No jauna skatīs prasību par zaudējumu atlīdzību saistībā ar stāvvietā novietotas automašīnas sabojāšanu
Senāta Civillietu departaments 16.aprīlī, paplašinātā tiesas sastāvā izskatot prasītājas AS „BTA Baltic Insurance Company” kasācijas sūdzību, atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīta prasība pret apdrošināšanas akciju sabiedrību „Baltijas Apdrošināšanas Nams” par zaudējumu atlīdzības piedziņu par izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību. Lieta nodota jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. Pusēm lietā ir strīds par to, vai notikušais negadījums, kad autotransporta līdzekļu stāvvietā piebraukušā un apstādinātā transportlīdzekļa pasažierim atverot automašīnas durvis, tika bojāts blakus stāvošais transportlīdzeklis, ir kvalificējams kā apdrošināšanas gadījums Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma izpratnē. Senāts, atsaucoties uz Eiropas Savienības Tiesas (EST) nolēmumu,…
Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu
Senāta Civillietu departaments 16.aprīlī, paplašinātā tiesas sastāvā izskatot prasītājas AS „BTA Baltic Insurance Company” kasācijas sūdzību, atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīta prasība pret apdrošināšanas akciju sabiedrību „Baltijas Apdrošināšanas Nams” par zaudējumu atlīdzības piedziņu par izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību. Lieta nodota jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.
Pusēm lietā ir strīds par to, vai notikušais negadījums, kad autotransporta līdzekļu stāvvietā piebraukušā un apstādinātā transportlīdzekļa pasažierim atverot automašīnas durvis, tika bojāts blakus stāvošais transportlīdzeklis, ir kvalificējams kā apdrošināšanas gadījums Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma izpratnē.
Senāts, atsaucoties uz Eiropas Savienības Tiesas (EST) nolēmumu, spriedumā atzīst, ka jēdziens „apdrošināšanas gadījums” minētā likuma 1.panta 2.punkta izpratnē aptver kaitējuma nodarīšanu ar jebkādu transportlīdzekļa izmantošanu, kas atbilst šī transportlīdzekļa parastajai funkcijai, neatkarīgi no tā, vai viens vai abi transportlīdzekļi atradās kustībā un vai automašīnas durvis, iekāpjot tajā vai izkāpjot no tās, atvēris vadītājs vai pasažieris.
EST, atbildot uz Senāta uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem, 2018.gada 15.novembra spriedumā lietā Nr. C-648/17 norāda, ka, ciktāl Pirmās direktīvas (Eiropas Padomes 1972.gada 24.aprīļa direktīva 72/166/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un attiecībā uz kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību) 1.panta 1.punktā paredzētos mehāniskos transportlīdzekļus neatkarīgi no to īpašībām parasti ir paredzēts izmantot transportam, minētais jēdziens aptver transportlīdzekļa visa veida izmantošanu transportam. Transportlīdzekļa durvju atvēršana ir tā izmantošana, kas atbilst transportlīdzekļa funkcijai, ciktāl tā ļauj ar šo transportlīdzekli pārvadāto vai pārvadājamo personu iekāpšanu tajā un izkāpšanu no tā vai preču iekraušanu tajā un izkraušanu no tā. Šo secinājumu neietekmē tas, ka lietā aplūkotie transportlīdzekļi negadījuma brīdī bija novietoti stāvēšanai un ka tie atradās stāvvietā. Turklāt arī tam, vai attiecīgā transportlīdzekļa motors negadījuma brīdī darbojās, nav izšķirošas nozīmes.
Attiecībā uz to, ka negadījumu izraisījusi nevis transportlīdzekļa vadītāja rīcība, bet gan tā pasažiera rīcība, EST norādīja, ka ne Pirmās direktīvas 3.panta 1.punktā ietvertā tiesību norma, ne citas to direktīvu tiesību normas, kas attiecas uz obligāto apdrošināšanu, neparedz, ka obligātā apdrošināšana attiektos tikai uz kādas noteiktas personu kategorijas, piemēram, transportlīdzekļa vadītāja, civiltiesisko atbildību. Savukārt Otrās direktīvas (Padomes 1983.gada 30.decembra Otrās direktīvas 84/5/EEK) 2.panta 1.punkts, kurā ir norāde uz „transportlīdzekļu lietošanu vai vadīšanu”, un šīs direktīvas 3.pants, kurā ir atsauce uz „autovadītāju vai jebkuru citu personu [..], kas saskaņā ar civiltiesībām ir atbildīga par negadījumu un kuras atbildība ir [obligāti] apdrošināta”, liek domāt, ka šī apdrošināšana attiecas uz civiltiesisko atbildību, kas izriet ne tikai no transportlīdzekļu vadīšanas, bet arī no citiem tā izmantošanas veidiem un no izmantošanas, kuru īsteno personas, kas nav transportlīdzekļa vadītājs. Transportlīdzekļu izmantošana ir ne tikai to vadīšana, – tā ietver arī transportlīdzekļa durvju atvēršanu, ciktāl tā atļauj ar šo transportlīdzekli pārvadāto un pārvadājamo personu iekāpšanu tajā un izkāpšanu no tā vai preču iekraušanu tajā un izkraušanu no tā, ko parasti veic arī pasažieri.
Līdz ar to EST nosprieda, ka Direktīvas 72/166/EEK 3.panta 1.punkts ir interpretējams tādējādi, ka šajā tiesību normā paredzētajā jēdzienā „transportlīdzekļu lietošana” ietilpst situācija, kad stāvvietā novietota transportlīdzekļa pasažieris, atverot šī transportlīdzekļa durvis, ir saskrāpējis un bojājis tam blakus stāvošo transportlīdzekli.
Senāts lietu skatīja sakarā ar prasītājas – AS „BTA Baltic Insurance Company” kasācijas sūdzību par apelācijas instances tiesas spriedumu. (Lieta SKC-2/2019; C30483409)
Senāts neuztur šajā lietā Augstākās tiesas 2014.gada 28.marta spriedumā izteiktās atziņas.
Lietas faktiskie apstākļi
Prasītāja AS „BTA Baltic Insurance Company” cēla prasību pret atbildētāju apdrošināšanas AS „Baltijas Apdrošināšanas Nams”, kurā lūdza piedzīt zaudējumu atlīdzību sakarā ar tās izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību atbildētājas apdrošinātā transportlīdzekļa vadītājam, kurš, prasītājas ieskatā, ir atbildīgs par zaudējumu nodarīšanu tās klientam.
Apdrošināšanas atlīdzība izmaksāta saistībā ar negadījumu, kad pie lielveikala esošajā autostāvvietā piebraukušā un apstādinātā transportlīdzekļa Škoda Octavia pasažieris, atverot automašīnas aizmugurējās labās puses durvis, saskrāpēja blakus stāvošā transportlīdzekļa VW Passat kreisās puses aizmugurējo spārnu. Škoda Octavia vadītājs, aizpildot saskaņoto paziņojumu par ceļu satiksmes negadījumu, savu vainu atzina. Prasītāja, pamatojoties uz brīvprātīgās apdrošināšanas līgumu (KASKO) un atskaitot tajā paredzēto pašrisku, transportlīdzekļa VW Passat īpašniekam izmaksāja 47,42 latus. Minētās summas apmērā prasītāja regresa kārtībā vērsās pie Škoda Octavia īpašnieka apdrošinātāja. Atbildētāja izmaksu atteica, pamatojot to ar uzskatu, ka negadījums, kas noticis, abiem transportlīdzekļiem stāvot, nav atzīstams par apdrošināšanas gadījumu Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma izpratnē. Atbildētājas ieskatā, ir atlīdzināmi tikai tie izdevumi, kas radušies ceļu satiksmes negadījuma rezultātā, proti, ir jākonstatē, ka vismaz viens no transportlīdzekļa vadītājiem negadījuma brīdī ir piedalījies ceļu satiksmē. Konkrētajā gadījumā neviens no transportlīdzekļa vadītājiem neesot piedalījies ceļu satiksmē, jo nav pārvietojies ar transportlīdzekli, braucot pa stāvlaukumu vai citu ceļu satiksmei paredzētu vietu.
wpDiscuz
Abonē portālu tikai par €12 / mēnesī Pirmās 30 dienas tikai par 1 €
Mēs izmantojam nepieciešamās sīkdatnes, lai analizētu apmeklējuma plūsmu un nodrošinātu savu interneta resursu pieejamību. Mēs analizējam, kā lietotāji izmanto mūsu interneta resursus un dalāmies ar datiem ar sociālo tīklu, reklāmas un datu analītikas partneriem, kas var izmantot šo informāciju, sniedzot savus pakalpojumus.Lasīt vairāk ...
Turpinot lietot mūsu tīmekļa vietni, jūs apstiprināt mūsu sīkdatnes. Apstiprināt visas
Ja vēlaties mainīt savus sīkdatņu iestatījumus, klikšķiniet uz PERSONALIZĒT, lai sniegtu kontrolētu piekrišanu.
Sīkdatnes
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili ir mazi teksta faili, ko var izmantot tīmekļa vietnēs, lai lietotāja pieredzi padarītu efektīvāku.
Likums nosaka, ka mēs varam saglabāt sīkfailus jūsu ierīcē, ja tie ir pilnīgi nepieciešams šīs vietnes darbībai. Citu veidu sīkfailiem ir nepieciešama jūsu atļauja.
Šī vietne izmanto dažādu veidu sīkdatnes. Daži sīkfaili tiek izvietoti pēc trešās puses pakalpojumiem, kas parādās mūsu lapās.
Jūs varat jebkurā laikā mainīt vai atsaukt savu piekrišanu, izmantojot mūsu tīmekļa vietnes sadaļu Sīkdatņu deklarēšana.
Personas datu apstrādes politikā varat uzzināt, kas mēs esam, kā jūs varat ar mums sazināties un kā mēs apstrādājam personas datus.
Jūsu piekrišana attiecas uz šādām jomām: www.plz.lv
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
Statistikas sīkfaili palīdz tīmekļa vietņu īpašniekiem izprast, kā apmeklētāji mijiedarbojas ar tīmekļa vietnēm, vācot un anonīmi pārskatot informāciju.
Mārketinga sīkfaili tiek izmantoti, lai sekotu līdzi apmeklētājiem tīmekļa vietnēs. Nolūks ir parādīt atbilstošas un atsevišķus lietotājus interesējošas reklāmas, tādējādi tās ir daudz izdevīgākas izdevējiem un trešo personu reklāmdevējiem.