts, šim aktīvam sistemātiski rēķina amortizāciju.

Saskaņā ar izmaksu metodi nemateriālo ieguldījumu, kura lietderīgās lietošanas laiks ir noteikts, pēc tā sākotnējās atzīšanas novērtē pašizmaksā, atskaitot uzkrāto amortizāciju un uzkrātos zaudējumus no vērtības samazināšanās. Ja nemateriālā ieguldījuma lietderīgās lietošanas laiks ir nenoteikts, tad, piemērojot izmaksu metodi, to turpmākajā uzskaitē novērtē pašizmaksā, atskaitot uzkrātos zaudējumus no vērtības samazināšanās. Nemateriālo ieguldījumu, kuru lietderīgās lietošanas laiks ir nenoteikts, uzkrātos zaudējumu no vērtības samazināšanās ir nepieciešams pārskatīt ne retāk kā reizi pārskata gadā.

Nākamais piemērs ir veltīts nemateriālā ieguldījuma objekta, kura lietderīgās lietošanas laiks ir nenoteikts, novērtēšanai pēc izmaksu metodes.

Nemateriālā ieguldījuma atgūstamā vērtība 3980,10 EUR ir zemāka nekā tā pašizmaksa 5000 EUR. Šis pašizmaksas pārsniegums pār atgūstamo vērtību apstiprina zaudējumu rašanos no vērtības samazināšanās.

Pārvērtēšanas metodes piemērošana paredz nemateriālā ieguldījuma novērtēšanu patiesajā vērtībā: šī metode ir alternatīva, ja nemateriālā ieguldījuma patiesā vērtība ir ticami nosakāma. SGS Nr. 38 “Nemateriālie ieguldījumi” ir pausts viedoklis, ka pastāv iespēja ticami noteikt nemateriālā ieguldījuma patieso vērtību tikai tad, ja nemateriālajam ieguldījumam ir aktīvs tirgus. Ar aktīvu tirgu saprot tirgu, kurā darījumi notiek tik bieži, ka tirgus cenas vienmēr ir nosakāmas. Atsevišķu kategoriju standartizētus nemateriālos ieguldījumus, piemēram, piesārņojuma kvotas, Eiropas Savienībā tirgo organizētos tirgos, ko, pateicoties regulārai darījumu slēgšanai, uzskata par aktīviem tirgiem. Aktīva tirgus pastāvēšana turpretī nav iespējama zīmoliem, patentiem, autortiesībām uz literāriem un mākslas darbiem un mūzikas skaņdarbiem tādēļ, ka katrs no šiem nemateriālo ieguldījumu objektiem ir unikāls.

Saskaņā ar pārvērtēšanas metodi nemateriālo ieguldījumu, kura lietderīgās lietošanas laiks ir noteikts, uzskaita pārvērtētajā summā, kas ir vienāda ar tā patieso vērtību pārvērtēšanas datumā, atskaitot uzkrāto amortizāciju un uzkrātos zaudējumus no vērtības samazināšanās. Nemateriālo ieguldījumu objektu ar nenoteiktu lietderīgās lietošanas laiku atbilstoši pārvērtēšanas metodei novērtē, no tā patiesās vērtības atskaitot uzkrātos zaudējumus no vērtības samazināšanās.

 Nemateriālo ieguldījumu pārvērtēšanu iegrāmato, izvēloties starp divām metodēm – bruto un neto metodes. Ja pārvērtēšanai ir izvēlēta bruto metode, pārvērtēšanas datumā nemateriālā ieguldījuma bruto uzskaites vērtību un uzkrāto amortizāciju palielina vai samazina proporcionāli nemateriālā ieguldījuma patiesās vērtības izmaiņām tā, lai nemateriālā ieguldījuma bilances vērtība pēc pārvērtēšanas būtu vienāda ar tā patieso vērtību. Atbilstoši neto metodei nemateriālā ieguldījuma uzkrāto amortizāciju izslēdz un tā bilances vērtību palielina vai samazina līdz nemateriālā ieguldījuma patiesajai vērtībai.

Nemateriālā ieguldījuma pārvērtēšanu pēc bruto un neto metodes ilustrē šāds piemērs.

Uzņēmums bilancē uzrāda nemateriālo ieguldījumu – oglekļa emisijas kvotu. Tā kā kvotai ir aktīvs tirgus, tad vadība ir nolēmusi to novērtēt saskaņā ar pārvērtēšanas metodi. Oglekļa emisijas kvotas pašizmaksa līdzinās 10 000 EUR, un uzkrātais nolietojums bilances datumā ir 5000 EUR. Emisijas kvotas patiesā vērtība bilances datumā ir aplēsta 7500 EUR apmērā.

Piemērojot bruto metodi nemateriālā ieguldījuma pārvērtēšanā, sastāda vienādojumu, kas izsaka kvotas bruto uzskaites vērtības un uzkrātā nolietojuma starpības izmaiņu vienādību ar kvotas bilances vērtības izmaiņām. Ar nezināmo x šajā vienādojumā apzīmē koeficientu, ar kuru, veicot pārvērtēšanu, jāreizina kvotas bruto uzskaites vērtība un uzkrātais nolietojums, lai rezultātā kvotas bilances vērtību pielīdzinātu tās patiesajai vērtībai. Vienādojums ir šāds:

10000∙x-5000∙x=7500-(10000-5000)

Veic vienādojumu pārveidojumus un atrisina vienādojumu:

5000∙x = 2500

x = 0,5

Saskaņā ar vienādojuma atrisinājumu emisijas kvotas uzskaites vērtību un uzkrāto nolietojumu jāreizina ar koeficientu 0,5. Tās uzskaites vērtība jāpalielina par 5000 EUR (jo 10 000∙0,5 = 5000); un uzkrātajam nolietojumam jāpieskaita 2500 EUR (jo 5000∙0,5 = 2500). Pārvērtējot emisijas kvotu pēc bruto metodes, veic grāmatojumu:

D Nemateriālie ieguldījumi 5000

KR Uzkrātais nolietojums 2500

KR Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve 2500

Lai bilances datumā pārvērtētu oglekļa emisijas kvotu tās patiesajā vērtībā atbilstoši neto metodei, uzņēmuma vadība veic šādus grāmatojumus:

1) D Uzkrātais nolietojums 5000

KR Nemateriālie ieguldījumi 5000

2) D Nemateriālie ieguldījumi 2500

KR Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve 2500

Nemateriālo ieguldījumu ar noteiktu lietderīgās lietošanas laiku amortizācija

Nemateriālo ieguldījumu amortizāciju aprēķina, piemērojot amortizācijas normu šā aktīva pašizmaksas vai patiesās vērtības un atlikušās vērtības starpībai. Nemateriālā ieguldījuma atlikusī vērtība parasti ir pielīdzināma nullei.

Amortizācijai jāraksturo paredzamo nemateriālā ieguldījuma sniegto ekonomisko labumu sadalījums pa tā lietderīgās lietošanas laika periodiem. Ja ekonomisko labumu sadalījums pa pārskata periodiem visā lietderīgās lietošanas laikā ir vienmērīgs vai nav iepriekš prognozējams, tad amortizāciju aprēķina pēc lineārās metodes.

Katra pārskata perioda amortizāciju uzrāda kā izdevumus attiecīgā perioda apvienoto ienākumu pārskatā. Nemateriālo ieguldījumu objekta amortizāciju kapitalizē cita aktīva bilances vērtībā, ja doto ieguldījumu objektu izmanto šā cita aktīva izveidei. Patenta amortizāciju, piemēram, pieskaita gatavo preču krājumu pašizmaksai, ja patentēto tehnoloģiju pielieto gatavo preču ražošanai.

Atklāšana

Finanšu pārskata pielikumā par katras nemateriālo ieguldījumu grupas (izšķirot paša uzņēmuma radītus un no citām personām iegādātus nemateriālos ieguldījumus) lietderīgās lietošanas laiku jāsniedz informācija, vai šis lietderīgās izmantošanas laiks ir noteikts vai nenoteikts. Ja lietderīgās lietošanas laiks ir noteikts, jāatklāj lietderīgās lietošanas laika ilgums vai amortizācijas normas, un izvēlētās amortizācijas metodes.

Pielikumā iekļauj arī nemateriālo ieguldījumu kustības pārskatu, kurā atsevišķi uzrāda:

• nemateriālo ieguldījumu bruto uzskaites vērtību (atskaitot uzkrātos zaudējumus no vērtības samazināšanās) pārskata perioda sākumā un beigās;
• nemateriālo ieguldījumu uzkrāto amortizāciju pārskata perioda sākumā un beigās,
• izmaiņas nemateriālo ieguldījumu uzskaites vērtībā pārskata perioda laikā, kas radušās dēļ nemateriālo ieguldījumu:
• iegādēm un izveidošanas,
• izslēgšanas vai pārklasifikācijas citos posteņos,
• pārvērtēšanas,
• aprēķinātās amortizācijas,
• zaudējumiem no vērtības samazināšanās,
• citu darījumu un notikumu rezultātā.