2023. gada 1. aprīlī stājas spēkā Saeimā 2022. gada 20. oktobrī pieņemtais grozījums likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā".

Grozījums paredz, ka pašvaldības domes deputātam divus gadus pēc tam, kad viņš pieņēmis lēmumu vai piedalījies lēmuma pieņemšanā par publiskas personas finanšu līdzekļu piešķiršanu biedrībai, nodibinājumam vai reliģiskajai organizācijai, ir aizliegts saņemt atalgojumu attiecīgajā biedrībā, nodibinājumā, izņemot biedrību un nodibinājumu, kuru pašvaldības saskaņā ar Pašvaldību likumu dibinājušas kopīgu interešu īstenošanai, vai reliģiskajā organizācijā.

Tāpat pašvaldības domes deputātam būs aizliegts saņemt atalgojumu biedrībā, nodibinājumā (izņemot biedrību un nodibinājumu, kuru pašvaldības saskaņā ar Pašvaldību likumu dibinājušas kopīgu interešu īstenošanai) reliģiskajā organizācijā vai komercsabiedrībā no finanšu līdzekļiem, kurus biedrība, nodibinājums, reliģiskā organizācija vai komercsabiedrība ir saņēmusi no attiecīgās pašvaldības, izņemot gadījumus, kad finanšu līdzekļi piešķirti atklāta konkursa rezultātā vai deleģēta pārvaldes uzdevuma izpildei.

Šādas izmaiņas likumā notikušas pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) iniciatīvas. To mērķis ir nodrošināt valsts amatpersonu darbību sabiedrības interesēs, novēršot jebkuras valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās ieinteresētības ietekmi uz valsts amatpersonas darbību, veicināt valsts amatpersonu darbības atklātumu un atbildību sabiedrības priekšā, kā arī sabiedrības uzticēšanos valsts amatpersonu darbībai.

Valsts amatpersonas ir tās personas, kas veic kādu publisku funkciju. Līdzās tiešās pārvaldes iestādēm arī pastarpinātās pārvaldes iestādes – pašvaldības un to izveidotās iestādes – organizatoriski ietilpst vienotajā valsts pārvaldes sistēmā.

Pašvaldības deputāts ir valsts amatpersona, un pašvaldības deputāta amats ir publiski tiesisks amats, norādīts likumprojekta anotācijā.

Tādējādi atzīstams, ka pašvaldības deputāts ir valsts amatpersona. Pašvaldības deputāts, pildot amata pienākumus, savas tiesības neīsteno kā privātpersona, jo deputāta statuss un tam piederīgais tiesību un pienākumu kopums ir publiski tiesisks, līdz ar to pašvaldības deputāta amata pienākumu izpilde un tiesību izmantošana ir publiskās varas izmantošana sabiedrības labā.

Grozījumi likumā neierobežo valsts amatpersonu tiesības uz biedrošanās brīvību, proti, ierobežojums neparedz aizliegumu ieņemt amatu biedrībā, nodibinājumā vai sociālajā uzņēmumā, bet gan tikai noteiktu ienākumu gūšanas (atalgojuma) ierobežojumu, kas veicinās sabiedrības uzticēšanos valsts amatpersonu darbībai.