Piektdien, 12.augustā, veselības ministre Anda Čakša tikās ar Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektori Līgu Meņģelsoni un LDDK sociālo lietu un sociālās drošības ekspertu Pēteri Leiškalnu, lai pārrunātu aktuālos jautājumus veselības nozarē un sadarbību sociālā dialoga ietvaros.

Tāpat tikšanās laikā tika pārrunāts jautājums par veselīgas un darbspējīgas sabiedrības nozīmi tautsaimniecības izaugsmē, kurā īpaša loma ir savlaicīgai un kvalitatīvai veselības aprūpes pieejamībai. LDDK pārstāvji uzsvēra, ka, investoriem, lemjot par ieguldījumu veikšanu, attīstot uzņēmējdarbību, līdzās ar infrastruktūras sakārtotību, nodokļu politiku u.c. rādītājiem, būtisks ir arī jautājums par cilvēkresursiem, kurā nozīmīga loma ir valsts nodrošinātajai veselības aprūpei.

Veselības ministre A.Čakša norādīja, ka jau šībrīža situācija ar darba nespējas lapu un invaliditātes statusu pieaugumu ir cieši sasaistāma ar nepietiekami finansēto veselības aprūpi, cilvēki ar saslimšanām pie ārsta vēršas novēloti, saslimšanas epizodes ir smagākas un veselību atgūt grūtāk, kā rezultātā slogs uz sociālo budžetu palielinās.

A.Čakša iepazīstināja ar Veselības ministrijas redzējumu par vēlamo veselības aprūpes finansēšanas modeli, kas paredz uz esošā finansējuma bāzes palielināt veselības aprūpei pieejamo naudas apjomu iekšējas nodokļu pārdales rezultātā (piemēram, daļēja sociālu iemaksu vai cita papildus finansējuma novirzīšana veselības aprūpei). Ieviešot šo modeli, netiktu palielināts kopējais nodokļu slogs un tiktu nodrošināta vienlīdz pieejama un kvalitatīva veselības aprūpe visiem Latvijas iedzīvotājiem. (Veselības obligātā maksājuma noteikšana, piemēram, 1% apmērā no sociālo iemaksu objekta, ļautu gadā piesaistīt papildus veselības aprūpei ap 70 miljoniem eiro). Šis modelis pakāpeniski ļautu novirzīt veselības aprūpei 12 un vairāk procentus no valsts kopējā budžeta, ko kā minimumu iesaka Pasaules Veselības organizācija (PVO), lai varētu runāt par veselības aprūpes sistēmas efektivitāti. Šobrīd Latvijā veselības aprūpei atvēl vien 9,8%, kas ir ievērojami mazāk nekā citās Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Veselības ministre informēja par reformām veselības nozarē, kas ietver ne tikai nozares finansēšanas modeļa pārskatīšanu, bet arī ne mazāk svarīgas izmaiņas veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju reģionālās pieejamības izkārtojumā, ārstniecības pakalpojumu kvalitātes uzlabošanā un spējā pārraudzīt sistēmu efektīvi, kur būtisks elements ir e-veselības darbība.

12. augustā veselības ministrei bija tikšanās arī ar tiesībsargu Juri Jansonu, lai  viņu iepazīstinātu ar darba grupas izstrādātajiem iespējamajiem veselības nozares finansēšanas modeļiem un Pasaules Veselības organizācijas veikto novērtējumu tiem.

Skatiet arī:

Infografika par veselības aprūpes finansēšanas modeļiem

Infolapa par Latvijas veselības aprūpes sistēmu salīdzinājumā ar citām valstīm

Atgādinām, ka Nacionālais veselības dienests ir sagatavojis infografiku, kas ietver noderīgu informāciju iedzīvotājiem par iespēju veikt valsts apmaksātu profilaktisko apskati pie ģimenes ārsta, ja iedzīvotājs gada laikā nav vērsies pie ārsta saistībā ar saslimšanu.

Infografika par valsts apmaksāto profilaktisko apskati pie ģimenes ārsta