0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

VISI RAKSTINEPLP turpina darbu pie koncepcijas par valsts finansējuma piešķiršanu komerciālajiem medijiem sabiedriskā pasūtījuma ietvaros

NEPLP turpina darbu pie koncepcijas par valsts finansējuma piešķiršanu komerciālajiem medijiem sabiedriskā pasūtījuma ietvaros

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) ir sagatavojusi "Koncepcijas valsts finansējuma piešķiršanai komerciālajiem medijiem sabiedriskā pasūtījuma ietvaros" pirmo redakciju, kas pēc pilnveidošanas tiks izskatīta NEPL Padomes sēdē. Koncepcijas virsmērķis ir nostiprināt Latvijas informatīvo telpu un atbalstīt daudzveidīgu mediju vides attīstību. Tam pakārtotie mērķi: Veicināt reģionālās informācijas neatkarību, daudzveidību, konkurētspēju un īpatsvaru; Ar sabiedriskā pasūtījuma palīdzību sasniegt tos auditorijas segmentus, kurus nesasniedz sabiedriskie mediji; Nodrošināt viedokļu un skatupunktu daudzveidību; Veicināt Latvijā un latviešu valodā ražotā satura apjoma pieaugumu un tā tematisko, saturisko un informatīvo daudzveidību. Koncepcijā norādīts: NEPLP izstrādātā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālā stratēģija 2012.-2017.gadam paredz, ka ir nepieciešama…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) ir sagatavojusi "Koncepcijas valsts finansējuma piešķiršanai komerciālajiem medijiem sabiedriskā pasūtījuma ietvaros" pirmo redakciju, kas pēc pilnveidošanas tiks izskatīta NEPL Padomes sēdē. Koncepcijas virsmērķis ir nostiprināt Latvijas informatīvo telpu un atbalstīt daudzveidīgu mediju vides attīstību. Tam pakārtotie mērķi:
  • Veicināt reģionālās informācijas neatkarību, daudzveidību, konkurētspēju un īpatsvaru;
  • Ar sabiedriskā pasūtījuma palīdzību sasniegt tos auditorijas segmentus, kurus nesasniedz sabiedriskie mediji;
  • Nodrošināt viedokļu un skatupunktu daudzveidību;
  • Veicināt Latvijā un latviešu valodā ražotā satura apjoma pieaugumu un tā tematisko, saturisko un informatīvo daudzveidību.
Koncepcijā norādīts: NEPLP izstrādātā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālā stratēģija 2012.-2017.gadam paredz, ka ir nepieciešama papildu līdzekļu piesaiste sabiedriskajam pasūtījumam, lai atbilstoši Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumam (EPLL) varētu tos piešķirt arī komerciālajiem plašsaziņas līdzekļiem, primāri - vietējiem un reģionālajiem elektroniskajiem medijiem, kā arī jānodrošina sabiedrisko pasūtījumu raidījumiem latgaliešu valodā. Reģionālie un vietējie elektroniskie mediji ir atbalstāmi arī to vēsturiskās unikalitātes dēļ. Tie ir būtiska reģionu kultūras sastāvdaļa. Tāpat jāņem vērā fakts, ka trūkstošā finansējuma (atbalsta) sabiedriskā pasūtījuma ietvaros rezultātā tiek meklēti finansējuma avoti pašvaldībās, kas savukārt rada risku vietējo un reģionālo EPL redakcionālās neatkarības zaudēšanai. Kā vēstulē NEPLP norāda Reģionālo televīziju asociācija: "Pēc pārejas uz apraidi ciparu formātā pakāpeniski izzūd reģionālā satura produkti vietējai auditorijai, samazinot vietējo iedzīvotāju iespējas gūt lokālu informāciju par norisēm reģionos." Šobrīd sabiedrisko pasūtījumu pamatā pilda sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi un atsevišķu raidījumu vai programmu veidošanu NEPLP var konkursa kārtībā nodot citiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, ja kopējā izmaksu summa sabiedriskā pasūtījuma izpildei attiecīgajā kalendārajā gadā nepārsniedz 15% no sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai piešķirtajiem līdzekļiem . Patlaban komerciālajiem medijiem tiek nodoti aptuveni 8% no sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai piešķirtajiem līdzekļiem. Līdz šim sabiedriskais pasūtījums konkursa kārtībā piešķirts:
  • trim televīzijas kanāliem, kuri atrodas bezmaksas zemes apraidē;
  • reģionālajiem un vietējiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, lai tiktu nodrošinātas LTV "Novadu ziņas";
  • nacionālajiem, reģionālajiem un vietējiem medijiem, lai tiktu nodrošināta priekšvēlēšanu diskusiju raidījumu veidošana un raidīšana plašākai auditorijai pirms pašvaldību vēlēšanām (reģionālās, vietējās un nacionālās TV), pirms Saeimas un Eiropas parlamenta vēlēšanām (nacionālās TV);
  • vietējiem un reģionālajiem medijiem un producentu grupām, kuras reģistrētas Latgalē, lai atbalstītu Latgales apgabalā esošos elektroniskos medijus satura veidošanai latviešu un latgaliešu valodās;
  • komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kuri darbojas diasporas mītnes zemēs, lai nodrošinātu ar Latvijas diasporu saistīta satura veidošanu un tā pārraidīšanu gan diasporai, gan Latvijas sabiedrībai.
Latvijā kopumā ir reģistrētas un darbojas 2 sabiedriskās naconālās televīzijas programmas, 10 vietējās, 17 reģionālās un 6 komerciālās nacionālās televīzijas, 14 pārrobežu televīzijas, 6 sabiedriskās radio programmas, no kurām 5 nacionālie radio un 1 vietējais radio, 53 vietējie, 11 reģionālie komerciālie radio un 5 nacionālie komerciālie radio.