Valdība 20. oktobrī pieņēmusi grozījumus darbnespējas lapu izsniegšanas kārtībā (grozījumi Ministru kabineta 2001. gada 3. aprīļa noteikumos Nr. 152 “Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība”), kas stājušies spēkā jau šodien, 21. oktobrī. Izmaiņas paredz, ka vairākos gadījumos, lai saņemtu darbnespējas lapu, turpmāk nebūs jādodas klātienē pie ģimenes ārsta.

Pirmkārt, grozījumi nosaka, ka gadījumā, ja bērns saslimis ar kādu no akūtām augšējo elpceļu saslimšanām, vecāki var saņemt darbnespējas lapu attālināti – tiem nav jāierodas ar bērnu pie ģimenes ārsta uz klātienes apskati. Šāda darbnespējas lapa ir derīga trīs dienas – ja šajā laikā bērna veselības stāvoklis neuzlabojas, tad, lai slimības lapu pagarinātu, ārstam vai ārsta palīgam jāveic saslimušā bērna personīga apskate un izmeklēšana klātienē.

Lai mazinātu negodprātīgu situācijas izmantošanu, grozījumi paredz attālinātas darbnespējas lapas izsniegšanu tikai pie nosacījuma, ka ārsts vai ārsta palīgs ir guvis pārliecību par saslimšanu un var to pamatot pacienta medicīniskajā dokumentācijā. Gadījumā, ja ārstam vai ārsta palīgam ir šaubas par bērna veselības stāvokli, darbnespējas lapu bez personas apskates klātienē neizsniedz.

Otrkārt, grozījumi nosaka, ka darbnespējas lapa attālināti personai tagad var tikt izsniegta arī pēc izrakstīšanās no stacionāra. Izvērtējot stacionāra izrakstā sniegto informāciju, ja tajā norādīta informācija par darba nespējas turpināšanos, ģimenes ārsts var izrakstīt darbnespējas lapu arī attālināti, neliekot pacientam ar veselības stāvokļa traucējumiem lieki apmeklēt ģimenes ārsta praksi tikai darbnespējas lapas izrakstīšanas dēļ.

Taču minētais regulējums vienlaikus neizslēdz to, ka ģimenes ārstam ir jāizvērtē, vai konkrētajā situācijā stacionāra sniegtās rekomendācijas ievērojamas bez ģimenes ārsta klātienes apmeklējuma un kādu laika periodu, nepieciešamības gadījumā tomēr paredzot klātienes apmeklējumu.