Valdība 4. aprīlī apstiprināja grozījumus Ministru kabineta 2017. gada 7. februāra noteikumos Nr. 78 “Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi”, kas paredz pilnīgu dabas gāzes tirgus atvēršanu no 2023. gada 1. maija.
Klimata un enerģētikas ministrija(KEM) aicina ikvienu dabas gāzes lietotāju rūpīgi iedziļināties dabas gāzes tirgotāju piedāvājumos un izdarīt izvēli, ņemot vērā katra patēriņa paradumus.
Izvēle par dabasgāzes piegādātāju – saglabāt esošo vai pāriet pie jauna – iedzīvotājiem jāveic līdz 15. aprīlim. Taču arī pēc tam būs iespēja mainīt piegādātāju.
Dabas gāzes tirgus pilnīga atvēršana paredz, ka tie mājsaimniecību lietotāji, kas nebūs paspējuši noslēgt līgumu ar kādu no dabasgāzes tirgotājiem, saskaņā ar Enerģētikas likumā noteikto, no 1. maija automātiski (bez papildus darbībām no lietotāju puses) saņems Universālo pakalpojumu no iepriekšējā pakalpojuma sniedzēja.
Universālais pakalpojums veidots pēc līdzības ar elektroenerģijas mazumtirgus atvēršanu 2015. gadā. Šis pakalpojums paredz papildu aizsardzību lietotājam, proti, nemainīgu cenu sešus mēnešus un tiesības izbeigt līgumu, nemainot cenu. Šim pakalpojumam tirgus atvēršanas sākumperiodā ir arī noteikti maksimālās cenas griesti, kas nodrošina nemainīgu cenu lietotājam ilgtermiņā neatkarīgi no pakalpojuma sniedzēja. Šis pakalpojums ir izveidots, lai ikvienam dabas gāzes lietotājam būtu iespēja pakāpeniski un pārdomāti, izvērtējot savu dabas gāzes patēriņu, atrast sev piemērotāko tirgotāju. Katram tirgotājam, kas uzsāk darbu mājsaimniecības segmentā, ir pienākums piedāvāt universālo pakalpojumu.
Par konkrētiem piedāvājumiem dabasgāzes mazumtirgū KEM aicina interesēties pie dabasgāzes tirgotājiem.
Paredzams, ka tirgus dalībnieki no 1. maija būs tādi uzņēmumi kā:
- AS Latvijas gāze,
- AS Latvenergo (skat. Elektrum piedāvājumu),
- SIA Elenger (darbojas Somijā, Baltijas valstīs un Polijā, Igaunijas tirgū pazīstams kā Eesti Gaas).
Savukārt, citu neskaidrību gadījumā KEM aicina sazināties ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju (SPRK), kas ir dabasgāzes tirgus uzraudzības iestāde.
Jāņem vērā, ka arī pēc 1. maija kopējo maksu par dabasgāzi tā pat kā līdz šim veidos vairākas komponentes:
- dabasgāzes cena – gāzes tirdzniecības cena kopā ar uzglabāšanas un pārvades jaudas sistēmu pakalpojumu izmaksām, atkarīga no dabasgāzes cenām biržā;
- pārvade – izejas punkts – maksa par dabasgāzes transportēšanu maģistrālajos vados, nosaka AS Conexus Baltic Grid;
- sadale – fiksētā maksa – maksa par sadales sistēmas uzturēšanu (gāzesvadu, sadales iekārtu rekonstrukcija un uzturēšana, Avārijas dienesta darbs) , nosaka AS Gaso;
- sadale – mainīgā daļa – maksa par dabasgāzes transportēšanu sadales vados, nosaka AS Gaso;
- akcīzes nodoklis – nosaka un regulē valsts;
- PVN 21% – nosaka un regulē valsts.
Šobrīd mājsaimniecību segmentā ir ap 380 tūkstoši gazificētu objektu. No tiem nedaudz vairāk par 300 tūkstošiem ir lietotāji, kas dabasgāzi izmanto ēdiena pagatavošanai. Pārējie – ūdens uzsildei un apkurei. No visiem mājsaimniecībām, šobrīd aptuveni 360 tūkstoši ir lietotāji, kuri turpina izmantot publiskā tirgotāja pakalpojumu un kuriem tiek rekomendēts pārskatīt savus līgumus.
Kopumā grozījumi Enerģētikas likumā paredz dabasgāzes tirgus atvēršanas pabeigšanu, kas tika uzsākta jau 2017. gadā, mājsaimniecību iesaisti dabasgāzes tirgū, izmaiņas dabasgāzes tirgotāju pienākumos attiecībā uz pakalpojuma piedāvājumiem, izslēgt jēdzienus “saistītais lietotājs” un “publiskais tirgotājs”, tā vietā ieviešot jēdzienu “universālais pakalpojums”.
