Turpmāk zemesgrāmatu nodeva fiziskai personai no līdz šim noteiktajiem 2% tiks samazināta uz 1,5% no īpašuma vērtības, savukārt juridiskai personai par dzīvokļa īpašuma nostiprināšanu no 6% uz 2% no īpašuma vērtības.

Tāpat ar grozījumiem tiks precizēta noteikumos lietotā terminoloģija, nosakot, ka turpmāk samazinātā valsts nodevas likme tiks piemērotas ne tikai daudzbērnu ģimeņu vecākiem, bet arī personām, kas ieguvušas Latvijas Goda ģimenes statusu. Piemēram, daudzbērnu ģimenes pilngadīgai personai, kura iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību, bet nav sasniegusi 24 gadu vecumu.

2017. gada 7. jūnijā ekonomikas ministrs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs un Nekustamo īpašumu attīstītāju alianse parakstīja sadarbības memorandu par investīciju vides uzlabošanu nekustamā īpašuma attīstībai, kurā viens no izvirzītajiem mērķiem bija sekmēt investīciju veikšanu jaunā komerciālajā nekustamajā īpašumā, rosinot noteikt tādu nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu, kas ir konkurētspējīgs Baltijas un reģionālā mērogā.

2020. gadā uzbūvēto mājokļu skaits Latvijā bija 3 101, savukārt Igaunijā – 7 579, bet Lietuvā -13 903 (avots: LV, EE, LT Centrālie statistikas biroji).

Atgādinām, ka Saeimā 10. jūnijā trešajā lasījumā tika pieņemti grozījumi Zemesgrāmatu likumā, kuros veiktas izmaiņas valsts nodevas apjomā par dzīvokļa īpašuma nostiprināšanu zemesgrāmatā. Grozījumi stāsies spēkā no 1. jūlija un paredzēja uzdevumu valdībai no spēkā stāšanās brīža samazināt valsts nodevas apmērus. Šīs izmaiņas ir arī ievērojams ieguvums sabiedrībai, samazinot ar īpašuma iegādi saistītās izmaksas. Ja pieņemam, ka vidējā jauna dzīvokļa cena ir 100 000 eiro, par pirkuma nostiprināšanu līdz šim fiziskai personai bija jāsamaksā 2% jeb 2000 eiro, taču turpmāk nodeva būs tikai 1,5% jeb 1500 eiro. Tas ir  500 eiro ietaupījums ikvienam, kas iegādājas mājokli, tādējādi tiek veicināta aktivitāte nekustamā īpašuma tirgū. Vienlaikus nodevu samazinājums reizē ar jauno īres regulējumu aktivizēs juridisko personu, tostarp ieguldījumu un pensiju fondu, investīcijas īres namos un dzīvokļos. Lai gan īpašuma nostiprināšanas nodeva Latvijā aizvien būs augstāka nekā kaimiņvalstīs, šis solis noteikti padara investīciju vidi pievilcīgāku un veicinās īres tirgus sakārtošanu un izaugsmi,” norāda Mārtiņš Vanags, Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs.

Līdz šim noteiktie valsts nodevu apmēri par īpašuma tiesību reģistrāciju zemesgrāmatā fiziskai vai juridiskai personai bijuši nesamērīgi augsti un bremzējuši Latvijas ekonomikas un tautsaimniecības attīstību.

Tāpat ar grozījumu spēkā stāšanos no 1. jūlija tiek vienkāršotas ar būves ierakstīšanu un dzēšanu zemesgrāmatā saistītās procedūras, nodrošinot nepieciešamo datu nodošanu starp Valsts vienoto datorizēto zemesgrāmatu un Būvniecības informācijas sistēmu. Būvju īpašniekiem tādējādi tiek samazināts administratīvais slogs par vienu rajona (pilsētas) tiesas vai būvvaldes apmeklējuma reizi, atvieglojot dokumentu iesniegšanas procesu zemesgrāmatā, jo privātpersonām nebūs jāpievieno nostiprinājuma lūgumam vēl arī būvvaldes izsniegtie dokumenti – turpmāk tiesa tos izgūs tiešsaistē. Jaunā kārtība to nodrošinās elektroniskā veidā informācijas sistēmu līmenī attiecībā uz dokumentiem, ko būvvalde pieņēmusi sākot ar 2020. gada 1. janvāri.